Lai uzlabotu skolēnu interesi mācību procesā, nepieciešami saistoši un interesanti rīki, īpaši šī brīža situācijā, kad aizvien aktuālākas kļūst attālinātās mācības. “MindCave” nodarbojas ar atbalsta rīku izstrādi pašmācības procesam. Skolēniem tiek piedāvāti testi, kas pārbauda zināšanas iepriekšējo gadu centralizētajos eksāmenos – matemātikā, angļu valodā un latviešu valodā. Savukārt skolotājiem “MindCave” piedāvā materiālus, kas noderēs mācību procesa veicināšanai.

“Mūsu prioritāte ir izglītība. Mūsu mērķis ir veicināt ieinteresētību izglītības nozarē, kā arī attīstīt loģisko domāšanu ērtā un jautrā veidā visa vecuma cilvēkiem,” uzsver Latvijas Universitātes (LU) Biznesa inkubatora dalībniece Santa Bartušēvica, kura dalās pieredzē un pārdomās par savas komandas ideju.

Kā nonācāt līdz idejai par šādu rīku?

Tā kā paši esam studenti un aktīvi iesaistāmies ar izglītību saistītos jautājumos, noteikti zinājām, ka savu biznesa ideju vēlētos attīstīt šajā virzienā. Pandēmijas situācija aizvien vairāk aktualizē attālināto mācību kvalitāti, jo vairāk kā jebkad iepriekš skolēniem jāmācās organizēt savs darbs patstāvīgi. Mūsu mērķis ir pilnveidot materiālu klāstu un veidot mācību programmai atbilstošus materiālus, kas noderēs gan skolotājiem, gan skolēniem kā atbalsts mācību stundās vai palīgs patstāvīgai zināšanu nostiprināšanai.

Ar ko nācās saskarties, lai nonāktu pie taustāma rezultāta jūsu idejai?

Darbojamies ar programmatūras izstrādi, tāpēc sākotnēji nācās ieguldīt diezgan daudz resursu, lai attīstītu savu biznesa ideju ne tikai materiālā, bet arī laika un darbaspēka ziņā. Neskatoties uz izaicinājumiem, noteikti esam auguši un pilnveidojuši savas prasmes. Esam iemācījušies daudz jauna – īpaši no biznesa vadības puses un darba organizācijas.

Vai finansējums, kas atbalstīja jūsu ideju bija noderīgs un veicināja Jūsu idejas attīstību? 

Piešķirtais finansējums noteikti mums dos iespēju attīstīties. Ar piešķirto finansējumu plānojam paplašināt savu darbības lauku. Vēlamies vairāk pievērsties iOS ierīču programmatūras izstrādei, kas noteikti paplašinās mūsu produktu pieejamību. Šo tirgus daļu vēlējāmies apgūt jau labu laiku, taču tam nepieciešami papildus resursi. Ņemot vērā, ka sākotnēji uzņēmumā ieguldījām tikai savus līdzekļus, iegūtais finansējums ļaus realizēt biznesa ideju daudz vairāk un plašāk.

Kāda ir komandas darba atslēga, lai attīstītu ideju un izveidotu veiksmīgu inovāciju? 

Mūsuprāt, galvenā veiksmīgas inovācijas atslēga ir degsme par izvēlēto biznesa ideju. Zinājām, ka esam uz pareizā ceļa, kad ar aizrautību pārspriedām visus aktīvos un plānotos projektus. Ja pašiem ir interese par savu projektu, tad ar to noteikti būs vieglāk piesaistīt arī potenciālos klientus.

Strādājot komandā, ļoti liela nozīme ir arī savstarpējai komunikācijai. Lai projekts attīstītos un būtu veiksmīgs, visiem iesaistītajiem jābūt uz “viena viļņa”. Tādā ziņā mums ir ļoti paveicies, jo komandā darbojamies kā viena ģimene un pandēmijas situācija neietekmēja komunikācijas kvalitāti.

Vēl viens svarīgs aspekts ir optimāla darbu un resursu sadale, kas savā ziņā izriet no veiksmīgas komunikācijas. Mums katram ir savas stiprās puse. Esam ar ļoti atšķirīgām prasmēm un zināšanu laukiem, tāpēc darbu sadali veicām, balstoties uz katra spējām.

Kā nonācāt pie nosaukuma?

Plānojām piesaistīt arī ārzemju auditoriju, tāpēc zinājām, ka uzņēmuma nosaukumam jābūt angļu valodā. Vēlējāmies, lai nosaukums būtu saistošs arī jauniešiem, bet tajā pašā laikā nepārprotami būtu saistīts ar izglītību. Tā nonācām pie “MindCave” jeb latviski “prāta ala”. Mēs katrs savā “prāta alā” glabājam to nozīmīgāko. Svarīgi, ka mūsu glabātās zināšanas un pieredze veicina radošumu un pozitīvi ietekmē mūsu uztveri un darba spējas. Šo konceptu esam iekļāvuši arī savā uzņēmuma logotipa dizainā.

Kāds ir nākotnes redzējums šāda veida inovācijai un kā tas varētu ietekmēt ļoti aktuālos procesus šajā jomā?  

Tehnoloģiju piesaiste izglītības nozarē kļūst aizvien aktuālāka un tāda noteikti būs arī pēc pandēmijas. Paši ikdienā lietojam dažādas lietotnes, kas saistītas ar izglītību un nešķiet, ka tuvākajos gados šī tendence mazināsies. Aizvien vairāk laika pavadām pie savām viedierīcēm un datora ekrāna, tāpēc uzskatām, ka labāk šo laiku būtu veltīt produktīvi, pilnveidojot sevi un iegūstot jaunas zināšanas aizraujošā un interaktīvā veidā.

Vai iesakāt arī citiem piedalīties LU studentu Biznesa inkubatorā?  

Pilnīgi noteikti iesakām arī citiem izmēģināt dalību Biznesa inkubatorā. Pat, ja dalības rezultātā neiegūst apbalvojumus, iegūtā pieredze noteikti būs to vērta. Biznesa inkubators ir arī laba iespēja validēt savu biznesa ideju un iegūt atsauksmes no citiem cilvēkiem, kas darbojas ar biznesa uzsākšanu. Biznesa inkubatora organizētāji un piesaistītie mentori ir ļoti atsaucīgi un noteikti palīdzēs pilnveidot uzņēmējdarbības vadības prasmes.

Varbūt ir kāda papildus informācija, kuru būtu svarīgi izstāstīt lasītājiem par Jūsu inovāciju?

Galvenais ir nenobīties un mēģināt! Doma par savu uzņēmumu no sākuma var likties ļoti nereālistiska un attāla, taču, ja ir degsme un aizrautība, savas idejas noteikti var pārvērst biznesā. Neatlaidība un interese veicinās arī citu cilvēku interesi. Liela nozīme ir komunikācijai arī ar citiem, kas darbojas līdzīgās nozarēs. Citus, kas darbojas šajā nozarē neuzlūkojam kā konkurentus, bet kā potenciālus sadarbības partnerus. Mūsuprāt, šāda attieksme ir ļoti veselīga biznesam, jo paver daudz plašākas iespējas tālākai attīstībai.

Vairāk par “MindCave” –  https://www.mindcave.lv/

 

Aktivitāte tiek realizēta ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.

Lai palīdzētu senioriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī pārdotu viņu darinājumus un produkciju laikā, kad nenotiek gadatirgi un ierobežota klātienes tirdzniecība, Latvijas Universitātes (LU) studentu Biznesa inkubatora dalībnieces izveidoja interneta veikalu www.tiptip.lv. Vairāk par ideju un nonākšanu līdz sociālai uzņēmējdarbībai intervijā dalās Agnese Slišāne.

Kā palīdzēt vecmāmiņai, kura ada zeķes, bet nezina, kā tās pārdot, satikties ar cilvēku, kurš vēlas sirsnīgu dāvanu, bet nezina, kur to iegūt? Ideja radās laikā, kad cilvēki nevar satikties, bet interneta veikaliem šajā laikā ir liels uzplaukums.Tiptip.lv izstrādāja tiešsaites veikalu, kurā pieejamas dažādas preces un produkti, ko radījuši pensionāri vai iedzīvotāji no sociāli mazāk aizsargātas grupas. Šis produkts palīdz abiem – cilvēkiem, kuri ir “uz Jūs” ar tehnoloģijām, bet spēj radīt lieliskus produktus, tāpēc tiek sniegta palīdzība tos pārdot, savukārt citiem, kuri ir finansiāli labklājīgākā situācijā, tiek sniegta palīdzība iegūt produktu, kurš ir radīts ar īpašu sirsnību.

Kā nonācāt līdz idejai?

Līdz idejai nonācām, esot pārdomās par Covid-19 pandēmiju, kura radījusi būtiskus ierobežojumus un ietekmi uz attālinātajiem procesiem. Ideja radās semināra laikā, kad mēs ar manu kolēģi devāmies kafijas pauzē kādā nelielā kafejnīcā Rīgā. Viņa man stāstīja par idejām, ko varētu īstenot, jo es vadu skolēnu mācību uzņēmumus un man ir saistība arī ar uzņēmējdarbību. Mēs diskutējām, ģenerējām idejas kopā un viena no idejām man iekrita prātā. Tai, manuprāt, ir liela pievienotā vērtība – palīdzēt senioriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pārdot savu produkciju attālinātajā periodā, kad nenotiek gadatirgi un cilvēki nevar satikties.

Ar ko nācās saskarties, lai nonāktu pie taustāma rezultāta? 

Lielākie izaicinājumi bija saistīti ar tehnisko pusi, jo mums bija vīzija, ambīcijas un ieceres, kā to varētu realizēt, bet, nebija zināšanu informācijas tehnoloģiju jomā, programmēšanā vai dizainā. Līdz ar to izaicinājumi bija, sākot ar mājas lapas  veidošanu, fotografēšanu, izvietošanu, beidzot ar sazināšanos ar senioriem. Jāatzīst, pat pirmā uzrunāšana un uzticības iegūšana nav vienkārša, lai uz mums paļautos, ka patiešām varam palīdzēt viņiem pārdot. Mana kolēģe bija atbildīga vairāk par likumdošanas pusi, lai viss ir juridiski kārtībā. Protams, pirmo reizi kaut ko darot, īpaši dibinot uzņēmumu, ir  sarežģīti atvērt kontus, tikt skaidrībā ar visām patentmaksām un visu pārējo.

Vai finansējums, kas atbalstīja jūsu ideju bija noderīgs un veicināja tās attīstību?

Jā, es teiktu, ka LU Biznesa inkubators veicināja mūsu idejas attīstību. Ļoti ātri palīdzēja nonākt līdz rezultātam, jo tas nav stāsts tikai par finansiālo atbalstu, ko mēs ieguvām un varējām apmaksāt dažādus rēķinus, bet arī par to, ka mums izvirzītie uzdevumi un atbildība pret programmu, pret pasniedzējiem lika ātrāk rīkoties, lai sasniegtu rezultātu. Un pats finansējums, protams, noderēja tam, lai varētu veidoties izejmateriāls, apmaksātu mājas lapas, transporta, fotografēšanas izdevumus. Jo tas viss, protams, mums prasīja papildus līdzekļus.

Kāda ir veiksmes atslēga, lai attīstītu ideju un izveidotu produktu vai pakalpojumu?

Mūsu komandas veiksmes atslēga ir darba ētika un atbildības sajūta vienai pret otru. Tāpat arī spēja sadalīt pienākumus atbilstoši katras stiprajai pusei, kā arī vēlmei ieguldīties šajā komandas darbā. Esam sadalījušas pienākumus un zinām, kas ir mūsu atbildības, līdz ar to arī darbs iet uz priekšu. Viena otrai sniedzam arī atbalstu, kad tas ir nepieciešams. Citreiz ir pārdomas, vai šis ir tā vērts, kuram to vajag, vai patiešām mēs sniedzam kādu pievienoto vērtību sabiedrībai? Tieši tādos brīžos komanda ir ārkārtīgi stiprs atbalsta plecs. Protams, arī mūsu sadarbības partneri, mūsu seniori, un arī pircēji, kas iegādājas un sniedz atgriezenisko saiti. Bet, es teiktu, ka jebkuras komandas pamatā ir darba ētika, atbildība, cieņa pret darbu un laiku. Visa pamatā ir darba plānošana.

Kā nonācāt pie nosaukuma? 

Mēs skatījāmies vai sākotnējam nosaukumam domēns jau pastāv, domājām variantus. Un tad nonācām, ka skanīgāk būtu tiptip.lv. “Tip” angļu valodā ir samaksa par labu pakalpojumu – mēs arī to nedaudz sasaistām ar to, lai cilvēki, kuri nopērk šo produkciju, iegūst produktu, kas viņiem ir nepieciešams, vai tas ir klūgu pinums vai ādas izstrādājums vai keramikas trauks, šī nauda arī savā ziņā palīdz un pasaka paldies par ieguldīto darbu ražotājam, jo pēc tam no šīs uzņēmuma peļņas vēlamies atbalstīt senioru biedrības.

Kāds ir nākotnes redzējums šāda veida inovācijai un kā tas varētu ietekmēt pašlaik ļoti aktuālos procesus šajā jomā?

Man šķiet, ka tas ir tikai laika jautājums, kurā brīdī arī seniori un cilvēki, kas nav apguvuši digitālos rīkus un digitālās interneta iespējas, nonāks šajā vidē. Šobrīd seniori to paši nevar izdarīt un tāpēc esam tāds kā starpnieks starp ražotāju un pircēju. Turklāt esam arī pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina veikala izveidi. Mēs šo produkciju no senioriem ievācam, sabildējām, aprakstām, ievietojam, marketējam un nogādājam līdz pircējam. Un, manuprāt, inovācija kā tāda ir tas, ka gadatirgus pāriet tiešsaistē. Pazūd jebkāda robeža, kas ir laiks vai telpa. Un jebkurš cilvēks, atrodoties jebkurā pasaules vietā, var iegādāties lietu, produktu, kas viņam ir nepieciešams, neizejot no mājām un nedodoties uz to konkrēto gadatirgu. Domāju, tie procesi, kas notiek pasaulē, tie ļoti ietekmēja šīs idejas izveidi, bet tālāk jau, manuprāt, šī inovācija palīdzēs daudziem citiem saprast, cik svarīgi ir pāriet no tādām tradicionālām tirgošanas iespējām uz tām, kas mūsdienās ir ļoti aktuālas un ļoti strauji augošas.

Vai iesakāt arī citiem piedalīties LU studentu Biznesa inkubatorā? 

Protams, es ļoti rekomendēju piedalīties Biznesa inkubatorā, jo tas ir labs veids, kā minimizēt riska iestāšanās negatīvas sekas. Ar to es domāju, ka Inkubators sniedz finansējumu, ar kuru Tu vari daudz ātrāk attīstīt savu ideju. Es novērtēju iegūtās zināšanas un iespēju validēt ideju kopā ar profesionāļiem. Tāpat motivējoši ir atrasties starp domubiedriem, kuriem ir līdzīgi mērķi, kuri grib attīstīties, grib kaut ko radīt, ieviest jaunas inovācijas – tas dod spēku. Es iesaku iestāties un mēģināt startēt LU Studentu biznesa inkubatorā.

 

Aktivitāte tiek realizēta ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.

Latvijas Universitātes (LU) Biznesa inkubatora komanda “FoodLink” 22. aprīlī ieguva 1. vietu Demo dienā, kur kopā ar citām komandām cīnījās par naudas balvām savas idejas turpmākai attīstīšanai. Par savu ideju stāsta un ar pieredzi dalās Valters Slava.

“FoodLink” ir platforma, kas savieno pārtikas preču piegādātājus ar dažādiem ēdināšanas nozarē strādājošiem uzņēmumiem, piemēram, kafejnīcām, restorāniem un ēdnīcām. “Šobrīd kafejnīcas pasūtījumus veic salīdzinoši haotiski, un, nesakārtotās vides dēļ, atbildīgajiem darbiniekiem tas aizņem daudz laika, kā arī kafejnīcas ne vienmēr iegūst visizdevīgāko un vislabāko piedāvājumu, jo vienkārši par to neuzzina,” uzskata komandas pārstāvis Valters Slava. Pie šīs idejas tās autors nonāca strādājot pie pilnīgi citas idejas, bet, veicot intervijas un analizējot iegūtos datus, nonāca pie secinājuma, ka tieši šī ideja ir tā, kas jāattīsta un jārisina.  

Kā nonācāt līdz idejai par šādu platformu?

Par savu ideju attīstīšanu jau biju domājis vairākus gadus, bet līdz darīšanai nonācu tikai pagājušā gada nogalē, iestājoties LU Studentu Biznesa inkubatorā. Taisīt tieši platformu noteikti nebija mans mērķis, bet, darot savu ikdienas algoto darbu, ieraudzīju to, cik ļoti nesakārtota ir ēdināšanas uzņēmumu komunikācija ar piegādātājiem. Izskatās, ka šo jomu digitalizācija ir nedaudz piemirsusi, jo joprojām liela daļa pavāru un kafejnīcu saimnieku pasūtījums veic, veidojot sarakstus uz lapiņām, bildējot tās, sūtot “WhatsApp” vai zvanot. Tajā pašā laikā piegādātāji uzstājīgi mēģina veidot savus e-veikalus, taču, tā kā katrai kafejnīcai ir vairāki piegādātāji, izmantot ap 10 dažādus e-veikalus nav īpaši ērti. Papētot šo jomu detalizētāk, sapratām, ka ar problēmām saskaras abas puses un “FoodLink” platforma mēģina tās mazināt.

Ar ko nācās saskarties, lai nonāktu pie taustāma rezultāta jūsu idejai? 

Iestājoties Inkubatorā, vēlējāmies veidot e-veikalu, kas apvienotu visus piegādātājus un platformu izmantotu visi ēdināšanas uzņēmumi. Jau diezgan ātri sapratām, ka sākotnēji mēs visas vajadzības apmierināt nespēsim, tāpēc bija jāmeklē kāda niša, ar ko sākt. Tāpēc kā lielākais izaicinājums ir jāmin tieši konkrētas idejas definēšana, jo jau sākotnējā ideja kā ideja ir laba, bet, lai pie tās nonāktu, ir nepieciešams garāks ceļš, kā varbūt sākotnēji likās.

Kāda ir komandas darba atslēga, lai attīstītu ideju un izveidotu veiksmīgu produktu/inovāciju?

Manuprāt, kā galvenās atslēgas ir jāmin nemitīga mācīšanās, jo, ja cilvēks domā, ka viņš visu zina labāk par citiem un nav nepieciešams papildināt savas zināšanas, tad tikai veiksme, manuprāt, nebūs pietiekama konkurētspējīgam uzņēmumam.

Tāpat arī ļoti būtiska lieta ir nebaidīties. Dažkārt, kad jāuzrunā kāds liela uzņēmuma pārstāvis arī es šaubos un nedaudz esmu satraucies ko šis otrs cilvēks par mani padomās, bet tajā pašā laikā es sev jautāju – kas ir sliktākais, kas varētu notikt!? Uzdodot šādu jautājumu un skaidrs, ka nav attaisnojumu baidīties.

Kā nonācāt pie nosaukuma? 

Nosaukums jau savā būtībā ietver to, ar ko “FoodLink” platforma nodarbojas. Nosaukums sastāv no diviem vārdiem angļu valodā “Food” – ēdiens un “Link” – savienot. Tā kā ēdināšanas uzņēmumu galvenie piegādātāji ir tieši pārtikas produktu piegādātāji, un platforma tos apvieno vienā vietā, tad nosaukums mums pašiem šķiet ļoti piemērots un radās līdz ar ideju. Esam sapratuši, ka brīdī, kad būsim gatavi lielākam tirgum par Latviju, tad nosaukums visticamāk būs jāmaina, jo daudzās valstīs šis skanīgais nosaukums jau tiek izmantots citiem ar ēdināšanu saistītiem uzņēmumiem.  

Kāds ir nākotnes redzējums šāda veida inovācijai un kā tas varētu ietekmēt pašlaik ļoti aktuālos procesus šajā jomā? 

Pasaulē tiek attīstīti līdzīgi analoga produkti ar līdzīgu funkcionalitāti. Piemēram, ASV šobrīd uzņēmums ir piesaistījis vairāk kā 60 milj. USD investīcijas šādas platformas attīstīšanai, tāpat arī Eiropas dienvidos top līdzīgs risinājums, un arī Āzijā. Mūsuprāt, šāds risinājums būs kā tilts uz šīs jomas sakārtošanu. Šobrīd platforma piedāvā tikai pasūtīšanas funkciju, bet iespējas to apaudzēt ar vairākiem papildus risinājumiem ir plašas.

Vai iesakāt arī citiem piedalīties LU studentu Biznesa inkubatorā?

Viennozīmīgi iesaku piedalīties! Kā jau iepriekš minēju, mācīšanās un zināšanu nemitīga papildināšana, manuprāt, ir viena no panākumu atslēgām. Atzīšos, ka, iestājoties inkubatorā un ieraugot lekciju sarakstu, sākumā likās, ka šo visu jau es zinu un drīzāk es varēšu te kādu pamācīt, nevis mani. Bet, atskatoties iepriekš, man ir nedaudz kauns, ka šādas domas man bija prātā, jo lektori patiešām ir savu jomu profesionāļi un katra lekcija bija noderīga un atklāja tikai arvien vairāk lietas, ko es nezinu un par kurām ir jādomā, attīstot savu uzņēmumu. Tāpat arī inkubators ir sniedzis ļoti vērtīgus kontaktus gan no citām komandām, vadītājiem, gan arī mentoriem, ar kuriem mums bija iespēja tikties un kas, godīgi sakot, arī ļoti palīdzēja atrast īsto risinājumu produkta sākotnējai palaišanai tirgū.

 

Aktivitāte tiek realizēta ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.

 

Latvijas Universitātes studentu Biznesa inkubatora dalībniece Marta Veldre gatavot alternatīvus saldumus uzsāka jau pirms pieciem gadiem, kad saskarās ar izaicinājumu atrast savam dzīvesveidam atbilstošus produktus veikalu plauktos. Tagad ideja pārtapa biznesā un veselīgo augu valsts saldumu mājražotājā, kas gatavo saldumus bez mākslīgām piedevām, alergēniem un rafinēta cukura. Vairāk par savu ideju un nonākšanu līdz rezultātam intervijā dalās “My Food Intelligence” dibinātāja Marta Veldre.

Kā nonācāt līdz idejai par šādu produktu?

Ideja par veselīgiem un vienlīdz sātīgiem un garšīgiem saldumiem man radās jau pirms vairāk kā četriem gadiem. Ideja dzima nespējot veikalu plauktos atrast savai diētai atbilstošus saldumus. Pēc meitiņas piedzimšanas, kā arī ģimenē saskaroties ar lielām veselības problēmām, sākām piekopt citādāku dzīvesveidu, izvairoties no dzīvnieku izcelsmes produktiem, kā arī dažādiem alergēniem – laktozes, glutēna, principā izvēloties tikai maksimāli dabīgus un neķīmizētus produktus. Tomēr, esot lieliem saldumu mīļiem, pietrūka tiešām dabīgu, veselīgu un vienlīdz gardu produktu veikalu plauktos. Vairākus gadus palēnām eksperimentēju mājas virtuvē līdz, sākoties Covid-19 pandēmijai, paliku bez darba un nolēmu uzsākt kaut ko pati.

Ar ko nācās saskarties, lai nonāktu pie taustāma rezultāta idejai? 

Varu teikt, ka esmu izgājusi diezgan grūtu ceļu, lai nonāktu pie produkta, kuru piedāvāt saviem klientiem. Viss sākās – ar recepšu izstrādi, nepieciešamākā ražošanas aprīkojuma iegādi, laika un savu līdzekļu ieguldījumu. Tālāk sekoja sociālo platformu izveide, pašai un arī ar inkubatora palīdzību bija jāapgūst iepriekš man neizzinātas lietas, piemēram, mājaslapu izveide. Tā kā mans produkts ir pārtikas produkts, nevarēju gaidīt, ka vienā dienā uzradīsies daudz klientu, jo ir jāpaiet kādam laikam, lai iegūtu savu auditoriju. Tagad esmu priecīga, ka pašreiz man tā ir stipri palielinājusies un nevaru sūdzēties par pasūtījumu trūkumu, bet turpinu strādāt ik dienu, lai palielinātu savu interesentu loku.

Vai finansējums, kas atbalstīja jūsu ideju bija noderīgs un veicināja idejas attīstību?

Inkubatora atbalsts pilnīgi noteikti ir veicinājis manas idejas attīstību – pirmkārt jau morālais iedrošinājums, kuru saņēmu no mentoriem un vadītajiem, jo nenoliedzami līdz pirmajiem patstāvīgajiem klientiem un darba augļu saņemšanas vairākas reizes rodas šaubas, vai tiešām tas ir tā vērts, vai mans produkts ir gana labs? Ekspertu iedrošinājums, kā arī klientu labās atsauksmes dod motivāciju neapstāties. Otrkārt, inkubators nosaka tādus kā termiņus, līdz kuriem ir jāsasniedz konkrēti mērķi, kas arī dod to atspērienu kaut ko izdarīt ātrāk, ko citkārt varbūt būtu vilkusi garumā.

Finansējums, kuru man piešķīra, beidzoties inkubatora pirmajai kārtai, palīdzēja man iegādāties specifiski manam produktam nepieciešamās ražošanas iekārtas, ar kurām varu tiešām efektīgi atvieglot savu darbu, gatavojot pasūtījumus. Tagad to ir iespējams izdarīt daudz ātrāk un kvalitatīvāk un nepieciešamības gadījumā var saražot arī lielākus apjomus. Par saņemto finansējumu strādāju arī pie profesionāla interneta veikala izveides.

Kāda ir veiksmes atslēga, lai attīstītu ideju un izveidotu produktu?

Pārsvarā pie produkta izstrādes es strādāju pati, bet nenoliedzami man palīdzēja ģimenes un draugu atbalsts visdažādākajos uzdevumos. Es teiktu, ka tas, kas visvairāk palīdz attīstīt ideju, ir tas, cik ļoti Tu esi par to iededzies, jo, kamēr ir entuziasms, tikmēr, domāju, ir iespējams paveikt lielas lietas.

Es ļoti strādāju pie produkta popularizēšanas, lai izveidotos saucamā “no mutes – mutē” reklāma, kad cilvēki iesaka manu produktu saviem draugiem un paziņām. Bija jāpaiet kādam laikam, lai vairāk cilvēki sāktu interesēties un veiktu pasūtījumus. Palielināt savu klientu skaitu cenšos organiski, iepriecinot klientus ar kādiem bonusiem, īpašu noformējumu un elastīgu piegādes laiku, lai viņi būtu apmierināti un ieteiktu mani citiem. Domāju, ka pievilināt klientus mākslīgā veidā ar interneta konkursiem vai sekotāju skaitu audzēšanu nav jēgas, jo pasūtījumus izdarīs tikai tie, kas ir patiešām ieinteresēti. Ļoti svarīgs ir arī kvalitatīvs sociālo tīklu saturs.

Kā nonācāt pie nosaukuma? 

Nosaukuma izdomāšana patiešām nebija viegla, jo, lai gan nosaukums izklausās sarežģīts, gribēju, lai tam pamatā ir kāda dziļāka doma, kas raksturotu ideju, ko vēlos pavēstīt ar savu produktu. Produkta atslēga ir labas garšas un ķermenim labvēlīgu un veselīgu sastāvdaļu apvienojums. Domāju, ka ir nepieciešamas zināšanas, lai tikai no veselīgām sastāvdaļām izveidotu garšīgu produktu, tāpēc arī šāds nosaukums – ēdiena inteliģence, uzrunājot tos, kuri paši ir zinoši šajā jomā un apzināti izvēlas konkrētus produktus.

Kāds ir nākotnes redzējums šāda veida inovācijai un kā tas varētu ietekmēt pašlaik ļoti aktuālos procesus šajā jomā?

Pagaidām es savu produktu izplatu kā mājražotājs, bet strādāju pie tā, lai produktu varētu piedāvāt arī veikalu plauktos. Protams, šis process iet uz priekšu maziem solīšiem, kā arī ir daudz sarežģījumi un prasības, kas jāizpilda, lai varētu ko tādu īstenot. Vegānisms, veselīgs dzīvesveids, un dažādu alergēnu izslēgšana no ēdienkartes ir globāli pieaugošas tendences, tomēr šo pārtikas produktu niša vēl nav aizpildīta, tāpēc zinu, ka manam produktam ir potenciāls.

Vai iesakāt arī citiem piedalīties LU studentu Biznesa inkubatorā? 

Pilnīgi noteikti iesaku arī citiem piedalīties LU studentu Biznesa inkubatorā, jo tas tiešam paplašina iespēju loku – bez dalības inkubatorā es, visticamāk, nekad nebūtu iepazinusies ar vairākiem mūsu mentoriem, kuri ar savu padomu deva lielu ieguldījumu mana projekta attīstībā. Jāpiemin arī, ka inkubatorā mēs esam visas komandas kopā, kas dod tādu kā sajūtu būt daļai no kopienas, kur visi strādā pie savām idejām. Ja idejai ir dzīvotspēja – ar inkubatora palīdzību to attīstīt noteikti varēs straujāk un daudz sekmīgāk!

 

Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.

Viens no veiksmīgajiem universitāšu inkubatora jaunuzņēmumiem ir «Correcty», kas izstrādājis stāju koriģējošu t-kreklu. Inovācija ir īpaša ar to, ka tās t-krekla atbalsta korekcijas shēma palīdz trenēt muguras muskuļu atmiņu. Produkta izstrādes laikā noritēja arī konsultācijas ar ortopēdiem un fizioterapeitiem, lai to izstrādātu atbilstoši tā funkcijām.

Lai nonāktu pie gala rezultāta, ideju nācās attīstīt Jekaterinai Romanovai un Natālijai Jermolajevai, kas jau iepriekš bija lietojušas šāda veida produktus, bet kopīgiem spēkiem un vienojoties par kompromisiem, izstrādājušas produktu, kas ļauj pareizi fiksēties un strādāt muskuļiem. Krekli ir īpaši ar to, ka tas lielākoties ir roku darbs - abu meiteņu spēkiem ir panākts tas, ka šie produkti tiek izstrādāti šādā veidā.

Šobrīd tirgū ir pieejami dažādi palīglīdzekļi stājas uzlabošanai, taču to lietošana ikdienā nav ērta, tādēļ galvenais mērķis izstrādājot produktu bijis izveidot ērti valkājamu stājas korektoru, kam nav nepieciešama papildus pielāgošana. Liela nozīme bijusi, lai šo t-kreklu varētu pielāgot jebkuram stilam un tas uzlabotu kā stāju tā pašapziņu. Šī iemesla dēļ korekciju nodrošinošā shēma kreklam iestrādāta no iekšpuses un tikpat kā nav redzama.

Lielākā daļa ikdienas abām kolēģēm paiet strādājot divatā, bet, protams, nevar iztikt bez sadarbošanās ar citiem cilvēkiem, kas palīdzējuši dažādādu jomu jautājumos, kā piemēram, atsaucīgiem mentori dalījās ar savām zināšanām visāda veida jautājumos. Ar jaunuzņēmuma nosaukuma izdomāšanu nebija grūtības, jo skaidrojums ir pavisam vienkāršs - t-krekli uzlabo stāju jeb “Corrects your posture”, tāpēc beigās izveidojies tieši “Correcty”.

Kā veiksmīgas komandas panākumu atslēgu Jekaterina min komunikāciju savā starpā, kā arī skaidri definēti gan personīgie mērķi, gan komandas mērķi, kas dažādās situācijās var rast skaidrību par to, kā tālāk rīkoties. Protams, nevar nepieminēt to, ka “Correcty” meitenes vēl ir tikai savas inovācijas sākumposmā, jo starp šiem mērķiem ir dažāda veida plāni tam, kā uzņēmums var augt un attīstīties vēl plašāk. Ir svarīgi ticēt saviem spēkiem un ar visu sparu nodoties iespējām, lai nonāktu līdz gala rezultātam.

Lai spētu attīstīt šo inovāciju, kā viens no finansēju avotiem bijis Eiropas Savienības fondu finansējums, kas bija pamats tam, lai Jekaterina un Natālija attīstītu “Correcty”. Pati Jekaterina nenožēlo, ka izvēlējās Universitāšu Inkubatoru kā vienu no atspēriena punktiem savas inovācijas attīstībai, tāpēc iesaka to darīt arī citiem - nebaidīties, iet ar skaidru ideju un šāda veida iespēju izmantot uzreiz.

Viena no Universitāšu inkubatora komandām ar nosaukumu «Humico» aktīvi strādā pie efektīvas, videi draudzīgas augsnes uzlabošanas metodes, ar kuru optimizēšanas rezultātā var panākt kūdras pārstrādes tehnoloģiju jaunu inovatīvu produktu iegūšanai no dabas izejvielām. Šīs inovācijas autore Kristīne Irtiševa pie idejas strādā jau diezgan ilgu laiku, un lai nonāktu līdz efektīvākam produktam, tā attīstības ceļā veica intevijas ar klientiem, kam šis humusvielu šķīdums līdzētu augsnes uzlabošanā.

Universitāšu inkubators Kristīnei un šīs inovācijas attīstībai devis pietiekami daudz pieredzes, kritikas no mentoriem, kā arī daudz panākumus, lai turpinātu to uzlabot un radīt tādu, kas noderētu konkrētai mērķauditorijai.

Pati Kristīne var atzīt to, ka galvenais ir ticēt saviem spēkiem, nebaidīties runāt un prasīt jebkuram paīdzību, ja ir radušās grūtības, kā arī galvenais - uzņemt kritiku ar skaidru prātu, kas bez šaubām palīdz saprast radušās kļūdas un ļauj analizēt tās. Ar šāda veida inovāciju izstrādi ir jāprot “iziet no rāmjiem”, lai spētu radīt ko tādu, kas vēl nepastāv un nāktu par labu kādai konkrētai nozarei. Viena lieta, kas palīdz pārliecināt citus par savu ideju - jābut sajūsmā par to un jāizklāsta detaļas ar entuziasmu, kā arī jāapzinās visi sīkumi, kas saistīti ar to, ja nepieciešams sniegt atbildes uz visa veida jautājumiem.

Strādājot ar citiem kolēģiem pie šis inovācijas, Kristīne spēj atzīt, ka veiksmīga kopdarba atslēga ir atbildības zonu sadale, lai viss veiksmīgi izdotos, kā arī nepārtraukta komunikācija un darbu apzināšanās, lai process neapstātos. Līdz šim sastrādāšanās ar citiem nav radījusi nesaprašanos, bet vienmēr jāprot iziet uz kompromisiem, ja rodas domstarpības vai savādāks skatījums uz plānu.

Nosaukums “Humico” veidots pavisam vienkārši - Humi raksturo pašu humusvielu šķīdumu, savukārt co raksturo tehnoloģijas, kas izmantotas paša šķīduma radīšanā. Labs nosaukums vienmēr piesaista pareizos cilvēkus, kas zinās, ka produkts spēj pozitīvi ietekmēt, kā arī uzticēsies pašam produktam.

Viens no avotiem, kas palīdzēja inovāciju attīsīt citā līmenī, bija Eiropas Savienības fondu finansējums. Iesaiste Universitāšu inkubatorā Kristīnei bija piedzīvojumu un cīņas pilna, jo komandu atlase ir sarežģīts un šķēršļu pilns, bet tas noteikti bija tā vērts. “Ja rodas iespēja pieteikties un ir degsme par savu ideju inovācijai, divreiz nedomājot - piesakies!” saka pati Kristīne. Universitāšu Inkobatorā iegūtā pieredze, kontakti un zināšanas no mentoriem, kā arī atbalsts vēlās vakara stundās, kad tas bija nepieciešams, ir vienreizēja iespēja tiekties uz savas idejas attīstību.

Starp Universitāšu inkubatora censoņiem ir komanda ar inovāciju «Augam!», kuri joprojām strādā pie zināšanu ietilpīgas bioekonomikas risinājuma – biodegradējama augsnē stādāma podiņa ar paaugstinātu izmantošanas efektivitāti stādu audzēšanai, kas ir «zero waste» un aprites ekonomikas principos izstrādāts produkts un uzlabo augsnes kvalitāti. 

Inovācijas autore Vaira Obuka pie šādas idejas nonāca jau laikā, kad strādāja pie sava maģistra darba universitātē, tāpēc viss, kas bija vajadzīgs, bija tiekšanās uz mērķi un darbības plāns, kā arī nevarēja iztikt bez padomdevējiem – mentoriem, kuri sniedz visu nepieciešamo pieredzi un idejas, kas palīdz tiekties pēc inovācijas taustāma rezultāta.

Šīs inovācijas rezultāts ļoti pozitīvs un videi draudzīgs - produkta izejvielas ir lauksaimniecības, enerģētikas, kokapstrādes blakusprodukti, kā arī ezeru rekultivācijas procesa blakusprodukts – organiski ezera nogulumi – sapropelis, un tās ir augam uzreiz nepieciešamās barības vielas. Pievienotās organiskās sastāvdaļas nodrošina barības vielas auga attīstībai.

Inovācijas nosaukums “Augam!” radies vienkārši – ar sava mentora palīdzību, Vaira nosaukumu jau prātā turējusi pavisam ilgu laiku, jo tas esot figurējis cita projekta ietvaros un licies ļoti atbilstošs tieši šī projekta attīstībai. “Augam!” nozīme ir tāda, ka aug gan pati inovācija, gan tās radīto produktu pamatlieta jeb paši augi.

Protams, pa ceļam nācās saskarties ar dažādiem šķēršļiem, kas sarežģīja inovācijas izstrādes procesu, bet, kā atzīst pati Vaira, veiksmīga komandas darba atslēga ir iedvesmas nezaudēšana un rašana no kaut vai vismazākajiem panākumiem, kopīgi komandas mērķi un galvenokārt – katra indivīda nospraustie mērķi. Lai nerastos kāds sarežģījums vai negaidīts šķērslis, komandas biedriem savā starpā ir jāuztur cieša komunikācija, lai visi spētu kopīgiem spēkiem virzīties uz priekšu.

Lai spētu attīstīt šo inovāciju, kā daļa no dzinējspēka bija Eiropas Savienības fondu finansējums, kas bez šaubām bija labs nodrošinājums tam, lai inovāciju virzītu tālāk un process attīstītos atbilstoši norisei. Pati Vaira bez šaubām var ikvienam atzīt, ka jebkurš, kas vēlas attīstīt kādu biznesa ideju, ir jāizmēģina savi spēki šajā Universitāšu inkubatorā, jo tas atbalsts un padomi, kas tiek sniegti, noteikti netiks iegūti citur, kā arī tiks iegūta jauna pieredze un kontakti nākotnei, jo darbība notiek prasmīgu mentoru uzraudzībā.

Latvijas Universitātes Inovāciju grantu projekts sniedz studentiem iespēju iegūt stipendiju ar mērķi sekmēt LU studējošo inovāciju pieteikumu īstenošanu, attīstīt studējošo inovācijas spēju un uzņēmīgumu, risinot sabiedrībai vai tās daļai nozīmīgas problēmas. Pagājušā gada nogalē notikušajā LU Studentu zinātniskā konference “Mundus et”, kurā, spītējot pandēmijas radītajiem ierobežojumiem, 18 jaunie pētnieki no 9 LU fakultātēm iepazīstināja plašāku sabiedrību ar saviem pētījumiem.

Viena no konferences dalībniecēm ir LU Bioloģijas fakultātes studente Alise Pokšāne, kuru pētniecība aizrauj jau labu laiku - apvienojot vēstures pētniecību ar molekulāro bioloģiju, Alisei izdevies veikt pētījumu “Agro jauno laiku Rīgas kapsētu apbedījumu izpēte ar senās DNS analīzēm: nozīmīgākās pieejas un izpētes perspektīvas”, kura mērķis ir noskaidrot, kā ar senās DNS analīžu palīdzību ir iespējams papildināt jau esošās zināšanas, kas iegūtas ar tādām pētniecības metodēm kā literatūras un avotu analīze, kā arī arheoloģijas metodēm, kā piemēru izmantojot konkrētas jauno laiku Rīgas apbedījumu vietas.

Darba ietvaros tika veikta senās DNS izdalīšana un analīze, kuras rezultāti sasaistīti ar apbedījumu arheoloģisko un vēsturisko kontekstu, tādejādi izvirzot populāciju ģenētikas teorijā balstītas hipotēzes par konkrēto indivīdu izcelsmi. Pētījuma rezultātā noskaidrota aptuvena izcelsme un dzimums pētāmajiem indivīdiem un konstatēti vairāki atšķirīgi izcelsmes reģioni, kas apliecina to, ka Rīgas iedzīvotāji agro jauno laiku periodā bijuši etniski daudzveidīgi.

Alise darbojās LU Latvijas vēstures institūta un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra kopīgi realizētā projekta “Dzimte, dzimums un statuss dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā (7-12.gs) ” ietvaros, kura vadītājs ir Dr.hist. Guntis Gerhards. Lai gan projekta galvenais fokuss ir vērsts uz dzelzs laikmetu, Alise savā pētījumā koncentrējās tieši uz agro jauno laiku periodu (15. gs. beigas līdz 18.gs.). Par spīti faktam, ka bioarheoloģija un senās DNS pētniecība pasaulē jau strauji gūst popularitāti, Latvijā šādu pētnieku nav daudz. Alises pētījums atšķiras ar to, ka tā galvenais uzsvars ir likts tieši uz vēstures un arheoloģiskā konteksta izpēti, jo citos līdzīgos pētījumos parasti galvenais fokuss ir tieši uz paraugu ģenētisko analīzi un metodiku. Ņemot vērā ierobežoto avotu daudzumu, šobrīd ļoti liela daļa senās DNS pētījumu ir veltīti aizvēstures periodu izpētei, savukārt Alise ir fokusējusies tieši uz agro jauno laiku periodu, kombinējot literatūras un avotu analīzi ar senās DNS analīzes rezultātiem, konkrētos indivīdus apskatot Rīgas vēsturisko norišu kontekstā un papildinot esošās zināšanas par Rīgas sabiedrību.-

Viens no galvenajiem izaicinājumiem, kuru savā pētījumā Alise min, ir fakts, ka senā DNS ir ļoti fragmentāra, kādēļ, veicot šāda veida pētījumus, tos zināmā mērā iespējams raksturot kā “laimes spēli” – tieši tādēļ, ka DNS fragmentācija ir process, kas norisinās, kaulam apbedījumā sadaloties un kurš ļoti būtiski var ietekmēt pētījuma rezultātus katram paraugam individuāli, strādāt ar seno kaulu materiālu ir sarežģīti. Tomēr kā pozitīvāko savā pētījumā Alise min to, ka visi pētīto indivīdu paraugi ir ļoti interesanti, jo katrs no šiem indivīdiem ir unikāls – ar savām saknēm un savu stāstu. Aplūkojot senās DNS analīžu sniegtos rezultātus par izcelsmi un dzimumu arheoloģisko izrakumu kontekstā, ir iespējams gan uzzināt daudz jauna, gan nonākt pie pavisam jauniem jautājumiem, kurus iepriekš pat nebija pamata uzdot, un tieši tādēļ Alisei ir tik aizraujoši strādāt ar šo pētījumu.

Papildus autores pētījumā izvirzītajam galvenajam mērķim,  Alisei bija iespēja pieskarties arī epidēmiju tematikai, kas ir aktuāla tieši šobrīd. Daži no šajā pētījumā aplūkotajiem indivīdiem nāca no masu apbedījumiem, kuri, domājams, saistāmi ar lielajām epidēmijām Rīgas teritorijā, kādēļ Alise arī īsumā aprakstīja galveno epidēmiju ietekmi uz Rīgas sociāldemogrāfiskajiem procesiem apskatāmajā laika periodā.  

Latvijas Universitātes Inovāciju grantu stipendijas iegūšana, piedaloties LU Studentu zinātniskās konferences Stipendiju konkursā, Alisei sniedza papildus iedvesmu, kā arī lielu motivāciju un atbalstu, lai pastiprinātāk pievērstos tālāko pētījumu izstrādei. Alise noteikti šo iespēju iesaka izmantot arī citiem jaunajiem pētniekiem, lai iepazītu pasauli, paplašinātu redzesloku un veicinātu pašizaugsmi. Nākotnes redzējums Alises pētījumam ir jaunu metožu apguve, pētāmo paraugu skaita  palielināšana, kā arī demogrāfisko aspektu pētīšana arī citos laika periodos, paplašinot esošās zināšanas par Latvijas teritoriju agrākos laika posmos apdzīvojošo indivīdu izcelmi.

 

“Mūsu mobilā aplikācija palīdz cilvēkiem ar dažādiem ēšanas ieradumiem ātri un viegli noorientēties pārtikas produktu sastāvā, identificējot slēptās pārtikas produktu sastāvdaļas un atklājot iespējamos draudus veselībai,” dalās Latvijas Universitātes (LU) studentu Biznesa inkubatora dalībniece Gunta Līdaka no komandas “Good Mood Food app”.

Pienesums sev un citiem

Mobilā aplikācija palīdz cilvēkiem ar dažādiem ēšanas ierobežojumiem ātri un viegli orientēties pārtikas produktu sastāvā. Viss, kas ir jāizdara – jālejupielādē aplikācija, jāatzīmē, kādas sastāvdaļas vai konkrētus produktus nevari vai nevēlies ēst, jādodas uz veikalu un jānoskenē pārtikas produkta sastāvs. Lietotne pāris sekunžu laikā Tev parādīs, vai attiecīgais produkts Tev ir ieteicams vai arī nav vēlams. Šī ideja palīdz tiem cilvēkiem, kas saskaras ar dažādiem ēšanas ierobežojumiem. Tā paredzēta gan tādiem cilvēkiem, kam ēšanas ierobežojumus ir noteikusi dzīve (alerģijas, pārtikas nepanesības, paaugstināts cukura līmenis asinīs, kas rada risku par diabētu), gan tādiem, kas paši izvēlējušies savu dzīvesveidu (piemēram, vegāni, veģetārieši vai cilvēki, kas vēlas sekot veselīga dzīvesveida principiem).

Kā radās ideja?

Atbildot uz jautājumu, kā komanda nonāca līdz idejai par šādu aplikāciju, autores atzīst, ka tās pamatā ir personīgs stāsts. “Man, piemēram, ir glutēna nepanesība, kolēģe Lada Gorjunova neēd cukuru. Mēs abas savulaik, lai pielāgotu savu ēšanu, vairāk nekā gadu pavadījām, pētot  pārtikas produktu sastāvdaļas un uzturvielas. Parunājām ar citiem cilvēkiem un sapratām, ka ar līdzīgu problēmu sastopas ļoti daudzi. Tā radās mūsu ideja un mēs sākām tirgus izpēti,” atzīst Gunta Līdaka.

Rezultātā ideja ir ieguvusi ne tikai Rīgas drosmes grantu, bet arī astoņu nedēļu noslēgumā “Demo dienā” ieguva pirmo vietu un 5000 eiro naudas balvu savas idejas tālākai attīstībai.

Turpina attīstīt savu ideju

Radošā komanda atzīmēja, ka vēl ir ceļā uz taustāmu rezultātu. Pašlaik notiek intensīvs darbs pie aplikācijas sagatavošanas funkcionālai testēšanai vairākos etapos, lai izstrādātu lietotājiem draudzīgus risinājumus gan tehnoloģiski, gan dizaina ziņā. Tāpat kā informatīvais atbalsts topošajiem klientiem tika izveidota “Good Mood Food” Facebook lapa, kā arī attīstības stadijā ir jaunā tīmekļa vietne.

Paredzēts, ka drīzumā veselīga uztura kopienai un sekotājiem būs pieejams saturs ar izglītojošu informāciju par mūsdienu pārtikas ietekmi uz cilvēka veselību un kā ar sabalansētu uzturu varam veicināt veselīgā dzīves ilguma saglabāšanos, vitamīniem, uzturvielām, kā arī kam būtu jāpievērš uzmanība, ja ir paaugstināts holesterīna līmenis vai paaugstināts cukura līmenis.

Pozitīva zīmola komunikācija un izaicinājumi

Zīmola nosaukums ir balstīts idejā par to, ka labs ēdiens saistās ar labu garastāvokli un labsajūtu kopumā. Izstrādātāji uzsver, ka katram ir tiesības zināt, ko mēs ēdam. Turklāt, kā apliecina pētījumu rezultāti, tas ko mēs ēdam šodien, nosaka mūsu veselību un labsajūtu nākotnē. Lielākoties cilvēki mūsdienās ēd apstrādātu pārtiku, šajā gadījumā aplikācija ir instruments, lai vieglāk noorientētos un zinātu, kas slēpjas, piemēram, aiz 58 dažādiem cukura un to aizvietotāju nosaukumiem, nezināmiem nosaukumiem, kā arī noslēpumainajām e-vielām.

LU Biznesa inkubatora loma

“Good Mood Food” dibinātājas atzīst, ka nozīmīgs faktors biznesa idejas attīstībā – Inkubatora atbalstam. “Inkubators palīdz visu salikt pa plauktiņiem. Mēs saņēmām atbalstu katru dienu un pēc nepieciešamības. Ir kāds, kas nokonsultē, kas kaut ko iesaka, atbalsta un pareizo virzienu. Caur mācībām un pašu uzdevumiem sev, mēs maziem solīšiem būvējām savu projektu un to attīstījām. Strādājām gan pie tehnoloģiskā procesa, gan pie idejas pilnveidošanas cikla, pievienojot kritisko domāšanu. Mēģinot saprast, cik tā problēma ir aktuāla. Notika klientu aptaujas, biznesa modeļu izstāde, rūpīga tirgus izpēte. Mēs vēlamies pateikt paldies un noteikti iesakām arī citiem studentiem izmantot šādu iespēju, iesaistīties Biznesa inkubatorā,” pieredzē dalās LU Datorzinātņu fakultātes studente un aplikācijas “Good Mood Food” Lada Gorjunova.

Jāatzīmē, ka LU studentu Biznesa inkubators ir lielākais studentu biznesa inkubators Latvijā. Inkubators palīdz visu studiju līmeņu un virzienu LU studentiem un viņu komandām uzsākt un attīstīt uzņēmējdarbību, piedāvājot vispusīgu atbalstu, kas, piemēram, iekļauj iespēju piedalīties inkubatora rīkotajās nodarbībās, saņemt atbalstu no mentoriem un koučiem, iegūt pieeju ofisa un ražošanas telpām, kā arī iespēju iegūt finansiālu atbalstu grantu un stipendiju formā.

“Good Mood Food” komandas biedri:

Gunta Līdaka, MBA, inovācijas, mārketings

Lada Gorjunova, LU, IT maģistratūras 1.kursa studente, MBA , finanses un grāmatvedība

Kenny Kruber, RSU students, topošais ārsts UI/Mob.app programmētājs 

Anda Ancāne, ķīmiķis, pārtikas tehnologs

Dot cilvēkiem iespēju radīt svētku un atelpas sajūtu mājās, iemācīties ko jaunu par kulinārijas aizkulisēm un aizvest gardēžus tuvāk pie pavāriem – šādu uzdevumu un misiju sev izvirzīja Latvijas Universitātes (LU) Biznesa inkubatora dalībnieki no “Foodie.lv” komandas. “Mēs esam šeit, lai mainītu Tavu ēšanas pieredzi,” drosmīgi potenciālos klientus uzrunā jaunuzņēmums.

Privāto pavāru serviss, receptes un iespēja smelties iedvesmu no profesionāliem pavāriem. Jau pavisam drīz savu darbu sāks inovatīva platforma, kur gardēžiem komunicēt ar pavāriem, klientiem brīvi izteikt savas vēlmes par vakariņām, sazināties ar sev atbilstošāko profesionāli vai vienoties par attālinātu asistēšanu tiešsaistes laikmetā. Vairāk par šo inovatīvo ideju intervijā dalās Foodie.lv līdzdibinātājs Aleksandrs Teilāns.

Kā nonācāt līdz idejai par šādu pakalpojumu?

Vispirms ideja par šādu pakalpojumu radās Gatim (piezīme – Gatis Lauva, otrs Foodie līdzdibinātājs). Būdams profesionāls pavārs un darbojoties šajā sfērā kā Latvijā, tā Šveicē un Skotijā, viņš spēja saprast un ieraudzīt, ka privāto pavāru niša Latvijā ir kopumā neattīstīta un decentralizēta.

Otrkārt, es pēdējos gados vasarās strādāju pietiekami atzītā restorānā Norvēģijā. Saliekot prātus kopā, abi nonācām pie dažādiem kopsaucējiem un niansēm, kas būtu noderīgas šādam pakalpojumam un sākām darboties hakatonā, kas attiecīgi bija nosacījums vienam no mūsu universitātes kursiem. Tur arī iepazinām atsevišķus mentorus un ieguvām iespēju startēt LU Biznesa inkubatorā.

Ar ko nācās saskarties, lai nonāktu pie taustāma rezultāta jūsu idejai?

Vispirms piedalījāmies vienā no LU rīkotajiem hakatoniem, kur noslēgumā prezentējām šo ideju un ieguvām dažādas balvas, ieskaitot dalību LU studentu Biznesa inkubatorā. Līdz inkubatora sākumam vēl paspējām piedalīties Rīgas Stradiņa universitātes rīkotā hakatonā un patestēt šo ideju no cita – veselības un diētu – skatupunkta. Arī šajā hakatonā ideja tika novērtēta un ieguvām otro vietu. Šo divu hakatonu laikā ieguvām pirmos mentorus, kā arī darbojāmies divos dažādos sastāvos, kas ļāva izprast veidu kā vēlamies darboties un kas komandas darbos strādā, kas nē.

Tālāk jau turpinājām darbu ar mūsu mentoriem un startējām LU inkubatora 8 nedēļu programmā, kur ieguvām jaunu informāciju, kā novērtēt mūsu ideju, dažādas nianses atmetām, nomainījām, pievienojām. Šobrīd esam sasnieguši LU inkubatora 16 nedēļu noslēguma fāzi un aprīļa otrajā pusē būsim nonākuši līdz tam, ka beidzot atvērsim pirmo Foodie.lv versiju. Pirmie pavāri jau ir pierakstījušies rindā uz dalību Foodie, ir redzama interese no gardēžiem Latvijā.

Taču kopumā varam teikt, ka nav bijuši lieli kāpumi vai kritumi, esam stabili un nosvērti virzījušies uz priekšu, attīstot mūsu ideju.

Vai finansējums, kas atbalstīja jūsu ideju bija noderīgs un veicināja idejas attīstību?

LU inkubatora 16 nedēļu programmas ietvaros ieguvām finansējumu, kas mums ļāva iegādāties sagatavi pilnas platformas izveidei. Tas bija būtisks solis uz priekšu un neatsverams ieguvums, lai mēs spētu līdz platformas lietotājiem nogādāt to ideju, ar ko sākām, vispirms startējot dažādos hakatonos. Plānojam platformu atvērt tuvāko nedēļu laikā un tad katrs varēs redzēt to vīziju, ar ko sākām darbu pie Foodie.

Kāda ir komandas darba atslēga, lai attīstītu ideju un izveidotu veiksmīgu inovāciju?

Galvenā atslēga mums, visticamāk, ir kopīga, vienota vīzija par to, kur vēlamies virzīties un kā attīstīt Foodie. Mums noteikti ir paveicies, jo mēs Foodie komandā saprotam viens otru praktiski no pusvārda, kas ļauj ātri apmainīties ar viedokļiem, nonākt pie kopsaucēja un strādāt katram pie savām uzņēmuma attīstības lietām, neapšaubot gala rezultātu un visu darot ar uzticību vienam pret otru.

Kopumā domājam, ka galvenā komandas darba atslēga ir izpratne par to, kura ir katra indivīda spēcīgā puse. Apvienojot pareizās kompetences un darbojoties ar vienotu vīziju, problēmām komandā nevajadzētu būt. Otrkārt, protams, nebaidīties meklēt palīdzību un jautāt padomu kā citiem komandas biedriem, tā arī piesaistītiem mentoriem.

Kā nonācāt pie nosaukuma?

Pie nosaukuma nonācām diezgan dabīgā veidā. Patiesībā, mums vajadzēja izdomāt komandas nosaukumu dalībai vienā no hakatoniem un pie “Foodie” nonācām praktiski uzreiz. Tas tomēr ir globāls gardēžu termins. Īsti pat nebija divu domu par nosaukumu. Foodie angliski pēc definīcijas ir persona, kas izbauda/izrāda interesi par dažādiem ēdieniem un kulinārijas brīnumiem. Tā kā mēs iepazīstinām gardēžus ar pavāriem, nosaukums šķita visai loģisks un saprotams.

Kāds ir nākotnes redzējums šāda veida inovācijai un kā tas varētu ietekmēt pašlaik ļoti aktuālos procesus šajā jomā?

Kopumā privāto pavāru servisi dažādos veidolos jau pastāv citviet Eiropā un pasaulē. Vēlamies Latvijas sabiedrību arī iepazīstināt ar šādām iespējām un veidot stiprāku saikni galvenokārt starp gardēžiem un pavāriem. Domāju, ka mūsu platuma grādos cilvēki galvenokārt ir pieraduši pa retai reizei svētkos doties uz restorānu, labi pavadīt vakaru un atgriezties savā ikdienas rutīnā. Mēs vēlamies ērtā veidā ar vienkārša un saprotama koncepta platformu aizvest gardēžus tuvāk pie pavāriem (kas patiesībā ir atbildīgi par to mākslu, ko izbaudām restorānos), dot iespēju radīt svētku un atelpas sajūtu mājās, varbūt iemācīties ko jaunu par kulinārijas aizkulisēm.

Pēdējais gads ir piespiedis mūs domāt arī par veidiem, kā mēs šo visu konceptu varam integrēt tiešsaistes vidē un nākotnē piedāvāt kādu digitālu un inovatīvu alternatīvu parastām recepšu grāmatām.

Vai iesakāt arī citiem piedalīties LU studentu Biznesa inkubatorā?

No mūsu puses varam ieteikt jebkuram jaunam uzņēmējam ar savu ideju piedalīties biznesa inkubatorā. Pats vērtīgākais ir iespēja iegūt jaunus kontaktus un padomus/konsultācijas no inkubatora vadītājiem un programmai piesaistītajiem lektoriem. Kopumā, pat ja Tev ir zināšanas par kādu no ar uzņēmējdarbību saistītām tēmām, dažādi pasniedzēji un speciālisti spēj sniegt jaunus skatupunktus, no kuriem apskatīties, novērtēt un uzlabot savu ideju, un virzīties uz tās veiksmīgu realizāciju.