Globālās situācijas ietekmē nepieciešams veicināt sabiedrības izpratni par drošības aspektiem gan ikdienā, gan ārkārtas situācijās. Inovāciju centrs LUMIC organizēja hakatonu “Globalsafe”, kur tika apskatīti dažādi temati – kiberdrošība, civilā aizsardzība, informatīvās telpas drošība, personīgā drošība un organizācijas drošība. Vairāk par savu pieredzi, piedaloties hakatonā, intervijā stāsta Kaspars Eglītis, kurš bija viens no Latvijas Universitātes (LU) komandas “Vairogs” dalībniekiem un pirmās vietas ieguvējiem.

Kāda bija Jūsu komandas ideja?

Hakatona norises laikā virmoja sajūta, ka tūdaļ sāksies karš, kā tas notika Ukrainā. Komandā neviens nebija lasījis 72 stundu bukletu un mūsu zināšanas no kursa “Civilā aizsardzība” bija pamatīgi ierūsējušas. Mēs nācām klajā ar vairākiem risinājumiem. Pirmās dienas beigās palika divas idejas: galda spēle par gatavošanos karam un mācību/Quest lietotne. Mēs izlēmām par labu lietotnei, jo tai bija vieglāk izstrādāt prototipu un mums bija tam nepieciešamās zināšanas. Varu piebilst, ka mēs cits citu nepazinām.

Kādēļ izvēlējāties piedalīties tieši šajā hakatonā?

Pirmkārt, esmu bijis vairāku hakatonu organizators, bet tikai pāris hakatonos esmu piedalījies. Mani piemeklēja sajūta, ka jāpavingrina savs problēmu risināšanas “muskulis”. Otrkārt, temata dēļ. Ukraiņi ir man tuvi cilvēki un es ļoti daudz klausījos viņu piedzīvotajās šausmās. Es vēlos, lai, ja gadījumā Latvijā notiks krīzes situācija (tfu-tfu-tfu!), iedzīvotājiem vismaz būtu vieglāk saprast, ko iesākt. Treškārt,man gluži vienkārši patīk hakatoni. Tie ir aizraujoši! Dalība tajos līdzinās garam pārgājienam vai laivu braucienam Tu pavadi daudz laika intensīvi strādājot un izaicinot sevi, kas dīvainā veidā transformējas atpūtā.

Kā vērtētu pieredzi “Globalsafe”?

Ārkārtīgi labi. Mūsu mentors bija ļoti zinošs un pat tad, ja mēs nebūtu uzvarējuši, mēs būtu ļoti daudz iemācījušies. Papildmateriāli bija noderīgi – ļoti nedaudzos hakatonos vispār ir prezentācijas – šajā hakatonā tie šķita iepazīšanās vērti un noderīgi. Visbeidzot, temats nevarēja būt vēl vairāk relevants. Es ceru, ka turpmākajos gados hakatonā piedalīsies vairāk un vairāk cilvēki, lai likmes būtu augstākas.

Nosauciet ieguvumus no šī pasākuma?

Galvenais – es izlasīju 72 stundu bukletu. Hakatona laikā es atskārtu, cik ļoti neesmu gatavs ārkārtas situācijai, un šajā laikā vismaz nedaudz varēju tai bruņoties.

Kā Jūs vērtētu atbalstu no LUMIC puses – piešķirto stipendiju?

Stipendija tiešām ir vērtīga. Man šķiet, ka tas man bija apstiprinājums, ka gadi, ko esmu pavadījis mācoties, ir bijuši tā vērti. Kopš tā laika esmu  nepārtraukti virzījies uz priekšu un aizvien vairāk ieguldījis mācību materiālos par inovācijām un programmatūras izstrādi.

Ar kādiem izaicinājumiem Jūsu komanda saskārās idejas izstrādes laikā?

Tas, ka no pasākuma sākumam līdz beigām bija sajūta, ka nepietiks laika. Ka mēs nemācējām sadarboties cits ar citu, jo pirms hakatona viens otru nepazinām. Es atceros, ka mums bija atšķirīgi viedokļi par to, kā prototipam jāizskatās, un dažbrīd mēs vienkārši “buldozējām” sarunas, lai tik vien kaut kas būtu. Dažbrīd mēs katrs devāmies savā virzienā un bijām ļoti tuvu tam, ka būtu izšķērdējuši, piemēram, pusi hakatonam atvēlētā laika. Īsumā, risinājuma veidošana nedaudz līdzinājās braukšanai ar velosipēdu lejā pa kalnu – bīstami, nav laika domāt un retrospektā – mums nedaudz paveicās, ka rezultāts bija jēgpilns.

Svarīgākās kompetences, kurāmjāpiemīt, lai veiksmīgi attīstītu savu ideju un piedalītos šādos pasākumos?

Spējai pieņemt lēmumus, darboties komandā un saprast, kas ir minimālais nepieciešamais, lai ieviestu ticību produktā. Man jau bija lietotņu izstrādes un IT projektu vadīšanas pieredze. Tā rezultātā man bija gana skaidra vīzija, lai es varētu noteikt projekta virzienu, vienīgi man bija skaidri jāmanevrē. Tas, manuprāt, arī ir daudzu hakatona komandu Ahileja papēdis – ja nav izstrādāta lēmumu pieņemšanas modeļa (despotiska vai demokrātiska), tad visi vilks deķi uz savu pusi un nogurs. Spēju strādāt komandā ļoti novērtēju Katrīnā un Lanā. Es esmu pateicīgs, ka viņas izraudzījās lomas, kurās viņas ir visspēcīgākās, un spēja brīnišķīgi izpildīt uzdevumus, kā arī parādīt man savu vietu, ja es vedu neceļos. Atceros vienu lektori, kura teica, ka “Sometimes to be number one, you have to be number two” (Dažreiz, lai būtu pirmais, Tev ir jābūt otrajam). Visbeidzot, pārliecības rašana. Tas ietver spēju veidot pārliecinošu naratīvu projekta prezentācijā. Manuprāt, oratora prasmes ir sekundāras. Primāri ir jāprot ilustrēt risināmo problēmu, lai varētu demonstrēt risinājuma jēgu un radīto vērtību.  

Spilgtākā atmiņa no “Globalsafe 2022”?

Pats uzvaras moments. Noprezentējot projektu, es uzreiz pametu Microsoft Teams zvanu, jo man šķita, ka tā būs kaut kāda aplikācija, kas nav pelnījusi ievērību. Es nespēju noticēt, ka grupā sāka parādīties ziņas ar domu “AK, DIEVS, mēs esam uzvarējuši”. Ap to laiku jau sācis izbraukt no Rīgas, biju ticis pusceļā līdz savam galamērķim, kad ieslēdzu Teams, lai apstiprinātu sev, ka nav noticis pārpratums.

 

2022. gada 13.-15. maijā LU Inovāciju centrs LUMIC sadarbībā ar Aizsardzības ministrijas Zemessardzi, organizēja hakatonu “Globalsafe”.

Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.