Latvijas Universitātes Inovāciju centra LUMIC projektu vadītāja Anta Klepecka par ekspertu kļuva dabiski – vienā brīdī programmu bija tik daudz, ka vajadzēja palīdzēt darbā ar tām kā ekspertam. Vairāk par to, kā A. Klepeckai šis ieinteresēja un kā Anta kļuva par ekspertu – gan hakatonos, gan studentu inkubācijas programmās – lasi intervijā.

Darbs ar studentiem

Darbs ar studentiem ir dinamisks un interesants. Katrai studentu komandai, katram studentam ir jāatrod sava pieeja – individualizēta. Mūsdienās katram jaunietim vajag savu saziņas veidu. Jāatrod labākais komunikācijas un sastrādāšanās veids katrai komandai. Vienam produktīvāki ir rīti, citam vakari, vienam vajag klātienē, citam neklātieni, cits vēlas izmantot Whatsapp, cits  Zoom platformu. No komunikācijas viedokļa tas ir ļoti dinamisks, bet interesants process, ieķlaujot arī dažādu grūtību pārvarēšanu, piemēram, sarežģījumi ar komandas motivāciju un savstarpējo sadarbošanos.

Mūsdienīga augstākā izglītība

Augstākā izglītība mūsdienās nav tikai teorētisku zināšanu apguve un prakse, bet tā ir arī savu spēku izmēģināšana, apvienojoties komandās, strādājot pie radošām inovācijām un idejām. Programmas, ko piedāvā LUMIC, ir ļoti iederīgas mūsdienu augstākajā izglītībā.

Būt zinošam dažādās jomās

Ekspertam ir jābūt neatlaidīgam un zinošam dažādās jomās – gan par projektu vadību, gan komandas vadību, gan par inkubācijas procesu kā tādu un noteikti jāspēj arī dažādos veidos komunicēt. Ja tā būtu īpašība, tad vēl minētu tādu iezīmi kā jauneklība, šī personības iezīme ļauj arī saliedēties ar jauniešiem, kas, savukārt, paver iespēju arī labāk sadarboties.

Dalībnieku emocijas

Sirsnīgākā un patiesākā emocija ir bijusi tad, kad vienā no hakatoniem mana komanda, kam biju eksperts, ieguva godalgoto 2. vietu un naudas balvu. Komandas dalībnieku emocijas – tās bija tik patiesas! Viņi man teica: “Anta, paldies Tev, paldies par visu, paldies, ka palīdzēji mūsu darbā!”. Tas bija fantastiski, un šī dēļ jau vien ir vērts kļūt par mentoru!

Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.

Latvijas Universitātes Biznesa inkubatora vadītāja Māra Birzniece atzīst: “Jebkuras idejas veiksmes formula ir laba komanda!”. Viņa ir pārliecināta, ka viss ieguldītais laiks un darbs dažādās izaugsmes un inkubācijas programmās palīdzēs studentiem virzīties uz priekšu un izaugt – profesionāli un individuāli kā cilvēkam. Plašāk par ieguvumiem un pieredzi M.Birzniece atklāj šajā intervijā.

Ko nozīmē Inkubācijas programma? Šobrīd šādas aktivitātes piedāvā gan LU studentu Biznesa inkubators, gan LU Inovāciju centrs LUMIC.

Inkubācijas programmas laikā komandām ir iespēja uzsākt savas idejas attīstīšanu, validēt to – saprast, vai tavam risinājumam tirgū ir pieprasījums un vajadzība (vai cilvēki ir gatavi par to maksāt). Programmas laikā komandas soli pa solim attīsta savas idejas, veido biznesa modeļa kanvu, pēta tirgus lielumu un definē savu klientu, saprot, kā sasniegt savu auditoriju un runā ar to. Inkubācijas programma ir lieliska aktivitāte, lai komandas saprastu, vai ideju ir vērts attīstīt un vai ar to iespējams nopelnīt.

Kādēļ studentiem ir nepieciešamas šādas programmas? Kādi ir galvenie ieguvumi?

Galvenie ieguvumi – iespēja iegūt jaunas zināšanas, prasmes, kas noteikti palīdzēs turpmākajā dzīvē un ceļā, ko katrs izvēlēsies, kļūstot par sava uzņēmuma vadītāju vai arī algotu darbinieku. Šāda programma paplašina ikviena zināšanu un kontaktu loku. Veidot savu networku jau studiju laikā ir lieliska iespēja, kā paplašināt savas iespējas nākotnē – programmas laikā mentori, ar kuriem tiekas komandas, iepazīst komandu dalībniekus arī individuāli, tādēļ šeit vari sevi parādīt arī potenciālajiem partneriem vai klientiem, ar kuriem iespējams sastrādāsies nākotnē. Jo vairāk jaunu iespēju tu uzņemies, jo vairāk iespēju tev pavērsies!

Saki, lūdzu, kas ir veiksmīgas idejas pamatā?

Ticu, ka jebkuras idejas viena no veiksmes formulām ir laba komanda! Spēcīga komanda var pavilkt pat viduvēju ideju un otrādi – viduvēja komanda var nogremdēt ģeniālu ideju. Ja komandā visiem ir skaidra vīzija, uz ko virzās, kāds ir katra dalībnieka mērķis un motivācija strādāt pie idejas, komanda komunicē savā starpā un pārzina katrs savas prasmes, tad šādai komandai ir lielas iespējas ne tikai attīstīt savu ideju inkubatora programmā, bet arī to turpināt tālāk citās atbalsta aktivitātēs.

Kā panākt savas idejas attīstību un praktisku realizēšanu? Vai ir kāda veiksmes formula?

Manuprāt, visam pamatā ir darbu plānošana un komunikācija savā starpā. Lai praktiski realizētu savu ideju, ir jābūt izstrādātam rīcības plānam vai uzdevumiem, ko katrs komandas dalībnieks ir gatavs darīt. Jo skaidrāk definēti uzdevumi būs idejas sākuma posmā, jo vieglāk sastrādāties būs komandai un veiksmīgāka būs idejas attīstība – komanda strādās harmoniski, sapratīs, kādi speciālisti vai mentori jāpiesaista, kādi ir problēmjautājumi un kur meklēt atbildes.

Kā izskatās tipiskais LU Biznesa inkubators – students? Vai tam ir kādas īpašas rakstura īpašības?

Šāds students ir hustleris. Viņš nāks un darīs un degs par savu ideju un komandu, ar kuru kopā strādā. Šāds students sapratīs, ka viss ieguldītais laiks un darbs palīdzēs viņam virzīties uz priekšu un izaugt – profesionāli un individuāli kā cilvēkam. LU Biznesa inkubatorā, protams, nāk dažādi studenti un katram ir savs mērķis, kādēļ ir pieteicies inkubatoram, bet jebkurā gadījumā – šādi studenti nebaidās no jaunām lietām, kāpj ārā no savas komforta zonas, iepazīstas ar jauniem cilvēkiem un izaicinājumus uztver kā iespēju augt.

Kādi pasākumi un programmas šobrīd ir visaktuālākās un pieprasītākās šobrīd?

Šobrīd vēl aizvien aktuālas ir programmas, kurās var piedalīties pavisam jaunas komandas ar svaigām idejām, taču redzams, ka no studentiem parādās interese piedalīties jau specifiska virziena programmās (piemēram, zaļās tehnoloģijas, digitāli risinājumi). Tas parāda studentu interesi par konkrētām un aktuālām tēmām un viņi seko līdzi šī brīža izaicinājumiem, ar ko saskaras konkrētas nozares gan lokāli, gan globāli.

Tu esi piedalījusies vērtēšanas komisijās un dažādos LUMIC pasākumos. Kādi ir Tavi novērojumi un secinājumi par studentiem un viņu ceļu uz inovācijām?

Mans lielākais novērojums – ļaut pavisam jauniem studentiem mācīties no saviem darbiem, kļūdām, lēmumiem. Jāļauj studentiem pašiem augt un celt savu latiņu. Iepriekš nesapratu, kādēļ jaunie studenti no bakalaura programmām neskatās uz globāliem izaicinājumiem un nemeklē risinājumus, kas varētu iziet arī ārpus valsts robežām, bet, strādājot ar komandām, sapratu, ka ikvienam studentam ir sava pieredzes bagāža, ar ko viņš vai viņa iesaistās programmā un aktivitātēs, tādēļ ir jāļauj viņam pašam iegūt jaunas zināšanas un izaugt, jo tikai tad arī sāks rasties nopietnākas idejas, kuras spēs konkurēt jau plašākā tirgū. Galvenais ir jauniešus mudināt nebaidīties pārdot savu risinājumu un runāt ar potenciālajiem klientiem, vai viņi būs gatavi iegādāties to, pie kā šobrīd strādā komanda. Ļoti bieži komandas ilgi strādā pie sava produkta, bet necenšas saprast, vai vispār kāds to pirks, tādēļ ir jārunā ar komandām un jāsaka, lai vispirms saprot, vai kādam vajadzēs tavu risinājumu un tikai tad veltīt visus resursus, lai izveidotu testējamu produktu.

Gita Janševica par Latvijas Universitātes Inovāciju centra LUMIC programmu un hakatonu ekspertu kļuva nejauši – bija laiks papildus pamatdarbam Biznesa augstskolā “Turība” strādāt ar studentiem, tāpēc piekrita šim izaicinājumam. Sākumā  G.Janševica nezināja daudzas nianses, kā hakatoni norit, ar ko jārēķinās kopradē ar studentiem, bet tagad jau dalās ar savu pieredzi, secinājumiem un novērojumiem šajā jomā.

Darbs ar studentiem – izaicinošs

Jau 20 gadus strādāju ar studentiem gan kā docētāja, gan organizējot studiju procesu Biznesa augstskolas “Turība” Cēsu filiālē. Hakatoni ir dažādi – citi tiek realizēti trīs dienās, citi – vairākus mēnešus. Ilglaicīgajiem hakatoniem, studentiem ir dažādi patstāvīgi veicami uzdevumi. Studenti ir dažādi, bieži komandā  cits citu nepazīst. Tas ir izaicinājums viņiem un man. Reizēm studenti neapzinās, ka hakatona mājasdarbu veikšanai ir jāieplāno laiks, jānosaka prioritātes, jāprot sabalansēt studijas un ārpusstudiju personiskās intereses.

Ieguvēji ir visi
Manuprāt, ir vairākās pievienotās vērtības – uzaicināto pasniedzēju iedvesmas lekcijas studentiem, komunikācijas prasmju attīstīšana, savstarpēji strādājot un komunicējot ar mentoru, iepriekš nezināmas informācijas un zināšanu apgūšana, kā arī vēl daudz kas cits. Vienlaikus hakatonu realizēšanā ieguvēji ir visi, arī Latvijas Universitāte, kas ar studentu iesaistīšanos var realizēt vai vismaz uzsākt procesu kādam svarīgam problēmas risinājumam.

Izprast studentu
Svarīgi atcerēties, ka arī docētājs kādreiz ir bijis students, mēģināt izprast studentu. Ja mentorēšanas process patīk pašam docētājam, to studenti jūt un sadarbība ir veiksmīga. Ir patīkami, ka komanda pēc projekta beigām aicina mentoru apmeklēt savus realizētos pasākumus, piemēram, tā bija pēc mākslas hakatona.

Visu pušu atbalsts

Mentoram ir svarīgi, lai projektu koordinātori ir izdarīgi un LU Inovāciju centrā LUMIC noteikti tā ir. Savlaicīga informācija, laba projekta organizācija, ieinteresētība par ikvienu komandas biedru ir priekšnoteikums, lai sadarbotos, justos piederīgs un panāktu veiksmīgu, uz inovācijām orientētu rezultātu.


Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.

Kārlis Kivlenieks pievienojās Latvijas Universitātes (LU) studentu Biznesa inkubatora komandai 2016. gadā, toreiz vienojoties, ka darbosies noteiktu periodu  – laiks rādīs, vai radīsies iespēja un interese palikt ilgāk. Šobrīd viņš LU ir jau sešus gadus un šo gadu laikā ir vadījis arīdažādus projektus, tai skaitā arī eksperta statusā. Daloties ar pieredzi, K.Kivlenieks atklāj, ar kādiem izaicinājumiem saskārās darbā ar studentiem un komandā ceļā uz inovācijām un veiksmīgiem risinājumiem.

Eksperta loma – palīdzēt 

Tā kā parasti šīm programmām un aktivitātēm ir konkrēts ilgums, tad kā eksperts cenšos palīdzēt, lai šajā laika posmā komanda sasniedz to mērķi, kuru sev ir izvirzījusi. Parasti cenšos palīdzēt ar padomiem, dalos ar materiāliem, kuros zinu, ka ir komandai noderīga info. Bet, ja pašam nav atbildes uz konkrēto vajadzību, tad meklēju caur kontaktiem, kādu citu kompetentu cilvēku, ar kuru komanda varētu satikties.

Komandu darba galarezultāts
Darba gaitā man, protams, gribētos, lai maksimāli visa uzmanība programmas laikā studentiem būtu vērsta uz attiecīgo projektu, lai šis projekts ir viena no galvenajām prioritātēm, kurai tiek veltīts, ja ne viss, tad lielākā laika daļa. Bet šo gadu laikā jau esmu sapratis, ka tas lielākoties tā nav, jo studentam bez dalības vēl ir citi pienākumi un aktivitātes: studijas, iespējams, darbs, utt.. Patīkamākā daļa šajā darbā ir noslēgums, kad komanda prezentē savu paveikto un parāda citiem, ko viņi ir izdarījuši.

Programmu un hakatonu pievienotā vērtība – praktiskā pieredze
Domāju, neviens vairs nešaubās par to, ka informācija, arī tā, ko pasniedz universitātē, ir pieejama tiešsaistē un, ja vien cilvēks ir motivēts un zina, ko vēlas atrast, tad šo informāciju var apgūt. Bet tieši šādas papildu aktivitātes, ko nodrošina LUMIC un Biznesa inkubators, sniedz studentam praktisko pieredzi. Dalības laikā studentam ir gan iespēja satikt nozaru profesionāļus, gan izveidot reālu risinājumu. Manuprāt, tieši tas, ka students var parādīt, kā studiju laikā ir pielietojis savas zināšanas, lai radītu reālu risinājumu ir svarīgāk, nekā parādīt, ka esi nokārtojis sesiju ar kādu noteiktu vērtējumu, lai arī sekmīgas mācības, protams, arī ir būtiskas.  

Tiešsaistes zvani naktī

Ir bijuši vairāki interesanti gadījumi, piemēram, kad sākās pandēmija un komandām bija nepieciešams 3D printeris, bet universitāte bija ciet, tad printēšanu veicu pie sevis mājās, komandas sūtīja failus un es tos liku drukāt, lai komandai darbs ietu uz priekšu. Citreiz, ja komanda ir aktīva, tad arī ekspertam ir lielāka interese viņiem palīdzēt un iesaistīties, tāpēc ir bijis arī tā, ka naktī joprojām esam tiešsaistes zvanā un runājām par to, kā nonākt pie risinājuma kādai problēmai.

Svarīgākais komunicēt
Pirms dažiem gadiem biju ekspertu mācībās Lietuvā. Tur jau pašā sākumā ar praktisku uzdevumu nodemonstrēja, cik svarīgi ir ekspertam un studentam savā starpā komunicēt, jo īpaši sākumā, kad komandai ir jāpastāsta par savu mērķi. Pretējā gadījumā pat, ja eksperts zina, kāds ir programmas mērķis, viņš to var iedomāties vienā veidā, bet komanda patiesībā vēlas sasniegt kaut ko mazliet citu. Tāpēc, lai vēlāk nerastos pārpratumi, pirmā lieta vienmēr ir izrunāt, ko vēlas pati komanda. Tad arī man vieglāk saprast, ko no viņiem vēlāk sagaidīt. Bet kopumā, uzskatu, ka vienmēr jābūt atvērtam abpusējai komunikācijai un vēlmei palīdzēt.

Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.

Latvijas Universitātes (LU) Inovāciju centrs LUMIC sadarbībā ar LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti (PPMF) iesaistīja studentus trīs mēnešu programmā, lai veiktu studiju kursu digitalizēšanu, izstrādājot mūsdienīgus e-kursus ar ekspertu atbalstu. Ar savu pieredzi par dalību programmā dalās komandas dalībnieks, LU PPMF maģistra studiju programmas “Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai” absolvents Normunds Pauders.Viņa komanda digitalizēja un pilnveidoja studiju kursu – “Pedagoģisko procesu tiesiskie aspekti izglītībā”.

Kādēļ izvēlējāties piedalīties programmā “Studiju kursu digitalizācija”?

Ar Moodle platformu strādāju desmit gadus, līdz ar to man jau bija pieredze un es zināju, ka nebūs jāvelta ļoti daudz laika, lai apgūtu ko pilnīgi jaunu. Tobrīd arī studēju LU PPMF maģistra studiju programmā “Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai”, un vēlējos pielietot iegūtās zināšanas un nolēmu, ka tā ir lieliska iespēja piedalīties programmā, kur es varētu dalīties ar savu skatījumu par mūsdienīgu kursu izveidi un pilnveidošanu. Protams, vēlējos arī jaunu pieredzi, ko  rezultātā arī ieguvu no šīs programmas sadarbībā pasniedzējiem un ekspertiem.

Kas bija izaicinošākais un labākais šajā pieredzē ? 

Izaicinošākais bija tas, ka mūsdienās ir daudz un dažādi rīki, bet tomēr jāizmanto konkrēts rīks, lai, piemēram, profesors pēc tam varētu šos materiālus apgūt un izmantot mērķtiecīgi un ar pievienoto vērtību. Izaicinošākais – atjaunot šos kursus, lai tie būtu mūsdienīgi un profesoriem būtu ērti tos labot, nebūtu liels papildus slogs, ko rada tehnoloģijas un jaunas platformas. Tāpat izaicinoši ir konsekventi pieturēties pie vienotā stila, kā arī veiksmīga sadarbība ar komandas biedriem. Biju uzņēmies komandas vadītāja lomu, lai komanda spētu izcili darboties.

Kāda ir komandas darba atslēga, lai nonāktu līdz veiksmīgam rezultātam?    

Komandas lomu sadalījums, izmērāmi uzdevumi, iknedēļas sapulces, kā arī atgriezeniskā saite no ekspertiem pirms gala nodevuma.

Vai finansējums bija noderīgs un veicināja motivāciju?

Noteikti jā, es biju students un strādāju, šis finansējums bija liels motivators, lai iesaistītos. Ja man nebūtu pieredze, būtu tikai students un nebūtu šī finansējuma, tad ļoti šaubos vai piedalītos, stipendija ir patiesi liels motivators.

Svarīgākās kompetences, īpašības, kurāmjāpiemīt, lai veiksmīgi piedalītos šādos pasākumos?   

Manuprāt, jābūt IKT un digitālajām prasmēm, kā arī analītiskai domāšanai. Faktiski jāspēj adaptēties jaunu rīku lietošanai. Piemēram, ja kāds ko nezina, es parādu kā to var izdarīt, nevis katru reizi daru citu vietā. Tāpat jāpiemīt arī izpētes prasmēm, lai zinātu, kur atrast informāciju, kāarī prasmei prezentēt  savu veikumu un idejas.

 

Pasākums tika organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.

Latvijas Universitātes (LU) Inovāciju centrs LUMIC sadarbībā ar LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti (PPMF) organizēja inovatīvu sporta un aktīva dzīvesveida ideju hakatonu “SportLab 2022”. Ar savu pieredzi par pasākumā piedzīvoto dalās komandas “Mūžīgie studenti” dalībnieks Vladislavs Gabovs. Komanda radīja ideju par lietotni, kas palīdzētu veicināt iedzīvotāju fiziskās aktivitātes. Tā veicinātu bērnu un jauniešu fizisko aktivitāti un tās uzskaiti, kā arī būtu paredzēta izmantošanai ne tikai skolēniem un studentiem, bet arī sporta skolotājiem, treneriem, metodiķiem un interešu pulciņu vadītājiem.

Kādēļ izvēlējāties piedalīties šajā pasākumā? 

Uzzināju par hakatonu fakultātē. Pasniedzējs Rihards Parandjuks aicināja izskatīt iespēju piedalīties pasākumā. Ja godīgi, tad par tādu tehnoloģiju maratonu agrāk nebiju dzirdējis. Palīgā nāca kursabiedrs un draugs Kaspars Gorkšs, kas paskaidroja būtību. Tā kā tēma bija saistīta ar to, ko mēs daļēji plānojām darīt, tad nolēmām iesaistīties un izmēģināt savus spēkus šādā formātā, ģenerējot idejas ierobežotā laikā.

Kā vērtētu pieredzi Sporta hakatonā? 

Bija ļoti interesanti un izaicinoši. Vajadzēja divās dienās apspriest, izveidot modeli, izlabot vājos posmus un arī uztaisīt interesantu un funkcionālu prezentāciju, kas atspoguļotu mūsu ideju. Bet visgrūtākais droši vien bija paspēt dažās minūtēs izstāstīt savu ideju žūrijas priekšā. Personīgi es guvu vērtīgu pieredzi, darbojoties tādā saspringtā grafikā.

Nosauciet, lūdzu, ieguvumus no šīs programmas, kā tas Jūs ietekmēja? 

Droši vien lielākais ieguvums ir tas, kā mūsu ideju pamanīja. Tas nozīmē, ka šajā virzienā var mēģināt virzīties tālāk. Bet viss process bija arī pilns ar izaicinājumiem, kas turpmāk var palīdzēt jaunos projektos.

Ar kādiem izaicinājumiem Jūsu komanda saskārās darba izstrādes laikā? 

Ja par galveno ideju mēs bijām vienojušies diezgan ātri, tad izstrādes detaļas un papildus opcijas lika mums nedaudz padiskutēt. Kaut gan mūsu lomas bija diezgan labi sadalītas. Kaspars atbildēja par idejas misiju, es par tehnisko izpildījumu.

Atskatoties uz komandas sākumposmu, vai ir kas tāds, ko Jūs būtu mainījuši/darījuši citādāk, uzsākot savas idejas realizāciju? Ja, jā, tad kas tieši?

Grūti pateikt. Droši vien varētu ātrāk iesākt ar pašas prezentācijas salikšanu, jo tā aizņēma vairāk laika, nekā es personīgi plānoju.

Svarīgākās kompetences, kurām jāpiemīt, lai veiksmīgi piedalītos šādās programmās, hakatonos?

Spēja atrast to, kas jums pašiem šķiet svarīgs un, protams, kas atbilst uzdotai tēmai. Zināšanas jomā, par ko ir plānots veikt prezentāciju. Tāpat arī spēja strādāt komandā un efektīvi sadalīt lomas.

Kāda ir Jūsu spilgtākā atmiņa no Sporta hakatona?

Spilgtākās atmiņas ir tieši no idejas prezentēšanas, kad  mans kolēģis nedaudz aizrāvās ar stāstu par mūsu aplikācijas nepieciešamību, un man palika divreiz mazāk no ieplānotā laika, lai izklāstītu par aplikācijas būtību, tādēļ vajadzēja improvizēt un skriet pāri dažiem, ka vēlāk izrādījās, nenozīmīgajiem momentiem. Cik labi, ka beigās žūrija saprata domu un tik augsti novērtēja to!

 

“SportLab 2022” sporta hakatona mērķis bija piedāvāt jaunus, inovatīvus risinājumus saistībā ar sporta nodarbību pasniegšanu skolās, kā arī skolēnu intereses veicināšanu par sportu un aktīvu dzīvesveidu.

Pasākums tika organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.

Lai veicinātu pedagoģijas inovāciju idejas skolās, šī gada noslēguma semestrī studentiem tika piedāvāta unikāla iespēja iegūt skolotāja pieredzi STEM jomas mācību priekšmetos. Ar savu pieredzi par programmā piedzīvoto vairāk dalās Letīcija Zvejniece, Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) inženierijas un vadības programmas studente, viena no programmas “Skolotāja kurpēs” dalībniecēm, kura izmēģināja savus spēkus pedagoģijā.

Kādēļ izvēlējies piedalīties programmā “Skolotāja kurpēs”?

Piedalījos programmā, jo man interesē skolotāja profesija. Iedomājos, ja ir pieejama programma, kas dod ieskatu par šo darbu, turklāt ir iespējams pēc tam iegūt sertifikātu, kāpēc gan nepiedalīties? Pirms savas izvēlēs veikšanas  piedalīties vai ne –  “pēdējais grūdiens” pieteikties bija stipendija.

Kas bija izaicinošākais un labākais šajā pieredzē – izmēģinot spēkus skolotāju profesijā? 

Man vislabākais skolotāja profesijā šķita tas, ka bērniem esi ne tikai kāds, kas māca, bet arī draugs, pavadonis, palīgs, gids, psihologs, tiesnesis utt. Tas ir darbs, kas vispārīgi atbalsta un izglīto jauno paaudzi, izskaidro par visu mums apkārt notiekošo, sniedzot arī  plašāku ieskatu par pasauli un tās raibajiem notikumiem.

Vai stipendija bija noderīgs un veicināja idejas attīstību?  

Jā, stipendija finansējums deva šo “pēdējo grūdienu” piedalīties un vēlāk attīstīt ideju.

Kāda ir komandas darba atslēga, lai nonāktu līdz veiksmīgam rezultātam?  

Jāatceras, ka komandā visiem jādarbojas kopīgi. Viens var būt vadītājs, kurš dod uzdevumus, bet jāatceras, ka komandas biedriem jādod iespēja darīt darbus un, ka neeksistē “katrs pats par sevi” koncepts.

Kāds ir nākotnes redzējums skolotāja profesijai un kā tas varētu ietekmēt pašlaik ļoti aktuālos procesus šajā jomā?   

Nākotnes redzējums skolotājam diemžēl neizskatās īpaši spožs, kamēr pret skolotāja profesiju neizturēsies labāk kā pret pārdevēja profesiju, tikmēr nekas nemainīsies un skolotāju skaits saruks. Vēl viennozīmīgi jāņem vērā fakts, ka skolotāja profesiju ļoti iespējams nākotnē aizvietos tehnoloģijas, kas lēnām, šķiet, jau sāk notikt. 

Vai iesaki arī citiem piedalīties LUMIC programmās?

Noteikti iesaku piedalīties šāda veida programmās! Var iegūt jaunas zināšanas un vērtīgu pieredzi. Varu teikt, ka programma man tiešām patika un es priecājos, ka tajā piedalījos!

 

Skolotāju kurpes programmā studentu komandas izstrādāja mācību moduļus un attīstīja pedagoģijas ideju inovācijas par izvēlētajām tēmām STEM mācību priekšmetos – fizika, ķīmija, matemātika, bioloģija, informātika un datorika. Programma tika īstenota sadarbībā ar Latvijas Universitātes pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti (PPMF).

Pasākums tika organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.

Trīs dienu mākslas un kultūras ideju ģenerēšanas maratonā “InovArt” studentu komandas radīja ilgtspējīgas un inovatīvas idejas, kas veicina pārmaiņas cilvēku ikdienas paradumos. 2. vietu un 1000 eiro stipendiju ieguva Latvijas Universitātes (LU) studentu komanda “MuzEjo”: Ieva Matjola, Anete Tumase, Ketlīna Tumase, Laima Zandarta un Katrīna Līva Karaša. Dalībnieces piedāvāja jaunu ideju memoriālo muzeju ekspozīcijai – lietotni “MuzEjo”. Intervijā ar saviem iespaidiem dalās komandas dalībniece, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes maģistra programmas "Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībā" studente Katrīna Līva Karaša.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par Jūsu ideju!

Mūsu ideja bija memoriālos muzejus papildinoša lietotne “MuzEJo”, kas ne tikai informētu lietotāju par muzeju pieejamību, bet ar interaktīviem uzdevumiem un papildinātās realitātes elementiem motivētu cilvēkus muzejus apmeklēt klātienē un labāk iepazīt tās personības, kam muzeji veltīti.

Kādēļ izvēlējāties piedalīties “InovArt”? 

Ideja par “MuzEJo” man un komandai – manām kursabiedrenēm – radās studiju kursa ietvaros. Piedalīties “InovArt” hakatonā nolēmām, jo tā risināmās problēmas un piedāvātās lekcijas šķita tieši atbilstošas mūsu idejai.

Kā vērtētu savu pieredzi “InovArt”, kāda bija Jūsu motivācija rast un ģenerēt jaunas idejas?

“InovArt” sniegtā pieredze bija ļoti vērtīga, darba temps piespieda ātri rast risinājumus idejas validācijai. Šeit vēlētos izcelt sadarbību ar mūsu eksperti Austru Avotiņu, kura mums sniedza jomas profesionāļa ieskatu par idejas izstrādi.

Nosauciet savus ieguvumus no šī pasākuma, kā tas Jūs ietekmēja, vai izjūtat to vēl šodien?

Dalība hakatonā deva nepieciešamo atgriezenisko saiti, kas apstiprināja mūsu idejas nepieciešamību,  palīdzēja neapstāties un turpināt “MuzEJo” idejas attīstību. Personīgi ieinteresēja arī citas “InovArt” risinātās tēmas – īpaši par pilsētvides attīstību.

Kā Jūs  vērtētu atbalstu no LUMIC puses – piešķirto stipendiju – vai tas motivē strādāt un pilnveidoties tālāk?

Piešķirtā stipendija noteikti dod  motivāciju. Tikko noslēgusies mūsu dalība LU studentu Biznesa inkubatorā, kurā esam guvušas vērtīgas atziņas un sadarbības partnerus lietotnes prototipa pilnveidei. Rudenī plānojam uzsākt darbu pie lietotnes pirmās versijas izstrādes – hakatonā saņemtā stipendija šeit lieti noderēs.

Ar kādiem izaicinājumiem komanda saskārās idejas izstrādes laikā? 

Mūsu idejas galvenais izaicinājums bija un ir piemērotākā finansējuma modeļa atrašana, taču pa šo laiku komanda ir sapratusi, ka šajā jautājumā galvenais ir konsultēties ar dažādu jomu profesionāļiem un meklēt risinājumus neordinārās vietās, lai laicīgi apzinātu visas sev pieejamās iespējas.

Svarīgākās kompetencesun īpašības, kurām jāpiemīt, lai veiksmīgi attīstītu savu ideju? 

Manuprāt, idejas izstrādes procesā galvenās īpašības ir atvērtība, uzklausot citu pušu viedokļus un ieteikumus, kā arī atklātums – ar komandu atklāti runāt par savām bažām, pārdomām.

Spilgtākā atmiņa no “InovArt”? 

Manā gadījumā spilgtākā atmiņa no dalības hakatonā ir tieši apbalvotās vietas iegūšana – un ar to nedomāju tikai stipendijas saņemšanu, bet gan ekspertu pozitīvo novērtējumu. Tas komandai tiešām deva iespaidu, ka mūsu ideja varētu būt kādam noderīga un ka ir vērts to attīstīt tālāk.

 

LU Inovāciju centrs LUMIC sadarbībā ar LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti 11.–13. martam organizēja mākslas un kultūras ideju hakatonu “InovArt”. Radītās idejas tika pamanītas un realizētas prezentācijā Rīgas domes Attīstības departamentam.

Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.

Globālās situācijas ietekmē nepieciešams veicināt sabiedrības izpratni par drošības aspektiem gan ikdienā, gan ārkārtas situācijās. Inovāciju centrs LUMIC organizēja hakatonu “Globalsafe”, kur tika apskatīti dažādi temati – kiberdrošība, civilā aizsardzība, informatīvās telpas drošība, personīgā drošība un organizācijas drošība. Vairāk par savu pieredzi, piedaloties hakatonā, intervijā stāsta Kaspars Eglītis, kurš bija viens no Latvijas Universitātes (LU) komandas “Vairogs” dalībniekiem un pirmās vietas ieguvējiem.

Kāda bija Jūsu komandas ideja?

Hakatona norises laikā virmoja sajūta, ka tūdaļ sāksies karš, kā tas notika Ukrainā. Komandā neviens nebija lasījis 72 stundu bukletu un mūsu zināšanas no kursa “Civilā aizsardzība” bija pamatīgi ierūsējušas. Mēs nācām klajā ar vairākiem risinājumiem. Pirmās dienas beigās palika divas idejas: galda spēle par gatavošanos karam un mācību/Quest lietotne. Mēs izlēmām par labu lietotnei, jo tai bija vieglāk izstrādāt prototipu un mums bija tam nepieciešamās zināšanas. Varu piebilst, ka mēs cits citu nepazinām.

Kādēļ izvēlējāties piedalīties tieši šajā hakatonā?

Pirmkārt, esmu bijis vairāku hakatonu organizators, bet tikai pāris hakatonos esmu piedalījies. Mani piemeklēja sajūta, ka jāpavingrina savs problēmu risināšanas “muskulis”. Otrkārt, temata dēļ. Ukraiņi ir man tuvi cilvēki un es ļoti daudz klausījos viņu piedzīvotajās šausmās. Es vēlos, lai, ja gadījumā Latvijā notiks krīzes situācija (tfu-tfu-tfu!), iedzīvotājiem vismaz būtu vieglāk saprast, ko iesākt. Treškārt,man gluži vienkārši patīk hakatoni. Tie ir aizraujoši! Dalība tajos līdzinās garam pārgājienam vai laivu braucienam – Tu pavadi daudz laika intensīvi strādājot un izaicinot sevi, kas dīvainā veidā transformējas atpūtā.

Kā vērtētu pieredzi “Globalsafe”?

Ārkārtīgi labi. Mūsu mentors bija ļoti zinošs un pat tad, ja mēs nebūtu uzvarējuši, mēs būtu ļoti daudz iemācījušies. Papildmateriāli bija noderīgi – ļoti nedaudzos hakatonos vispār ir prezentācijas – šajā hakatonā tie šķita iepazīšanās vērti un noderīgi. Visbeidzot, temats nevarēja būt vēl vairāk relevants. Es ceru, ka turpmākajos gados hakatonā piedalīsies vairāk un vairāk cilvēki, lai likmes būtu augstākas.

Nosauciet ieguvumus no šī pasākuma?

Galvenais – es izlasīju 72 stundu bukletu. Hakatona laikā es atskārtu, cik ļoti neesmu gatavs ārkārtas situācijai, un šajā laikā vismaz nedaudz varēju tai bruņoties.

Kā Jūs vērtētu atbalstu no LUMIC puses – piešķirto stipendiju?

Stipendija tiešām ir vērtīga. Man šķiet, ka tas man bija apstiprinājums, ka gadi, ko esmu pavadījis mācoties, ir bijuši tā vērti. Kopš tā laika esmu  nepārtraukti virzījies uz priekšu un aizvien vairāk ieguldījis mācību materiālos par inovācijām un programmatūras izstrādi.

Ar kādiem izaicinājumiem Jūsu komanda saskārās idejas izstrādes laikā?

Tas, ka no pasākuma sākumam līdz beigām bija sajūta, ka nepietiks laika. Ka mēs nemācējām sadarboties cits ar citu, jo pirms hakatona viens otru nepazinām. Es atceros, ka mums bija atšķirīgi viedokļi par to, kā prototipam jāizskatās, un dažbrīd mēs vienkārši “buldozējām” sarunas, lai tik vien kaut kas būtu. Dažbrīd mēs katrs devāmies savā virzienā un bijām ļoti tuvu tam, ka būtu izšķērdējuši, piemēram, pusi hakatonam atvēlētā laika. Īsumā, risinājuma veidošana nedaudz līdzinājās braukšanai ar velosipēdu lejā pa kalnu – bīstami, nav laika domāt un retrospektā – mums nedaudz paveicās, ka rezultāts bija jēgpilns.

Svarīgākās kompetences, kurāmjāpiemīt, lai veiksmīgi attīstītu savu ideju un piedalītos šādos pasākumos?

Spējai pieņemt lēmumus, darboties komandā un saprast, kas ir minimālais nepieciešamais, lai ieviestu ticību produktā. Man jau bija lietotņu izstrādes un IT projektu vadīšanas pieredze. Tā rezultātā man bija gana skaidra vīzija, lai es varētu noteikt projekta virzienu, vienīgi man bija skaidri jāmanevrē. Tas, manuprāt, arī ir daudzu hakatona komandu Ahileja papēdis – ja nav izstrādāta lēmumu pieņemšanas modeļa (despotiska vai demokrātiska), tad visi vilks deķi uz savu pusi un nogurs. Spēju strādāt komandā ļoti novērtēju Katrīnā un Lanā. Es esmu pateicīgs, ka viņas izraudzījās lomas, kurās viņas ir visspēcīgākās, un spēja brīnišķīgi izpildīt uzdevumus, kā arī parādīt man savu vietu, ja es vedu neceļos. Atceros vienu lektori, kura teica, ka “Sometimes to be number one, you have to be number two” (Dažreiz, lai būtu pirmais, Tev ir jābūt otrajam). Visbeidzot, pārliecības rašana. Tas ietver spēju veidot pārliecinošu naratīvu projekta prezentācijā. Manuprāt, oratora prasmes ir sekundāras. Primāri ir jāprot ilustrēt risināmo problēmu, lai varētu demonstrēt risinājuma jēgu un radīto vērtību.  

Spilgtākā atmiņa no “Globalsafe 2022”?

Pats uzvaras moments. Noprezentējot projektu, es uzreiz pametu Microsoft Teams zvanu, jo man šķita, ka tā būs kaut kāda aplikācija, kas nav pelnījusi ievērību. Es nespēju noticēt, ka grupā sāka parādīties ziņas ar domu “AK, DIEVS, mēs esam uzvarējuši”. Ap to laiku jau sācis izbraukt no Rīgas, biju ticis pusceļā līdz savam galamērķim, kad ieslēdzu Teams, lai apstiprinātu sev, ka nav noticis pārpratums.

 

2022. gada 13.-15. maijā LU Inovāciju centrs LUMIC sadarbībā ar Aizsardzības ministrijas Zemessardzi, organizēja hakatonu “Globalsafe”.

Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.

“Ideju laboratorijā 2022” studenti no dažādām augstskolām cīnījās par spožākajām idejām Latvijas Universitātes (LU) attīstībai, kā arī inovācijām zinātnē un pētniecībā, kuras pēc divu dienu intensīva darba prezentētas žūrijai Inovāciju centra LUMIC rīkotajā Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienā. Par savu pieredzi ideju ģenerēšanas maratonā dalās 1. vietas ieguvēju komandas dalībnieks – LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) students Aivars Elksnis.

Kādēļ izvēlējies piedalīties Ideju laboratorijā?

Esmu  cilvēks, kas tic inovācijām. Es ticu zinātniskai pieejai, hipotēzei un secinājumiem, kas ir izmērāmi ar rezultātiem. Manuprāt, inovācijas ir tas sektors, kur var iegūt vislielāko peļņu gan uzņēmējs, gan darbinieks, bet tas prasa arī vislielāko atdevi. Ticu, ka Inovācija balstās uz filozofiju – zinātne bez robežām. Tā ir sadarbība dažādos līmeņos, tas ir pamats zinātnei bez robežām, jo inovācijas rodas no tā, ka cilvēki ir radoši. Inovācijas jau ir ierakstītas manā DNS, tas bija tikai laika jautājums, kad es nonāktu “Ideju laboratorijā”.

Kā Tu vērtētu savu pieredzi “Ideju laboratorijā”?

Ienākot LU Zinātņu mājā, sākumā jutos nedaudz apmulsis, bet ierodoties “Ideju laboratorijā”, tā bija visveiksmīgākā uzņemšana un ieintegrēšana kādu jebkad esmu piedzīvojis savā pasākumu pieredzē. Lieliski bija tas, ka manas komandas mentori bija doktoranti, kas palīdzēja mums atbildēt uz dažādiem jautājumiem. Lekcijas bija foršas, tā vairāk gan bija praktiska pieredze, bet varu atzīt, ka, manuprāt, praktiska pieredze ir krietni labāka par tikai lekciju. Vēl varu minēt, ka process pats par sevi pieprasīja, ka man un manai komandai ir jābūt prasmju un uzdevumu augstumos, mēs nevarējām atļauties kļūdīties un lieki tērēt laiku.

Kā Tu vērtē atbalstu no Inovāciju centra LUMIC puses, kā arī iegūto vienreizējo stipendiju?

Atbalsts ir nepieciešams, manuprāt, šajā brīdī tas ir pietiekams un spēj motivēt piedalīties pasākumā un ģenerēt savas idejas. Ir ļoti svarīgi domāt, kā šāda veida idejas realizēt arī tālāk – tā, lai viss neapstātos pēc stipendijas iegūšanas.

Tavuprāt, svarīgākās īpašības vai kompetences, kurām jāpiemīt, lai veiksmīgi attīstītu savu ideju?

Manuprāt, viss sākas ar disciplīnu, jo tā ir spēja strādāt produktīvi un ātri spriedzes apstākļos. Bez disciplīnas ir ļoti sarežģīti sadarboties ar saviem kolēģiem un radīt ko veiksmīgu. Noteikti svarīga ir arī atvērtība, ja mēs nebūsim toleranti pret trakām idejām, tad mēs nespēsim radīt tās inovācijas, kuras iespējams būs visveiksmīgākās. Arī mērķtiecība ir ļoti svarīgs aspekts, lai spētu piepildīt to, ko esi iecerējis. Mērķtiecība ir drosme uzņemties atbildību par to, ka centīsies izdarīt vislabāko un nepievilsi komandu, tajā pašā brīdī uzlabosi savas prasmes, ļaujot sevī “nomirt” kaut kam vecam un “piedzimt” kam jaunam.

Spilgtākā atmiņa no “Ideju laboratorijas”?

Tādi momenti bija vairāki, bet spilgtākie bija tie, kad uz skatuves man tika uzdoti jautājumi, kur es spēju vēl detalizētāk izklāstīt komandas ideju un pārliecināt žūriju. Noteikti arī uzvaras brīdis bija prieka pilns, kad tas notika, tam bija grūti noticēt, bet tas pavisam noteikti mūs motivēja un bija gandarījuma sajūta!

 

Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu

2022. gadā Inovāciju centrs LUMIC jau ceturto gadu organizēja atklājumu un inovāciju pasākumu LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena. “Ideju laboratorija” bija iespēja studentiem iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar pasākumā radīto ideju vai inovāciju.

Līdz jaunā studiju gada sākumam studenti izstrādās virtuālo palīgu jeb čatbotu, kas tik piedāvāts Latvijas Universitātei (LU), asistējot un sniedzot atbalstu uzziņu iegūšanai par studiju procesiem. Virtuālā asistenta izstrādei Inovāciju centrs LUMIC izstrādāja izglītojošu un iesaistošu programmu, kurā tika piesaistīti motivētākie studenti. Ar saviem iespaidiem dalās viena no programmas komandām – Anastasija Galkina, Laima Niedra, Luīze Anelija Bīgele un Monta Monta Krista Dervina.

Kas Jūs mudināja piedalīties pasākumā?

“Apgūt jaunas zināšanas un stipendija bija lielākie motivatori”, atzīst Anastasija. Viņas sacīto papildina arī komandas biedre: “Izstrādājot savu bakalaura darbu man radās pirmie iespaidi un zināšanas par virtuālajiem sarunu biedriem, tie sniedz daudz ko labu un spēj atbalstīt cilvēkus. Tieši šī programma ļauj ieraudzīt, kā tas ir – mācīt un izveidot virtuālo sarunu biedru,” papildina Laima.

Kā Jūs vērtētu savu pieredzi “Čatbotu programmā”? 

Programmā ir ļoti atsaucīgi cilvēki, ja iepriekš ko šādu neesi darījis, tad vienmēr viss tiek izskaidrots un parādīts, var uzdot jautājumus, uz kuriem vienmēr tiek saņemtas atbildes. Viens no lielākajiem ieguvumiem bija tieši izpratne, kā top čatboti. Iepriekš, protams, virtuālie asistenti bija redzēti, bet vienmēr šķita, ka tikai programmētāji var tādus izveidot, bet nē – viss ir iespējams, svarīgākais, ka esi gatavs mācīties un esi atvērts dažādiem izaicinājumiem.

Kā Jūs vērtētu atbalstu no LUMIC puses, piešķirto stipendiju, vai tas motivē neapstāties un strādāt tālāk? 

Protams, ka šobrīd finansējums motivē gandrīz ikvienu. Stipendijas bija ļoti noderīgas, neradās sajūta, ka esam atstātas novārtā, vienmēr tiek atbildēts uz visiem jautājumiem, e-pastiem, komunikācija ir izcila! Tomēr dažkārt nepietiek tikai ar vēlmi iemācīties kaut ko jaunu, bet tieši šī stipendija bija motivators, ka darbs jāizdara pēc iespējas kvalitatīvāk. Stipendijas šādos projektos ir ļoti svarīgas, tās paaugstina darba kvalitāti.

Ar kādiem izaicinājumiem Jūsu komanda saskaras darba izstrādes laikā? 

“Mūsu komandas lielākais izaicinājums bija tehniskā puse. Darba sākumā mums bija kļūdas un čatbots negāja, bet bija ļoti sekmīga konsultācija ar “Tildi”, kuri mums parādīja, kur tieši ir kļūda un viss atrisinājās. Vēl var minēt, ka sākumā viens no izaicinājumiem bija iemācīties sastrādāties komandā –  izprast vienam otru un veikt darbu sadali, jo bijām pilnīgi sveši cilvēki. Sākotnēji problēma bija arī sarunāt, kad tikties, jo katrai ir savi darbi un atšķirīgi laika grafiki, tādēļ bija grūti vienoties par brīdi, kad spēs tikt visas, bieži tās bija tikai un vienīgi brīvdienas,” atminas komandas dalībnieces.

Kādas ir svarīgākās īpašības, kurām jāpiemīt dalībniekam, lai veiksmīgi piedalītos šādās programmās?

Cilvēkam ir jābūt atvērtam kam jaunam un nedrīkst baidīties mācīties. “Kā jau manas komandas kolēģes minēja, sākumā bija bažas un šaubas –  vai manas zināšanas atbildīs šai programmai, bet es nenobijos un iesaistījos. Patiesībā vide bija lieliska arī cilvēkam kā man, bez pieredzes, tikai ar vispārīgu sapratnikā čatboti eksistē,” min Laima. “Arī pacietībai ir liela loma, nevar sagaidīt, ka vienā dienā apgūsi visu, tas noteikti prasīs laiku. Arī piedzimstam mēs bez zināšanām, tās tiek iegūtas laika gaitā, tādēļ arī šādās programmās ir jābūt ļoti pacietīgiem,” piebilst Anastasija. Kā arī nedrīkst aizmirst par spēju pielāgoties, jo komandai ir jāspēj vienoties par kopīgo viedokli, neraugoties uz to, ka esam tik dažādas.

Komandas spilgtākā atmiņa no “Čatbotu programmas”?

Lielu prieka sajūtu radīja, kad pēc tehniskās konsultācijas mums izdevās salabot radušos problēmu, tas bija brīdis, kad čatbots patiesi sāka atbildēt uz mūsu jautājumiem, tā bija lieliska sajūta par šo rezultātu un produktu, pie kā strādājām un nonācām. Arī čatbota vārda izvēle un loze palikusi atmiņā, jo iespēju bija tika daudz, bet bija jāizvēlas tikai viens.

 

“Čatbotu programmas” ilgums ir seši mēneši, 2022.gada martā programma tika atklāta, savukārt augusta pirmajā pusē plānotas noslēguma prezentācijas komisijai, prezentējot izveidoto čatbotu. Prakse un komandas darbs iet roku rokā ar teoriju un saturīgu mācību programmu.

Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu

Ideju laboratorija ir Latvijas Universitātes (LU) Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas pasākums, kurā ikvienam studentam ir iespēja ģenerēt un izstrādāt dažādas idejas  augstskolas attīstībai, kā arī iegūt vērtīgas naudas balvas. Par savu pieredzi Ideju laboratorijā intervijā dalās LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes 2. kursa studente Linda Trofimoviča.

Linda, kādēļ piedalījies Ideju laboratorijā?

Ideju laboratorijā esmu piedalījusies jau divas reizes. Pirmajā gadā pieteicos, jo šis pasākums atšķīrās no vidusskolā pieredzētajiem pasākumiem. Šeit saredzēju lielisku iespēju dalīties ar savām idejām. Man bija interese par dažādiem pasākumiem, jo universitāte piedāvā ļoti daudz un dažādas iespējas, pasākumus, kas bija pārsteidzoši, un Ideju laboratorija bija viena no tām, kas piesaistīja manu uzmanību   iedomājos, kādēļ gan nepamēģināt?

Kā vērtētu savu pieredzi Ideju laboratorijā?

Viennozīmīgi pozitīva pieredze, kas joprojām ir kopā ar mani. Tā bija lieliska iespēja iepazīt LU, tās organizētos pasākumus un iejusties universitātes vidē, kas pirmajā gadā man kā pirmkursniekam bija ļoti noderīgi. Iemācījos arī pārvarēt sevi, izkāpt laukā no savas “kastes”, kurā atrados, stāstīt par savām idejām un uzstāties.

Kas motivēja rast un ģenerēt jaunas idejas?

Pirmajā gadā man nemaz nebija ideju, bija tikai interese par pašu pasākumu. Es devos uz Ideju laboratoriju ar bailēm, jo man nebija skaidrs, vai es vispār tur iederēšos. Tomēr mana ziņkārība ņēma priekšroku un noteikti nenožēloju savu izvēli ne mirki. Otrajā gadā gan devos jau ar savu ideju, jo zināju, ko vēlos sniegt, uzklausīt un būt uzklausītai.

Nosauc, lūdzu, ieguvumus no šī pasākuma, kā tas Tevi ietekmēja, vai izjūti to vēl šodien?

Iegūtā pieredze nekur neizzūd un jūtu to joprojām. Viens no ieguvumiem ir iegūtie kontakti. Strādājot komandā, vari iepazīties ar dažādiem jauniem cilvēkiem un iegūt vērtīgus kontaktus, protams, bija arī liels uztraukums par uzstāšanos, bet tas ir tas, ko šis pasākums man ļāva uzlabot, tieši šīs prezentācijas prasmes. Tāpat arī gandarījums par sevi un savu komandu, par to, kas kopīgi tika izdarīts un, ka kopā varējām ietekmēt universitātes attīstību ar studentu idejām.

Kā Tu vērtētu atbalstu no LU Inovāciju centra LUMIC puses – piešķirto stipendiju – vai tas motivē neapstāties un strādāt, pilnveidoties tālāk?

Tas ļoti motivēja! Svarīgi minēt, ka ir gan Ideju laboratorija, gan arīIdeju laboratorijas turpinājums. Ideju laboratorija ir vienreizējs pasākums, kur par savu ieguldīto darbu saņem pretī. Ideju laboratorijas turpinājumā ideju noformējam līdz galam, lai to varētu realizēt. Arī šajā turpinājumā ir ikmēneša stipendijas, kas pavisam noteikti turpina motivēt strādāt. Šīs ir divas dažādas pieredzes, abas izaicinājumu piepildītas, bet tieši stipendijas palīdz neapstāties un ir liels motivators brīžos, kad komandā rodas grūtības.

Ar kādiem izaicinājumiem Tu un komanda saskaras idejas izstrādes laikā?

Viens no spilgtākajiem izaicinājumiem bija rast komandas vienotu komunikāciju un savstarpējo sadarbību. Pieredze rāda, ka cilvēki ir ļoti dažādi, ar atšķirīgu uztveri un domāšanu. Dažbrīd bija sarežģīti atrast kopīgo, lai nonāktu līdz izvirzītajam mērķim, jo sākotnēji domu gaita var atšķirties. To risināt nācās, savstarpēji komunicējot un radot kompromisus. Šajā situācijā vēl papildus izaicinājums bija attālinātā komunikācija, kas deva gan “plusus”, jo to var realizēt jebkurā brīdī, bet nedaudz demotivē, jo neredzi cilvēkus klātienē, līdz ar toir grūtāk uztver runātāja vēstījumu, vienoties par sadarbību.

Foršākā atmiņa no Ideju laboratorijas?

Mana foršākā atmiņa ir brīdis pēc idejas prezentēšanas. Šis ir maģisks mirklis, kad komanda sanāk kopā, visi ir priecīgi, viens otru apsveic, apskaujas un emocijas ir “wow”. Šī ir mana visjaukākā atmiņa no Ideju laboratorijas.

Padoms tiem, kuri šaubās un nav vēl pieteikušies Ideju laboratorijai 2022!

Nebaidīties!Nebaidīties izmēģināt ko jaunu. Kā jau minēju, pirmajā reizē es nācu nesagatavojusies, bez jebkādām ekspektācijām, bet visi bija atsaucīgi. Ja ir kāda ideja, ar kuru vēlies padalīties, tad šī ir lieliska iespēja, kur to var izdarīt. Tāpat arī, ja idejas nav – spēsi atrast komandu, lai kopīgi realizētu kāda cita ideju un ģenerētu to kopā.

 

Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu. 

Elizabete Grinblate ir viena no labākajām Latvijas Universitātes (LU) Studentu zinātniskās konferences “INITIUM” dalībniecēm un LU Inovāciju centra LUMIC stipendijas ieguvējām, kura prezentēja referātu – ““Izspēlēt” Holokaustu jeb sarežģītā kultūrvēsturiskā mantojuma digitalizācija: Žaņa Lipkes memoriāla gadījums”. Elizabete zinātniskajā konferencē “INITIUM” piedalījusies jau otro gadu - viņa ir pateicīga par šādu iespēju, kas devusi ļoti daudz, uzsākot gaitas akadēmiskajā karjerā.

Kāda bija Jūsu motivācija piedalīties LU Studentu zinātniskajā konferencē “INITIUM”?

Piedalīties es izvēlējos divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, mans sapnis ir attīstīt akadēmisko karjeru. Tie cilvēki, kas ir sākuši šo akadēmisko ceļu, labi saprot, cik sarežģīti ir uzsākt. Šis process ir lēns, nedaudz “sāpīgs”. Lai iegūtu referenci, publikāciju, iespēju uzstāties konferencēs ir jāsāk ar maziem solīšiem. Šādas studentu zinātniskās konferences ir milzīgs palīgs un rīks studentiem, kas vēlas pierādīt sevi pasaulei, vai sev pašam, ka ir spējīgi iznest jebkāda veida pētniecisko darbu ne tikai rakstīšanas, bet arī uzstāšanās ziņā. Otrkārt, šī tēma nav pētīta ne Latvijas, ne Baltijas valstu kontekstā – līdz šim nav bijuši pētījumi par sarežgīto kultūrvēsturisko mantojumu un tā digitalizāciju, kas ir šķietami nesavienojamas vienības, ja runājam par “izspēlēt” un “holokausts”, jo pastāv noteiktas holokausta vai jebkuru citu sāpīgu notikumu reprezentācijas normas. Tā ir izaicinoša tēma, bet par sarežģīto mantojumu ir jārunā, jo drīzumā dzīvosim laikmetā, kurā aculiecinieki vairs nebūs starp mums – holokausta un genocīda izdzīvojušie, Sibīrijas bērni. Paliek jautājums, kā mēs šo mantojumu uzturam, nododam tālākām paaudzēm. Var teikt, ka mana paaudze ir pēdējā, kas vēl var sastapties ar šiem cilvēkiem. Digitalizācija ir viens no veidiem, ar kura palīdzību mantojums var tikt nodots tālāk.

Miniet, lūdzu, ieguvumus no šis konferences, kā tā Jūs ietekmēja?

Neskatoties uz to, ka ne vienmēr iegūsti ko taustāmu, piemēram, neiekļūsti kādā publikāciju apkopojumā, tas ir milzīgs solis pašattīstības ceļā. Es līdzīgi saku saviem mazajiem brālēniem, māsīcām – jums ir nepieciešams rakstīt mazos pārspriedumus latviešu valodā, citādi jūs neuzrakstīsiet savu bakalaura darbu (smejas). Līdzīgi ir ar šādām lokālām konferencēm, kur var trenēties uzrunāt publiku, saprast savas domas un sarežģītākais – atbildēt uz jautājumiem, jo tas piespiež ne tikai domāt par savu tematu, bet arī analizēt jautājumus un iekļauties konkrētajā laika sprīdi, atbildot tā, lai cilvēks saprot.

Šo pēdējo divu gadu laikā esmu ļoti pateicīga “INITIUM” konferences organizētājiem, jo abās konferencēs iekļuvu LU akadēmiskā apgāda izdotajā konferences rakstu krājumā, esmu ieguvusi arī LUMIC stipendijas un šogad arī ieguvu simpātiju balvu, taču šis ir tikai sataustāmais rezultāts. Svarīgākais rezultāts ir šis treniņš un spēja kaut vienam cilvēkam pavēstīt par šo tēmu, kas ir ļoti aktuāla.

Kā Jūs vērtētu atbalstu no LU un LUMIC, vai tas motivē neapstāties, strādāt un turpināt pilnveidoties?

Stipendijas kalpo kā garants tavai motivācijai. Tas ir kā konkrēts atskaites punkts. Pateicoties LU Studentu zinātniskajai konferencei, esmu gan iesaistījusies vairāku digitālo humanitāro zinātņu pārstāvniecībās, gan piedalījusies vēl citās ar digitālajiem jautājumiem saistītās konferencēs un semināros. Tā ir vēlme pierādīt, ka tu neapstājies pie viena sasnieguma, bet tā ir spēja turpināt pierādīt sevi konkrētos laika posmos ar konkrētiem soļiem. Stipendijas pavisam noteikti ir liela motivācija studentiem.

Jūsu padoms tiem, kuri vēlas realizēt kādu vēl sev nerealizētu sapni, ko ieteiktu citiem?

Vienīgais veids, kā sevi var uzturēt tonusā (gan fiziskā, gan prāta) ir pieturēties pie konkrētas struktūras. Tas, ka vari uzkāpt Everestā ir svarīgi, bet no tā ir arī jānokāpj, lai uzkāptu nākamajā kalnā. Tādēļ ir jāuztur vienota ikdienas struktūra – lasi grāmatas, vingro – tas veido atbalsta rīku, kas palīdzēs, kad būsi Everesta augšā vai tieši kalna lejā. Es novēlu iesākt ar mazām lietām ikdienā – agrāk vai vēlāk šīs kalna augšas tiks sasniegtas. Vajag atcerēties arī pasaudzēt sevi, jo pat ja augšā būsi uzkāpis, tāpat ir jāpaņem līdzi arī soma un siltas zeķes jeb sava atbalsta rīki.

Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.

“Pasaules lielākais spēks ir JAUNATNE”* — tāds ir Latvijas Universitātes (LU) studentu Biznesa inkubatora “StartSmart” programmā izveidotās komandas “Generation Powerful” sauklis. Izveidotās pasākumu organizācijas mērķis, caur dažādiem interaktīviem pasākumiem, motivēt un iedrošināt jauniešus piepildīt savus sapņus. Par komandas ideju un produktu intervijā dalās viena no komandas dalībniecēm, Helēna Marija Jēģere.

Ar ko nodarbojas “Generation Powerful”, kāds ir tās idejas mērķis?

"Generation Powerful" ir projekts, kura mērķis ir pacelt un iedrošināt jauniešus ar jautriem un interaktīviem pasākumiem. Mūsu komandā ir piecas jaunietes, kuras tikko uzsākušas studiju gaitas un savā skolas pieredzē piefiksēja vērtīgus, bet garlaicīgus pasākumus, vai arī jautrus pasākumus bez jebkādas vērtības. Vēlāk daudzi pasākumi nepaliek atmiņā, jo nav zīmīgas aktivitātes, kuras var atcerēties. Mūsu pasākumi ir par tādām tēmām, kā emocionālā inteliģence, laika menedžments, sabiedriskās kustības un vērtības, attiecības ar citiem, attiecības ar sevi, darba vidi un viss pārējais, kas jaunam cilvēkam, uzsākot patstāvīgu dzīvi, ir jāzina.

Kāda ir “Generation Powerful” mērķauditorija?

Mūsu mērķis ir aptvert jauniešu grupu vecumā no 12 līdz 25 gadiem. Tiklīdz komanda izaugs, pievērsīsimies arī citām vecuma grupām, jo mūsu “spēcīgā paaudze” arī aug tālāk.

Kādi ir lielākie ieguvumi tiem, kuri sastopas ar šīs idejas produktu?

Iedvesma, patiesi patīkamas emocijas, pārmaiņas pasaules uztverē, sajūta, ka neesi viens. Vēlamas arī uzlabotas attiecības ar sevi pašu un citiem.

Kādēļ tieši šāds nosaukums “Generation Powerful”?

Esam manījušas, ka mūsu paaudze — Gen Z — ir ļoti dedzīga par savām idejām, sapņiem un mērķiem. Tieši mūsu balss spēj ieviest spēcīgas pārmaiņas pasaulē. Ja iepriekšējās paaudzes šausminās par to, cik bezbailīgi mēs esam, tad mums tieši šķiet, ka tas spēks un jauda, kas mīt jauniešos, ir jākultivē un jāvērš par labu mūsu apkārtējai videi.

Kā un kur radās Jūsu komanda?

Mūsu komanda izveidojās LU studentu Biznesa inkubatora “StartSmart” programmas ietvaros. Uz vietas izklāstījām savas idejas un izveidojām komandu. Sākumā bija pavisam cita vīzija par to, kā piesaistīt atbalstu, bet, pateicoties ekspertiem inkubatora vidē, spējām novirzīt projektu uz sliedēm, kas neattopas strupceļā.

Kā LU Biznesa inkubators Jums palīdzēja attīstīt savu ideju?

Tas palīdzēja idejai tapt. “StartSmart” programma palīdzēja mums izveidot reālu biznesa atmosfēru — ar sapulcēm, ideju uzmetumiem, prezentācijām, iedvesmojošām uzrunām, ekspertu komentāriem. Mēs pavadījām tikai divas nedēļas, bet ieguvām mūžam vērtīgu iedvesmu. Sākumā ideja par savu biznesu likās nereāla, tomēr, noslēdzoties programmai, tā likās tik vienkārši sasniedzama. Vienkārši jādara!

Ar kādiem izaicinājumiem jūsu komandas saskārās idejas izstrādes laikā?

Ar sapratni, ka viss nenotiek tā, kā gribētos. Ne sliktā nozīmē, vienkārši jāatzīst, ka būs izmaiņas, būs ne visiem pa prātam. Šī programma palīdzēja saskatīt lielisko visliktākajā — tavs lielākais kritiķis patiesībā ir tavs labākais un noderīgākais draugs.Bija un ir vēlme padoties, atkāpties, aizmirst par ideju, jo ir tik daudz citu darbu, bet jādarbojas, negaidot īsto mirkli. Cenšamies visu savienot un neizdegt. Soli pa solim.

Svarīgākās kompetences, kurām jāpiemīt, lai veiksmīgi attīstītu savu ideju?

Izteikti — pasākumu organizācija, komunikācija, laika grafika veidošana, psiholoģija, projektu menedžments.

Viens padoms vai novēlējums tiem, kuri vēlas realizēt kādu nerealizētu sapni ?

Sāc darīt, tikai plānojot, nekur netiksi. Tāpat arī atliekot neko nepanāksi. Vienkārši noliec aizbildinājumus malā un sāc kaut vai piecas minūtes dienā darīt! Un atceries — nekas nav neiespējams! If you can dream it, you can do it! (tulk:  Ja Tu to vari izsapņot, Tu vari to izdarīt!)

*“The world's biggest power is YOUTH”

Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.

Studentu komanda “Digitālais pārvaldnieks” ir radījusi nākamās paaudzes pārvaldības sistēmu, kas aizstās Excel tabulas ar mūsdienīgu rīku digitālajā vidē —  Latvijas nekustamo īpašumu apsaimniekotāju tirgū. Par ideju un tās attīstību intervijā dalās Latvijas Universitātes (LU) studentu Biznesa inkubatora pavasara uzsaukuma 16 nedēļu programmas, pirmās vietas un naudas balvas ieguvējs, Dāvids Svēte.

Kas ir “Digitālais pārvaldnieks”, tā komanda un idejas mērķis?

“Digitālais Pārvaldnieks” ir nomas īpašumu pārvaldības risinājums. Komandas un idejas mērķis bija izplatīt “PROPERENTY” jeb  nākamās paaudzes pārvaldības sistēmu, kas aizstās Excel tabulas ar mūsdienīgu rīku digitālajā vidē — Latvijas nekustamo īpašumu apsaimniekotāju tirgū. Produkta auditorija ir namīpašnieki, apsaimniekotāji un biroju kompleksu pārvaldnieku uzņēmumi.

Kādi ir lielākie ieguvumi šīs sistēmas lietotājiem?

Mūsu piedāvātais risinājums automatizē līdz pat 70% no īpašumu pārvaldnieku pienākumiem. Tostarp ir automātiska rēķinu izsūtīšana nomniekiem, nomas līgumu termiņu izsekošana, atgādinājumu izsūtīšana nomniekiem, ja maksājums ir kavēts, tehnisko problēmu uzskaites sistēma un pat īpašumu katalogs, ko nosūtīt potenciāliem nomniekiem.

Kā un kur radās “Digitālais pārvaldnieks” komanda?

Es un mans komandas biedrs Emīls 2021. gada februāra sākumā “salikām kopā galvas”, lai radītu ideju, ar kuru piedalīties LU studentu Biznesa inkubatorā, jo vienmēr esam zinājuši, ka uzņēmējdarbība ir perspektīva nozare. Biznesa inkubatora programma tika uztverta kā vēl viens izaicinājums un iespēja pilnveidoties sadarbībā ar mentoriem un citu komandu pārstāvjiem.

Kā LU studentu Biznesa inkubators Jums palīdzēja attīstīt ideju?

LU studentu Biznesa inkubators komandai palīdzēja sākotnējo ideju pielāgot tirgus apstākļiem, sastrukturēt vīziju un nospraust skaidrus mērķus tās īstenošanai. Kā arī katru nedēļu atgādināja par izvirzīto rīcības plānu un iedvesmoja tiekties līdz uzvarai.

Ar kādiem izaicinājumiem jūs saskārāties idejas izstrādes laikā?

Galvenais izaicinājums bija uzstādīt pareizus mērķus un saplānot ikdienas aktivitātes tā, lai enerģija tiktu sabalansēta starp dzīves lauciņiem pēc iespējas harmoniskāk.

Svarīgākās kompetences, kurām jāpiemīt, lai veiksmīgi attīstītu savu ideju?

Komunikācijas un prezentēšanas prasmes, kā arī pārliecība, pacietība un pateicība.

Atskatoties uz idejas sākumposmu, vai ir kas tāds, ko Jūs būtu mainījuši/darījuši citādāk, uzsākot savas idejas realizāciju? Ja, jā, tad kas tieši?

Viss noritēja tik lieliski, ka komanda nevēlotos mainīt neko — katra diena tika uztverta kā solis pretim nospraustam mērķim, un ikkatra iegūtā pieredze no mācībām bija nepieciešama tieši laikā!

Viens padoms/novēlējums tiem, kuri vēlas realizēt kādu sapni par reālu ideju, ko ieteiktu citiem?

Novēlām veiksmīgi izvirzīt prioritātes un plānot savu ikdienu apkārt savām idejām, vīzijām un mērķiem!

Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.

Latvijas Universitātes (LU) “IPP” komanda jeb “Innovative Personal Protection” ir radījusi izsmidzināmu līdzekli, kas nodrošina ilgtermiņa dažādu virsmu dezinfekciju, lai ar tā palīdzību spētu izvairīties no slimību izplatības, pasargātu sevi un citus. Par komandas ideju un produktu intervijā dalās LU studentu Biznesa inkubatora 9. sezonas pavasara uzsaukuma, otrās vietas un naudas balvas ieguvējs, viens no vadītajiem, Rihards Ruska.

Kā jums radās ideja par “IPP” un šādu produktu?

“IPP” ideja radās pagājušajā gadā, pavisam nedaudz pirms uzsākām dalību LU studentu Biznesa inkubatorā un tā joprojām turpina attīstīties. Esam iztrādājuši izsmidzināmu līdzekli, kas nodrošina dažādu virsmu ilgtermiņa dezinfekciju. Ja spirts tikai likvidē baktērijas un vīrusus no virsmas, un tie var ātri atgriezties atpakaļ, tad mūsu radītais produkts parūpējas, ka vīrusi un baktērijas uz apstrādātās virsmas nenokļūs ilgu laiku. Šis radītais līdzeklis ir daudzas reizes efektīvāks par “parastajiem” spirta dezinfekcijas līdzekļiem. Produkts ir paredzēts vietām, kur koncentrējas liels cilvēku skaits, līdz ar to ir arī potenciāls risks izplatītiesslimībām. Piemēram, tās ir ražotnes ar dažādām iekārtām, pie kurām mainās cilvēki, un, ja kāds saslimt, tad vēlāk var nākties ciest visam ražotnes kolektīvam, tādēļ šāds līdzeklis ir tik noderīgs. Svarīgi pieminēt, ka tieši LU studentu Biznesa inkubatora programmas laikā mēs izstrādājām produkta prototipu, bet tagad esam ņēmuši dalību “Buildit Accelerator” un turpinām uzlabot produktu, precīzāk, nodarbojamies tieši ar tā izplatīšanu.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk, kas ir “Buildit Accelerator”?

Tas ir akselerators, kur gadījumā, ja ideja, komandas dalībnieki un viss pārējais ir ļoti aizraujošs, tiek investēts finansējums jaunuzņēmuma attīstībā. Tā nav kā grantu iespēja, kur piešķir konkrētu finasējumu, bet akselerators iegulda tieši uzņēmumā. Viņi saņem dažus procentus no uzņēmuma, bet mums tiek piešķirts finansējums, lai uzņēmums turpinātu attīstīties. Izdevīgi ir abiem, gan mums, gan viņiem — viņi var nopirkt procentus no uzņēmuma, kas vēlāk var kļūt par lieluzņēmumu, gan mums, jo varam augt un attīstīties. “Buildit” pamatā koncentrējas uz investīcijām uzņēmumos, kas nodarbojas ar kaut kā ražošanu, piemēram, kā “IPP”.

Kā LU studentu Biznesa inkubators Jums palīdzēja attīstīt ideju?

LU studentu Biznesa inkubators mums ļoti palīdzeja. Mēs kā fizikas un ķīmijas studenti nācām ar savām zināšanām par pašu produktu un tā izstrādi, toties inkubators mums sniedza ieskatu nevis no zinātnes puses, bet gan no uzņēmējdarbības skatupunkta. Programmas laikā katru nedēļu bija jaunas lekcijas, lektori un tēmas, tas bija patiesi noderīgi.

Ar kādiem izaicinājumiem vai grūtībām “IPP” saskārās produkta izstrādes laikā?

Man ar Tomu (komandas biedru) lielākās problēmas sagādāja tieši darbs ar biznesu, jo mēs sevi lielākoties definējam kā zinātniekus. Izstrādāt pašu produktu mums nebija sarežgīti, lielākais izaicinājums bija produkta popularizēšana un izplatīšana. Bet ir labā ziņa — pēc LU studentu Biznesa inkubatora programmas beigām, esam komandai piesaistījuši vēl cilvēkus, kas mums palīdz ar šo.

Kāds ir Jūsu viedoklis par šī brīža tendencēm, kā arī situāciju tirgū šādu vai līdzīgu produktu izstrādē?

Šobrīd daudz pasaules vietās aktīvi rodas dažādi jaunie uzņēmumi saistībā ar inovācijām dezinfekcijas jomā. Šī gada janvāra sākumā ar “IPP” sazinājās viena uzņēmuma pārstāvis no Ķīnas, viņu uzņēmums izstrādā robotus, kuri dezinficē. Roboti pārvietojas pa telpām un izsmidzina spirtu vai izstaro ultravioleto gaismu, kas dezinficē dažādas virsmas un iekārtas, mums tas šķiet ļoti inovatīvi. Vēl ir viedtālruņa ekrāna dezinficējošās aizsargplēves. Tā kā pēdējos gados ir ļoti daudz jaunu un dažādu inovāciju — gandrīz pilnīgi jebko, ko varam iedomāties, kāds mēģina attīstīt un izgatavot.

Kādām trīs svarīgākajām kompetencēm jāpiemīt, lai veiksmīgi attīstītu inovācijas ideju?

Cilvēkam ir jāpiemīt spējai kritiski domāt, spējai mācīties un mainīties. Esmu novērojis, ka bieži cilvēki nav gatavi pilnveidot un mainīt savas idejas. Tas rada problēmas. Arī “IPP” galaprodukta ideja ir mainījusies reizes piecas! Uzsākot gaitas LU studentu Biznesa inkubatorā mums šķita, ka produkts ir gatavs, atliek tikai piedalīties un iegūt balvu, bet tā nebija. Ir jābūt disciplīnai, jāmāk strādāt, pieturēties pie plāna un nevienu iesākto darbu, ideju nepamest pusceļā.

Jūsu komandas novēlējums un ieteikumi tiem, kuriem ir bail spert soli savu ideju realizēšanā?

Mest bailes projām, neturēt ideju sevī, uztraucoties, ka to kāds nozags. Daudz cilvēki šaubās un nav pārliecināti, ka ideja būs nepieciešama un pietiekami inovatīva, bet par to nav jādomā. Neviens neko nenozags, vajag droši doties apspriest ideju — brīdī, kad citi cilvēki par to uzzinās, tikai tad tā spēs uzlaboties. Vajag nebaidīties, iet un darīt!

Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.

Latvijas Universitātes (LU) entuziastu komanda Team Voila ir radījusi interaktīvu pilsētu ceļvedi – fotoorientēšanās aplikāciju, kuru var lejuplādēt un izvēlēties kādu no komandas sastādītajiem maršutiem, iepazīstot Latvijas pilsētas. Plašāk par ideju un savu produktu intervijā dalās LU studentu Biznesa inkubatora 9. sezonas pavasara uzsaukuma, trešās vietas un naudas balvas ieguvēja, Team Voila veidotāja un vadītāja, Daniela Studente.

Daniela, mazliet pastāsti par sevi un Team Voila komandu?

Mēs esam minimālisti, kuru mērķis ir maksimāli reducēt jebkādas esošas fiziskas lietas un parādīt to, ka patiesās vajadzības un vērtības ir  komunicēt, draudzēties, kontaktēties, pieredzēt  iegūt bez fiziskām lietām. Mēs šobrīd dzīvojam kapitāliskākajā laikmetā, apkraujam sevi ar liekām mantām, kas vēlāk kļūst nevajadzīgas. Tāpēc mūsu mērķis ir nodrošināt dažādus pasākumus un individuālus digitālos konceptus, kur cilvēki var doties, pieredzēt un apskatīt vidi sev apkārt. Mēs sākām ar pasākumiem, kas bija vērsti uz socializēšanos – “Speed Friending”, “Speed Dating”, “Action Friending” un vēlāk, kad pandēmija skāra arī mūs, bija jānonāk pie idejas, kā cilvēkus var aizvest pasākumā, ja mēs tur neesam. Tā radās “Latvijas haips”. Team Voila izkartēja Latvijas pilsētas ar mērķi, lai cilvēki aktīvi pavadītu savu brīvo laiku, vienlaikus palīdzot celt vietējo ekonomiku. Mēs esam tie, kuri pielāgojas dažādām situācijām, jo mērķis ir maksimāli samazināt patēriņa resursus, mēs esam kā tilts starp nepazīstamo un pazīstamo jeb starp vēlmēm un mērķiem.

Kādēļ tieši Team Voila?

Voila – no franču valodas tulkojot, nozīmē – lūk, tā. Par cik es pati esmu mācījusies franču valodu un arī padzīvojusi Francijā, parasti šo vārdu izmanto sarunvalodā, piemēram, “Re, kādi garšīgi plācenīši man sanāca, voila!” Voila ir kā punkts uz “i”, kā ķirsīts uz deserta. Un “team”, tulkojot no angļu valodas, nozīmē komanda, jo neviens no mums nav individuālists, cilvēkiem ir nepieciešams socializēties. Tie, kuri iekļaujas mūsu konceptā, ir daļa no Team Voila komandas, kurai svarīgākais ir vienas vēlmes un vērtības.

Kāda ir Team Voila mērķauditorija?

Lielākoties tie ir cilvēki no 23 līdz 48 gadu vecumam. Aptuveni 73% sievietes un pārējie vīrieši, kā arī cilvēki, kuriem ir savas automašīnas. Vieni ir tie, kuri nāk uz “Speed Dating”, “Action Dating”, citi ir tieši lietotnes “Latvijas haips” auditorija. 

Ar kādiem izaicinājumiem saskārāties Team Voila izstrādes laikā?

Noteikti izaicinājums ir tehniskie risinājumi, Latvijā mēs veidojām prototipu, iztestējām savu ideju un šobrīd ir plāns pārcelties uz Spāniju, lai attīstītos un augtu tālāk. Mēs turpināsim attīstīties tur un izstrādāt jaunus digitālos maršutus. Mūsu šī brīža aktuālākais mērķis ir attīstīt “Haipu” gan Spānijā, Portugālē, Francijā un Itālijā. Izveidot produktu Latvijas tirgum, kas veiksmīgi “aiziet”, ir viens no mūsu lielākajiem izaicinājumiem.

Svarīgākās kompetences, kurām jāpiemīt, lai veiksmīgi attīstītu savu ideju? 

Neviens neticēs tavai idejai, pirms pats nebūsi tai noticējis. Tev ir jāparāda, ka tā funkcija, kuru veic, ir vajadzīga visiem, turklāt – tā spētu risināt kādu problēmu. Mana problēma, ceļojot un braucot uz dažādām Eiropas pilsētām, bija informācijas nepieejamība. Varēju atrast tikai novecojušus, vairs neaktuālus bukletus, no kuriem nevarēja iegūt noderīgu un interesantu informāciju. Tādēļ mēs izveidojām lietoni, kur visi ceļojošie aktīvisti to visu var iegūt.

Team Voila komanda ir bijusi visās Latvijas pilsētās, lai izveidotu dažādus interesantus maršutus un saprastu, kas ir tas, kas jāredz ikvienam. Ir jāmēģina maksimāli iegūt jaunus klientus, testēt, saprast kļūdas, meklēt sadrabības partnerus, grantu iespējas – mainīties un attīstīties. Vienkārši ir jāriskē!

Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu. 

Lai uzlabotu skolēnu interesi mācību procesā, nepieciešami saistoši un interesanti rīki, īpaši šī brīža situācijā, kad aizvien aktuālākas kļūst attālinātās mācības. “MindCave” nodarbojas ar atbalsta rīku izstrādi pašmācības procesam. Skolēniem tiek piedāvāti testi, kas pārbauda zināšanas iepriekšējo gadu centralizētajos eksāmenos – matemātikā, angļu valodā un latviešu valodā. Savukārt skolotājiem “MindCave” piedāvā materiālus, kas noderēs mācību procesa veicināšanai.

“Mūsu prioritāte ir izglītība. Mūsu mērķis ir veicināt ieinteresētību izglītības nozarē, kā arī attīstīt loģisko domāšanu ērtā un jautrā veidā visa vecuma cilvēkiem,” uzsver Latvijas Universitātes (LU) Biznesa inkubatora dalībniece Santa Bartušēvica, kura dalās pieredzē un pārdomās par savas komandas ideju.

Kā nonācāt līdz idejai par šādu rīku?

Tā kā paši esam studenti un aktīvi iesaistāmies ar izglītību saistītos jautājumos, noteikti zinājām, ka savu biznesa ideju vēlētos attīstīt šajā virzienā. Pandēmijas situācija aizvien vairāk aktualizē attālināto mācību kvalitāti, jo vairāk kā jebkad iepriekš skolēniem jāmācās organizēt savs darbs patstāvīgi. Mūsu mērķis ir pilnveidot materiālu klāstu un veidot mācību programmai atbilstošus materiālus, kas noderēs gan skolotājiem, gan skolēniem kā atbalsts mācību stundās vai palīgs patstāvīgai zināšanu nostiprināšanai.

Ar ko nācās saskarties, lai nonāktu pie taustāma rezultāta jūsu idejai?

Darbojamies ar programmatūras izstrādi, tāpēc sākotnēji nācās ieguldīt diezgan daudz resursu, lai attīstītu savu biznesa ideju ne tikai materiālā, bet arī laika un darbaspēka ziņā. Neskatoties uz izaicinājumiem, noteikti esam auguši un pilnveidojuši savas prasmes. Esam iemācījušies daudz jauna – īpaši no biznesa vadības puses un darba organizācijas.

Vai finansējums, kas atbalstīja jūsu ideju bija noderīgs un veicināja Jūsu idejas attīstību? 

Piešķirtais finansējums noteikti mums dos iespēju attīstīties. Ar piešķirto finansējumu plānojam paplašināt savu darbības lauku. Vēlamies vairāk pievērsties iOS ierīču programmatūras izstrādei, kas noteikti paplašinās mūsu produktu pieejamību. Šo tirgus daļu vēlējāmies apgūt jau labu laiku, taču tam nepieciešami papildus resursi. Ņemot vērā, ka sākotnēji uzņēmumā ieguldījām tikai savus līdzekļus, iegūtais finansējums ļaus realizēt biznesa ideju daudz vairāk un plašāk.

Kāda ir komandas darba atslēga, lai attīstītu ideju un izveidotu veiksmīgu inovāciju? 

Mūsuprāt, galvenā veiksmīgas inovācijas atslēga ir degsme par izvēlēto biznesa ideju. Zinājām, ka esam uz pareizā ceļa, kad ar aizrautību pārspriedām visus aktīvos un plānotos projektus. Ja pašiem ir interese par savu projektu, tad ar to noteikti būs vieglāk piesaistīt arī potenciālos klientus.

Strādājot komandā, ļoti liela nozīme ir arī savstarpējai komunikācijai. Lai projekts attīstītos un būtu veiksmīgs, visiem iesaistītajiem jābūt uz “viena viļņa”. Tādā ziņā mums ir ļoti paveicies, jo komandā darbojamies kā viena ģimene un pandēmijas situācija neietekmēja komunikācijas kvalitāti.

Vēl viens svarīgs aspekts ir optimāla darbu un resursu sadale, kas savā ziņā izriet no veiksmīgas komunikācijas. Mums katram ir savas stiprās puse. Esam ar ļoti atšķirīgām prasmēm un zināšanu laukiem, tāpēc darbu sadali veicām, balstoties uz katra spējām.

Kā nonācāt pie nosaukuma?

Plānojām piesaistīt arī ārzemju auditoriju, tāpēc zinājām, ka uzņēmuma nosaukumam jābūt angļu valodā. Vēlējāmies, lai nosaukums būtu saistošs arī jauniešiem, bet tajā pašā laikā nepārprotami būtu saistīts ar izglītību. Tā nonācām pie “MindCave” jeb latviski “prāta ala”. Mēs katrs savā “prāta alā” glabājam to nozīmīgāko. Svarīgi, ka mūsu glabātās zināšanas un pieredze veicina radošumu un pozitīvi ietekmē mūsu uztveri un darba spējas. Šo konceptu esam iekļāvuši arī savā uzņēmuma logotipa dizainā.

Kāds ir nākotnes redzējums šāda veida inovācijai un kā tas varētu ietekmēt ļoti aktuālos procesus šajā jomā?  

Tehnoloģiju piesaiste izglītības nozarē kļūst aizvien aktuālāka un tāda noteikti būs arī pēc pandēmijas. Paši ikdienā lietojam dažādas lietotnes, kas saistītas ar izglītību un nešķiet, ka tuvākajos gados šī tendence mazināsies. Aizvien vairāk laika pavadām pie savām viedierīcēm un datora ekrāna, tāpēc uzskatām, ka labāk šo laiku būtu veltīt produktīvi, pilnveidojot sevi un iegūstot jaunas zināšanas aizraujošā un interaktīvā veidā.

Vai iesakāt arī citiem piedalīties LU studentu Biznesa inkubatorā?  

Pilnīgi noteikti iesakām arī citiem izmēģināt dalību Biznesa inkubatorā. Pat, ja dalības rezultātā neiegūst apbalvojumus, iegūtā pieredze noteikti būs to vērta. Biznesa inkubators ir arī laba iespēja validēt savu biznesa ideju un iegūt atsauksmes no citiem cilvēkiem, kas darbojas ar biznesa uzsākšanu. Biznesa inkubatora organizētāji un piesaistītie mentori ir ļoti atsaucīgi un noteikti palīdzēs pilnveidot uzņēmējdarbības vadības prasmes.

Varbūt ir kāda papildus informācija, kuru būtu svarīgi izstāstīt lasītājiem par Jūsu inovāciju?

Galvenais ir nenobīties un mēģināt! Doma par savu uzņēmumu no sākuma var likties ļoti nereālistiska un attāla, taču, ja ir degsme un aizrautība, savas idejas noteikti var pārvērst biznesā. Neatlaidība un interese veicinās arī citu cilvēku interesi. Liela nozīme ir komunikācijai arī ar citiem, kas darbojas līdzīgās nozarēs. Citus, kas darbojas šajā nozarē neuzlūkojam kā konkurentus, bet kā potenciālus sadarbības partnerus. Mūsuprāt, šāda attieksme ir ļoti veselīga biznesam, jo paver daudz plašākas iespējas tālākai attīstībai.

Vairāk par “MindCave” –  https://www.mindcave.lv/

 

Aktivitāte tiek realizēta ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.

Lai palīdzētu senioriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī pārdotu viņu darinājumus un produkciju laikā, kad nenotiek gadatirgi un ierobežota klātienes tirdzniecība, Latvijas Universitātes (LU) studentu Biznesa inkubatora dalībnieces izveidoja interneta veikalu www.tiptip.lv. Vairāk par ideju un nonākšanu līdz sociālai uzņēmējdarbībai intervijā dalās Agnese Slišāne.

Kā palīdzēt vecmāmiņai, kura ada zeķes, bet nezina, kā tās pārdot, satikties ar cilvēku, kurš vēlas sirsnīgu dāvanu, bet nezina, kur to iegūt? Ideja radās laikā, kad cilvēki nevar satikties, bet interneta veikaliem šajā laikā ir liels uzplaukums.Tiptip.lv izstrādāja tiešsaites veikalu, kurā pieejamas dažādas preces un produkti, ko radījuši pensionāri vai iedzīvotāji no sociāli mazāk aizsargātas grupas. Šis produkts palīdz abiem – cilvēkiem, kuri ir “uz Jūs” ar tehnoloģijām, bet spēj radīt lieliskus produktus, tāpēc tiek sniegta palīdzība tos pārdot, savukārt citiem, kuri ir finansiāli labklājīgākā situācijā, tiek sniegta palīdzība iegūt produktu, kurš ir radīts ar īpašu sirsnību.

Kā nonācāt līdz idejai?

Līdz idejai nonācām, esot pārdomās par Covid-19 pandēmiju, kura radījusi būtiskus ierobežojumus un ietekmi uz attālinātajiem procesiem. Ideja radās semināra laikā, kad mēs ar manu kolēģi devāmies kafijas pauzē kādā nelielā kafejnīcā Rīgā. Viņa man stāstīja par idejām, ko varētu īstenot, jo es vadu skolēnu mācību uzņēmumus un man ir saistība arī ar uzņēmējdarbību. Mēs diskutējām, ģenerējām idejas kopā un viena no idejām man iekrita prātā. Tai, manuprāt, ir liela pievienotā vērtība – palīdzēt senioriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pārdot savu produkciju attālinātajā periodā, kad nenotiek gadatirgi un cilvēki nevar satikties.

Ar ko nācās saskarties, lai nonāktu pie taustāma rezultāta? 

Lielākie izaicinājumi bija saistīti ar tehnisko pusi, jo mums bija vīzija, ambīcijas un ieceres, kā to varētu realizēt, bet, nebija zināšanu informācijas tehnoloģiju jomā, programmēšanā vai dizainā. Līdz ar to izaicinājumi bija, sākot ar mājas lapas  veidošanu, fotografēšanu, izvietošanu, beidzot ar sazināšanos ar senioriem. Jāatzīst, pat pirmā uzrunāšana un uzticības iegūšana nav vienkārša, lai uz mums paļautos, ka patiešām varam palīdzēt viņiem pārdot. Mana kolēģe bija atbildīga vairāk par likumdošanas pusi, lai viss ir juridiski kārtībā. Protams, pirmo reizi kaut ko darot, īpaši dibinot uzņēmumu, ir  sarežģīti atvērt kontus, tikt skaidrībā ar visām patentmaksām un visu pārējo.

Vai finansējums, kas atbalstīja jūsu ideju bija noderīgs un veicināja tās attīstību?

Jā, es teiktu, ka LU Biznesa inkubators veicināja mūsu idejas attīstību. Ļoti ātri palīdzēja nonākt līdz rezultātam, jo tas nav stāsts tikai par finansiālo atbalstu, ko mēs ieguvām un varējām apmaksāt dažādus rēķinus, bet arī par to, ka mums izvirzītie uzdevumi un atbildība pret programmu, pret pasniedzējiem lika ātrāk rīkoties, lai sasniegtu rezultātu. Un pats finansējums, protams, noderēja tam, lai varētu veidoties izejmateriāls, apmaksātu mājas lapas, transporta, fotografēšanas izdevumus. Jo tas viss, protams, mums prasīja papildus līdzekļus.

Kāda ir veiksmes atslēga, lai attīstītu ideju un izveidotu produktu vai pakalpojumu?

Mūsu komandas veiksmes atslēga ir darba ētika un atbildības sajūta vienai pret otru. Tāpat arī spēja sadalīt pienākumus atbilstoši katras stiprajai pusei, kā arī vēlmei ieguldīties šajā komandas darbā. Esam sadalījušas pienākumus un zinām, kas ir mūsu atbildības, līdz ar to arī darbs iet uz priekšu. Viena otrai sniedzam arī atbalstu, kad tas ir nepieciešams. Citreiz ir pārdomas, vai šis ir tā vērts, kuram to vajag, vai patiešām mēs sniedzam kādu pievienoto vērtību sabiedrībai? Tieši tādos brīžos komanda ir ārkārtīgi stiprs atbalsta plecs. Protams, arī mūsu sadarbības partneri, mūsu seniori, un arī pircēji, kas iegādājas un sniedz atgriezenisko saiti. Bet, es teiktu, ka jebkuras komandas pamatā ir darba ētika, atbildība, cieņa pret darbu un laiku. Visa pamatā ir darba plānošana.

Kā nonācāt pie nosaukuma? 

Mēs skatījāmies vai sākotnējam nosaukumam domēns jau pastāv, domājām variantus. Un tad nonācām, ka skanīgāk būtu tiptip.lv. “Tip” angļu valodā ir samaksa par labu pakalpojumu – mēs arī to nedaudz sasaistām ar to, lai cilvēki, kuri nopērk šo produkciju, iegūst produktu, kas viņiem ir nepieciešams, vai tas ir klūgu pinums vai ādas izstrādājums vai keramikas trauks, šī nauda arī savā ziņā palīdz un pasaka paldies par ieguldīto darbu ražotājam, jo pēc tam no šīs uzņēmuma peļņas vēlamies atbalstīt senioru biedrības.

Kāds ir nākotnes redzējums šāda veida inovācijai un kā tas varētu ietekmēt pašlaik ļoti aktuālos procesus šajā jomā?

Man šķiet, ka tas ir tikai laika jautājums, kurā brīdī arī seniori un cilvēki, kas nav apguvuši digitālos rīkus un digitālās interneta iespējas, nonāks šajā vidē. Šobrīd seniori to paši nevar izdarīt un tāpēc esam tāds kā starpnieks starp ražotāju un pircēju. Turklāt esam arī pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina veikala izveidi. Mēs šo produkciju no senioriem ievācam, sabildējām, aprakstām, ievietojam, marketējam un nogādājam līdz pircējam. Un, manuprāt, inovācija kā tāda ir tas, ka gadatirgus pāriet tiešsaistē. Pazūd jebkāda robeža, kas ir laiks vai telpa. Un jebkurš cilvēks, atrodoties jebkurā pasaules vietā, var iegādāties lietu, produktu, kas viņam ir nepieciešams, neizejot no mājām un nedodoties uz to konkrēto gadatirgu. Domāju, tie procesi, kas notiek pasaulē, tie ļoti ietekmēja šīs idejas izveidi, bet tālāk jau, manuprāt, šī inovācija palīdzēs daudziem citiem saprast, cik svarīgi ir pāriet no tādām tradicionālām tirgošanas iespējām uz tām, kas mūsdienās ir ļoti aktuālas un ļoti strauji augošas.

Vai iesakāt arī citiem piedalīties LU studentu Biznesa inkubatorā? 

Protams, es ļoti rekomendēju piedalīties Biznesa inkubatorā, jo tas ir labs veids, kā minimizēt riska iestāšanās negatīvas sekas. Ar to es domāju, ka Inkubators sniedz finansējumu, ar kuru Tu vari daudz ātrāk attīstīt savu ideju. Es novērtēju iegūtās zināšanas un iespēju validēt ideju kopā ar profesionāļiem. Tāpat motivējoši ir atrasties starp domubiedriem, kuriem ir līdzīgi mērķi, kuri grib attīstīties, grib kaut ko radīt, ieviest jaunas inovācijas – tas dod spēku. Es iesaku iestāties un mēģināt startēt LU Studentu biznesa inkubatorā.

 

Aktivitāte tiek realizēta ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.

Latvijas Universitātes (LU) Biznesa inkubatora komanda “FoodLink” 22. aprīlī ieguva 1. vietu Demo dienā, kur kopā ar citām komandām cīnījās par naudas balvām savas idejas turpmākai attīstīšanai. Par savu ideju stāsta un ar pieredzi dalās Valters Slava.

“FoodLink” ir platforma, kas savieno pārtikas preču piegādātājus ar dažādiem ēdināšanas nozarē strādājošiem uzņēmumiem, piemēram, kafejnīcām, restorāniem un ēdnīcām. “Šobrīd kafejnīcas pasūtījumus veic salīdzinoši haotiski, un, nesakārtotās vides dēļ, atbildīgajiem darbiniekiem tas aizņem daudz laika, kā arī kafejnīcas ne vienmēr iegūst visizdevīgāko un vislabāko piedāvājumu, jo vienkārši par to neuzzina,” uzskata komandas pārstāvis Valters Slava. Pie šīs idejas tās autors nonāca strādājot pie pilnīgi citas idejas, bet, veicot intervijas un analizējot iegūtos datus, nonāca pie secinājuma, ka tieši šī ideja ir tā, kas jāattīsta un jārisina.  

Kā nonācāt līdz idejai par šādu platformu?

Par savu ideju attīstīšanu jau biju domājis vairākus gadus, bet līdz darīšanai nonācu tikai pagājušā gada nogalē, iestājoties LU Studentu Biznesa inkubatorā. Taisīt tieši platformu noteikti nebija mans mērķis, bet, darot savu ikdienas algoto darbu, ieraudzīju to, cik ļoti nesakārtota ir ēdināšanas uzņēmumu komunikācija ar piegādātājiem. Izskatās, ka šo jomu digitalizācija ir nedaudz piemirsusi, jo joprojām liela daļa pavāru un kafejnīcu saimnieku pasūtījums veic, veidojot sarakstus uz lapiņām, bildējot tās, sūtot “WhatsApp” vai zvanot. Tajā pašā laikā piegādātāji uzstājīgi mēģina veidot savus e-veikalus, taču, tā kā katrai kafejnīcai ir vairāki piegādātāji, izmantot ap 10 dažādus e-veikalus nav īpaši ērti. Papētot šo jomu detalizētāk, sapratām, ka ar problēmām saskaras abas puses un “FoodLink” platforma mēģina tās mazināt.

Ar ko nācās saskarties, lai nonāktu pie taustāma rezultāta jūsu idejai? 

Iestājoties Inkubatorā, vēlējāmies veidot e-veikalu, kas apvienotu visus piegādātājus un platformu izmantotu visi ēdināšanas uzņēmumi. Jau diezgan ātri sapratām, ka sākotnēji mēs visas vajadzības apmierināt nespēsim, tāpēc bija jāmeklē kāda niša, ar ko sākt. Tāpēc kā lielākais izaicinājums ir jāmin tieši konkrētas idejas definēšana, jo jau sākotnējā ideja kā ideja ir laba, bet, lai pie tās nonāktu, ir nepieciešams garāks ceļš, kā varbūt sākotnēji likās.

Kāda ir komandas darba atslēga, lai attīstītu ideju un izveidotu veiksmīgu produktu/inovāciju?

Manuprāt, kā galvenās atslēgas ir jāmin nemitīga mācīšanās, jo, ja cilvēks domā, ka viņš visu zina labāk par citiem un nav nepieciešams papildināt savas zināšanas, tad tikai veiksme, manuprāt, nebūs pietiekama konkurētspējīgam uzņēmumam.

Tāpat arī ļoti būtiska lieta ir nebaidīties. Dažkārt, kad jāuzrunā kāds liela uzņēmuma pārstāvis arī es šaubos un nedaudz esmu satraucies ko šis otrs cilvēks par mani padomās, bet tajā pašā laikā es sev jautāju – kas ir sliktākais, kas varētu notikt!? Uzdodot šādu jautājumu un skaidrs, ka nav attaisnojumu baidīties.

Kā nonācāt pie nosaukuma? 

Nosaukums jau savā būtībā ietver to, ar ko “FoodLink” platforma nodarbojas. Nosaukums sastāv no diviem vārdiem angļu valodā “Food” – ēdiens un “Link” – savienot. Tā kā ēdināšanas uzņēmumu galvenie piegādātāji ir tieši pārtikas produktu piegādātāji, un platforma tos apvieno vienā vietā, tad nosaukums mums pašiem šķiet ļoti piemērots un radās līdz ar ideju. Esam sapratuši, ka brīdī, kad būsim gatavi lielākam tirgum par Latviju, tad nosaukums visticamāk būs jāmaina, jo daudzās valstīs šis skanīgais nosaukums jau tiek izmantots citiem ar ēdināšanu saistītiem uzņēmumiem.  

Kāds ir nākotnes redzējums šāda veida inovācijai un kā tas varētu ietekmēt pašlaik ļoti aktuālos procesus šajā jomā? 

Pasaulē tiek attīstīti līdzīgi analoga produkti ar līdzīgu funkcionalitāti. Piemēram, ASV šobrīd uzņēmums ir piesaistījis vairāk kā 60 milj. USD investīcijas šādas platformas attīstīšanai, tāpat arī Eiropas dienvidos top līdzīgs risinājums, un arī Āzijā. Mūsuprāt, šāds risinājums būs kā tilts uz šīs jomas sakārtošanu. Šobrīd platforma piedāvā tikai pasūtīšanas funkciju, bet iespējas to apaudzēt ar vairākiem papildus risinājumiem ir plašas.

Vai iesakāt arī citiem piedalīties LU studentu Biznesa inkubatorā?

Viennozīmīgi iesaku piedalīties! Kā jau iepriekš minēju, mācīšanās un zināšanu nemitīga papildināšana, manuprāt, ir viena no panākumu atslēgām. Atzīšos, ka, iestājoties inkubatorā un ieraugot lekciju sarakstu, sākumā likās, ka šo visu jau es zinu un drīzāk es varēšu te kādu pamācīt, nevis mani. Bet, atskatoties iepriekš, man ir nedaudz kauns, ka šādas domas man bija prātā, jo lektori patiešām ir savu jomu profesionāļi un katra lekcija bija noderīga un atklāja tikai arvien vairāk lietas, ko es nezinu un par kurām ir jādomā, attīstot savu uzņēmumu. Tāpat arī inkubators ir sniedzis ļoti vērtīgus kontaktus gan no citām komandām, vadītājiem, gan arī mentoriem, ar kuriem mums bija iespēja tikties un kas, godīgi sakot, arī ļoti palīdzēja atrast īsto risinājumu produkta sākotnējai palaišanai tirgū.

 

Aktivitāte tiek realizēta ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.

 

Latvijas Universitātes studentu Biznesa inkubatora dalībniece Marta Veldre gatavot alternatīvus saldumus uzsāka jau pirms pieciem gadiem, kad saskarās ar izaicinājumu atrast savam dzīvesveidam atbilstošus produktus veikalu plauktos. Tagad ideja pārtapa biznesā un veselīgo augu valsts saldumu mājražotājā, kas gatavo saldumus bez mākslīgām piedevām, alergēniem un rafinēta cukura. Vairāk par savu ideju un nonākšanu līdz rezultātam intervijā dalās “My Food Intelligence” dibinātāja Marta Veldre.

Kā nonācāt līdz idejai par šādu produktu?

Ideja par veselīgiem un vienlīdz sātīgiem un garšīgiem saldumiem man radās jau pirms vairāk kā četriem gadiem. Ideja dzima nespējot veikalu plauktos atrast savai diētai atbilstošus saldumus. Pēc meitiņas piedzimšanas, kā arī ģimenē saskaroties ar lielām veselības problēmām, sākām piekopt citādāku dzīvesveidu, izvairoties no dzīvnieku izcelsmes produktiem, kā arī dažādiem alergēniem – laktozes, glutēna, principā izvēloties tikai maksimāli dabīgus un neķīmizētus produktus. Tomēr, esot lieliem saldumu mīļiem, pietrūka tiešām dabīgu, veselīgu un vienlīdz gardu produktu veikalu plauktos. Vairākus gadus palēnām eksperimentēju mājas virtuvē līdz, sākoties Covid-19 pandēmijai, paliku bez darba un nolēmu uzsākt kaut ko pati.

Ar ko nācās saskarties, lai nonāktu pie taustāma rezultāta idejai? 

Varu teikt, ka esmu izgājusi diezgan grūtu ceļu, lai nonāktu pie produkta, kuru piedāvāt saviem klientiem. Viss sākās – ar recepšu izstrādi, nepieciešamākā ražošanas aprīkojuma iegādi, laika un savu līdzekļu ieguldījumu. Tālāk sekoja sociālo platformu izveide, pašai un arī ar inkubatora palīdzību bija jāapgūst iepriekš man neizzinātas lietas, piemēram, mājaslapu izveide. Tā kā mans produkts ir pārtikas produkts, nevarēju gaidīt, ka vienā dienā uzradīsies daudz klientu, jo ir jāpaiet kādam laikam, lai iegūtu savu auditoriju. Tagad esmu priecīga, ka pašreiz man tā ir stipri palielinājusies un nevaru sūdzēties par pasūtījumu trūkumu, bet turpinu strādāt ik dienu, lai palielinātu savu interesentu loku.

Vai finansējums, kas atbalstīja jūsu ideju bija noderīgs un veicināja idejas attīstību?

Inkubatora atbalsts pilnīgi noteikti ir veicinājis manas idejas attīstību – pirmkārt jau morālais iedrošinājums, kuru saņēmu no mentoriem un vadītajiem, jo nenoliedzami līdz pirmajiem patstāvīgajiem klientiem un darba augļu saņemšanas vairākas reizes rodas šaubas, vai tiešām tas ir tā vērts, vai mans produkts ir gana labs? Ekspertu iedrošinājums, kā arī klientu labās atsauksmes dod motivāciju neapstāties. Otrkārt, inkubators nosaka tādus kā termiņus, līdz kuriem ir jāsasniedz konkrēti mērķi, kas arī dod to atspērienu kaut ko izdarīt ātrāk, ko citkārt varbūt būtu vilkusi garumā.

Finansējums, kuru man piešķīra, beidzoties inkubatora pirmajai kārtai, palīdzēja man iegādāties specifiski manam produktam nepieciešamās ražošanas iekārtas, ar kurām varu tiešām efektīgi atvieglot savu darbu, gatavojot pasūtījumus. Tagad to ir iespējams izdarīt daudz ātrāk un kvalitatīvāk un nepieciešamības gadījumā var saražot arī lielākus apjomus. Par saņemto finansējumu strādāju arī pie profesionāla interneta veikala izveides.

Kāda ir veiksmes atslēga, lai attīstītu ideju un izveidotu produktu?

Pārsvarā pie produkta izstrādes es strādāju pati, bet nenoliedzami man palīdzēja ģimenes un draugu atbalsts visdažādākajos uzdevumos. Es teiktu, ka tas, kas visvairāk palīdz attīstīt ideju, ir tas, cik ļoti Tu esi par to iededzies, jo, kamēr ir entuziasms, tikmēr, domāju, ir iespējams paveikt lielas lietas.

Es ļoti strādāju pie produkta popularizēšanas, lai izveidotos saucamā “no mutes – mutē” reklāma, kad cilvēki iesaka manu produktu saviem draugiem un paziņām. Bija jāpaiet kādam laikam, lai vairāk cilvēki sāktu interesēties un veiktu pasūtījumus. Palielināt savu klientu skaitu cenšos organiski, iepriecinot klientus ar kādiem bonusiem, īpašu noformējumu un elastīgu piegādes laiku, lai viņi būtu apmierināti un ieteiktu mani citiem. Domāju, ka pievilināt klientus mākslīgā veidā ar interneta konkursiem vai sekotāju skaitu audzēšanu nav jēgas, jo pasūtījumus izdarīs tikai tie, kas ir patiešām ieinteresēti. Ļoti svarīgs ir arī kvalitatīvs sociālo tīklu saturs.

Kā nonācāt pie nosaukuma? 

Nosaukuma izdomāšana patiešām nebija viegla, jo, lai gan nosaukums izklausās sarežģīts, gribēju, lai tam pamatā ir kāda dziļāka doma, kas raksturotu ideju, ko vēlos pavēstīt ar savu produktu. Produkta atslēga ir labas garšas un ķermenim labvēlīgu un veselīgu sastāvdaļu apvienojums. Domāju, ka ir nepieciešamas zināšanas, lai tikai no veselīgām sastāvdaļām izveidotu garšīgu produktu, tāpēc arī šāds nosaukums – ēdiena inteliģence, uzrunājot tos, kuri paši ir zinoši šajā jomā un apzināti izvēlas konkrētus produktus.

Kāds ir nākotnes redzējums šāda veida inovācijai un kā tas varētu ietekmēt pašlaik ļoti aktuālos procesus šajā jomā?

Pagaidām es savu produktu izplatu kā mājražotājs, bet strādāju pie tā, lai produktu varētu piedāvāt arī veikalu plauktos. Protams, šis process iet uz priekšu maziem solīšiem, kā arī ir daudz sarežģījumi un prasības, kas jāizpilda, lai varētu ko tādu īstenot. Vegānisms, veselīgs dzīvesveids, un dažādu alergēnu izslēgšana no ēdienkartes ir globāli pieaugošas tendences, tomēr šo pārtikas produktu niša vēl nav aizpildīta, tāpēc zinu, ka manam produktam ir potenciāls.

Vai iesakāt arī citiem piedalīties LU studentu Biznesa inkubatorā? 

Pilnīgi noteikti iesaku arī citiem piedalīties LU studentu Biznesa inkubatorā, jo tas tiešam paplašina iespēju loku – bez dalības inkubatorā es, visticamāk, nekad nebūtu iepazinusies ar vairākiem mūsu mentoriem, kuri ar savu padomu deva lielu ieguldījumu mana projekta attīstībā. Jāpiemin arī, ka inkubatorā mēs esam visas komandas kopā, kas dod tādu kā sajūtu būt daļai no kopienas, kur visi strādā pie savām idejām. Ja idejai ir dzīvotspēja – ar inkubatora palīdzību to attīstīt noteikti varēs straujāk un daudz sekmīgāk!

 

Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.

Viens no veiksmīgajiem universitāšu inkubatora jaunuzņēmumiem ir «Correcty», kas izstrādājis stāju koriģējošu t-kreklu. Inovācija ir īpaša ar to, ka tās t-krekla atbalsta korekcijas shēma palīdz trenēt muguras muskuļu atmiņu. Produkta izstrādes laikā noritēja arī konsultācijas ar ortopēdiem un fizioterapeitiem, lai to izstrādātu atbilstoši tā funkcijām.

Lai nonāktu pie gala rezultāta, ideju nācās attīstīt Jekaterinai Romanovai un Natālijai Jermolajevai, kas jau iepriekš bija lietojušas šāda veida produktus, bet kopīgiem spēkiem un vienojoties par kompromisiem, izstrādājušas produktu, kas ļauj pareizi fiksēties un strādāt muskuļiem. Krekli ir īpaši ar to, ka tas lielākoties ir roku darbs - abu meiteņu spēkiem ir panākts tas, ka šie produkti tiek izstrādāti šādā veidā.

Šobrīd tirgū ir pieejami dažādi palīglīdzekļi stājas uzlabošanai, taču to lietošana ikdienā nav ērta, tādēļ galvenais mērķis izstrādājot produktu bijis izveidot ērti valkājamu stājas korektoru, kam nav nepieciešama papildus pielāgošana. Liela nozīme bijusi, lai šo t-kreklu varētu pielāgot jebkuram stilam un tas uzlabotu kā stāju tā pašapziņu. Šī iemesla dēļ korekciju nodrošinošā shēma kreklam iestrādāta no iekšpuses un tikpat kā nav redzama.

Lielākā daļa ikdienas abām kolēģēm paiet strādājot divatā, bet, protams, nevar iztikt bez sadarbošanās ar citiem cilvēkiem, kas palīdzējuši dažādādu jomu jautājumos, kā piemēram, atsaucīgiem mentori dalījās ar savām zināšanām visāda veida jautājumos. Ar jaunuzņēmuma nosaukuma izdomāšanu nebija grūtības, jo skaidrojums ir pavisam vienkāršs - t-krekli uzlabo stāju jeb “Corrects your posture”, tāpēc beigās izveidojies tieši “Correcty”.

Kā veiksmīgas komandas panākumu atslēgu Jekaterina min komunikāciju savā starpā, kā arī skaidri definēti gan personīgie mērķi, gan komandas mērķi, kas dažādās situācijās var rast skaidrību par to, kā tālāk rīkoties. Protams, nevar nepieminēt to, ka “Correcty” meitenes vēl ir tikai savas inovācijas sākumposmā, jo starp šiem mērķiem ir dažāda veida plāni tam, kā uzņēmums var augt un attīstīties vēl plašāk. Ir svarīgi ticēt saviem spēkiem un ar visu sparu nodoties iespējām, lai nonāktu līdz gala rezultātam.

Lai spētu attīstīt šo inovāciju, kā viens no finansēju avotiem bijis Eiropas Savienības fondu finansējums, kas bija pamats tam, lai Jekaterina un Natālija attīstītu “Correcty”. Pati Jekaterina nenožēlo, ka izvēlējās Universitāšu Inkubatoru kā vienu no atspēriena punktiem savas inovācijas attīstībai, tāpēc iesaka to darīt arī citiem - nebaidīties, iet ar skaidru ideju un šāda veida iespēju izmantot uzreiz.

Viena no Universitāšu inkubatora komandām ar nosaukumu «Humico» aktīvi strādā pie efektīvas, videi draudzīgas augsnes uzlabošanas metodes, ar kuru optimizēšanas rezultātā var panākt kūdras pārstrādes tehnoloģiju jaunu inovatīvu produktu iegūšanai no dabas izejvielām. Šīs inovācijas autore Kristīne Irtiševa pie idejas strādā jau diezgan ilgu laiku, un lai nonāktu līdz efektīvākam produktam, tā attīstības ceļā veica intevijas ar klientiem, kam šis humusvielu šķīdums līdzētu augsnes uzlabošanā.

Universitāšu inkubators Kristīnei un šīs inovācijas attīstībai devis pietiekami daudz pieredzes, kritikas no mentoriem, kā arī daudz panākumus, lai turpinātu to uzlabot un radīt tādu, kas noderētu konkrētai mērķauditorijai.

Pati Kristīne var atzīt to, ka galvenais ir ticēt saviem spēkiem, nebaidīties runāt un prasīt jebkuram paīdzību, ja ir radušās grūtības, kā arī galvenais - uzņemt kritiku ar skaidru prātu, kas bez šaubām palīdz saprast radušās kļūdas un ļauj analizēt tās. Ar šāda veida inovāciju izstrādi ir jāprot “iziet no rāmjiem”, lai spētu radīt ko tādu, kas vēl nepastāv un nāktu par labu kādai konkrētai nozarei. Viena lieta, kas palīdz pārliecināt citus par savu ideju - jābut sajūsmā par to un jāizklāsta detaļas ar entuziasmu, kā arī jāapzinās visi sīkumi, kas saistīti ar to, ja nepieciešams sniegt atbildes uz visa veida jautājumiem.

Strādājot ar citiem kolēģiem pie šis inovācijas, Kristīne spēj atzīt, ka veiksmīga kopdarba atslēga ir atbildības zonu sadale, lai viss veiksmīgi izdotos, kā arī nepārtraukta komunikācija un darbu apzināšanās, lai process neapstātos. Līdz šim sastrādāšanās ar citiem nav radījusi nesaprašanos, bet vienmēr jāprot iziet uz kompromisiem, ja rodas domstarpības vai savādāks skatījums uz plānu.

Nosaukums “Humico” veidots pavisam vienkārši - Humi raksturo pašu humusvielu šķīdumu, savukārt co raksturo tehnoloģijas, kas izmantotas paša šķīduma radīšanā. Labs nosaukums vienmēr piesaista pareizos cilvēkus, kas zinās, ka produkts spēj pozitīvi ietekmēt, kā arī uzticēsies pašam produktam.

Viens no avotiem, kas palīdzēja inovāciju attīsīt citā līmenī, bija Eiropas Savienības fondu finansējums. Iesaiste Universitāšu inkubatorā Kristīnei bija piedzīvojumu un cīņas pilna, jo komandu atlase ir sarežģīts un šķēršļu pilns, bet tas noteikti bija tā vērts. “Ja rodas iespēja pieteikties un ir degsme par savu ideju inovācijai, divreiz nedomājot - piesakies!” saka pati Kristīne. Universitāšu Inkobatorā iegūtā pieredze, kontakti un zināšanas no mentoriem, kā arī atbalsts vēlās vakara stundās, kad tas bija nepieciešams, ir vienreizēja iespēja tiekties uz savas idejas attīstību.

Starp Universitāšu inkubatora censoņiem ir komanda ar inovāciju «Augam!», kuri joprojām strādā pie zināšanu ietilpīgas bioekonomikas risinājuma – biodegradējama augsnē stādāma podiņa ar paaugstinātu izmantošanas efektivitāti stādu audzēšanai, kas ir «zero waste» un aprites ekonomikas principos izstrādāts produkts un uzlabo augsnes kvalitāti. 

Inovācijas autore Vaira Obuka pie šādas idejas nonāca jau laikā, kad strādāja pie sava maģistra darba universitātē, tāpēc viss, kas bija vajadzīgs, bija tiekšanās uz mērķi un darbības plāns, kā arī nevarēja iztikt bez padomdevējiem – mentoriem, kuri sniedz visu nepieciešamo pieredzi un idejas, kas palīdz tiekties pēc inovācijas taustāma rezultāta.

Šīs inovācijas rezultāts ļoti pozitīvs un videi draudzīgs - produkta izejvielas ir lauksaimniecības, enerģētikas, kokapstrādes blakusprodukti, kā arī ezeru rekultivācijas procesa blakusprodukts – organiski ezera nogulumi – sapropelis, un tās ir augam uzreiz nepieciešamās barības vielas. Pievienotās organiskās sastāvdaļas nodrošina barības vielas auga attīstībai.

Inovācijas nosaukums “Augam!” radies vienkārši – ar sava mentora palīdzību, Vaira nosaukumu jau prātā turējusi pavisam ilgu laiku, jo tas esot figurējis cita projekta ietvaros un licies ļoti atbilstošs tieši šī projekta attīstībai. “Augam!” nozīme ir tāda, ka aug gan pati inovācija, gan tās radīto produktu pamatlieta jeb paši augi.

Protams, pa ceļam nācās saskarties ar dažādiem šķēršļiem, kas sarežģīja inovācijas izstrādes procesu, bet, kā atzīst pati Vaira, veiksmīga komandas darba atslēga ir iedvesmas nezaudēšana un rašana no kaut vai vismazākajiem panākumiem, kopīgi komandas mērķi un galvenokārt – katra indivīda nospraustie mērķi. Lai nerastos kāds sarežģījums vai negaidīts šķērslis, komandas biedriem savā starpā ir jāuztur cieša komunikācija, lai visi spētu kopīgiem spēkiem virzīties uz priekšu.

Lai spētu attīstīt šo inovāciju, kā daļa no dzinējspēka bija Eiropas Savienības fondu finansējums, kas bez šaubām bija labs nodrošinājums tam, lai inovāciju virzītu tālāk un process attīstītos atbilstoši norisei. Pati Vaira bez šaubām var ikvienam atzīt, ka jebkurš, kas vēlas attīstīt kādu biznesa ideju, ir jāizmēģina savi spēki šajā Universitāšu inkubatorā, jo tas atbalsts un padomi, kas tiek sniegti, noteikti netiks iegūti citur, kā arī tiks iegūta jauna pieredze un kontakti nākotnei, jo darbība notiek prasmīgu mentoru uzraudzībā.

Latvijas Universitātes Inovāciju grantu projekts sniedz studentiem iespēju iegūt stipendiju ar mērķi sekmēt LU studējošo inovāciju pieteikumu īstenošanu, attīstīt studējošo inovācijas spēju un uzņēmīgumu, risinot sabiedrībai vai tās daļai nozīmīgas problēmas. Pagājušā gada nogalē notikušajā LU Studentu zinātniskā konference “Mundus et”, kurā, spītējot pandēmijas radītajiem ierobežojumiem, 18 jaunie pētnieki no 9 LU fakultātēm iepazīstināja plašāku sabiedrību ar saviem pētījumiem.

Viena no konferences dalībniecēm ir LU Bioloģijas fakultātes studente Alise Pokšāne, kuru pētniecība aizrauj jau labu laiku - apvienojot vēstures pētniecību ar molekulāro bioloģiju, Alisei izdevies veikt pētījumu “Agro jauno laiku Rīgas kapsētu apbedījumu izpēte ar senās DNS analīzēm: nozīmīgākās pieejas un izpētes perspektīvas”, kura mērķis ir noskaidrot, kā ar senās DNS analīžu palīdzību ir iespējams papildināt jau esošās zināšanas, kas iegūtas ar tādām pētniecības metodēm kā literatūras un avotu analīze, kā arī arheoloģijas metodēm, kā piemēru izmantojot konkrētas jauno laiku Rīgas apbedījumu vietas.

Darba ietvaros tika veikta senās DNS izdalīšana un analīze, kuras rezultāti sasaistīti ar apbedījumu arheoloģisko un vēsturisko kontekstu, tādejādi izvirzot populāciju ģenētikas teorijā balstītas hipotēzes par konkrēto indivīdu izcelsmi. Pētījuma rezultātā noskaidrota aptuvena izcelsme un dzimums pētāmajiem indivīdiem un konstatēti vairāki atšķirīgi izcelsmes reģioni, kas apliecina to, ka Rīgas iedzīvotāji agro jauno laiku periodā bijuši etniski daudzveidīgi.

Alise darbojās LU Latvijas vēstures institūta un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra kopīgi realizētā projekta “Dzimte, dzimums un statuss dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā (7-12.gs) ” ietvaros, kura vadītājs ir Dr.hist. Guntis Gerhards. Lai gan projekta galvenais fokuss ir vērsts uz dzelzs laikmetu, Alise savā pētījumā koncentrējās tieši uz agro jauno laiku periodu (15. gs. beigas līdz 18.gs.). Par spīti faktam, ka bioarheoloģija un senās DNS pētniecība pasaulē jau strauji gūst popularitāti, Latvijā šādu pētnieku nav daudz. Alises pētījums atšķiras ar to, ka tā galvenais uzsvars ir likts tieši uz vēstures un arheoloģiskā konteksta izpēti, jo citos līdzīgos pētījumos parasti galvenais fokuss ir tieši uz paraugu ģenētisko analīzi un metodiku. Ņemot vērā ierobežoto avotu daudzumu, šobrīd ļoti liela daļa senās DNS pētījumu ir veltīti aizvēstures periodu izpētei, savukārt Alise ir fokusējusies tieši uz agro jauno laiku periodu, kombinējot literatūras un avotu analīzi ar senās DNS analīzes rezultātiem, konkrētos indivīdus apskatot Rīgas vēsturisko norišu kontekstā un papildinot esošās zināšanas par Rīgas sabiedrību.-

Viens no galvenajiem izaicinājumiem, kuru savā pētījumā Alise min, ir fakts, ka senā DNS ir ļoti fragmentāra, kādēļ, veicot šāda veida pētījumus, tos zināmā mērā iespējams raksturot kā “laimes spēli” – tieši tādēļ, ka DNS fragmentācija ir process, kas norisinās, kaulam apbedījumā sadaloties un kurš ļoti būtiski var ietekmēt pētījuma rezultātus katram paraugam individuāli, strādāt ar seno kaulu materiālu ir sarežģīti. Tomēr kā pozitīvāko savā pētījumā Alise min to, ka visi pētīto indivīdu paraugi ir ļoti interesanti, jo katrs no šiem indivīdiem ir unikāls – ar savām saknēm un savu stāstu. Aplūkojot senās DNS analīžu sniegtos rezultātus par izcelsmi un dzimumu arheoloģisko izrakumu kontekstā, ir iespējams gan uzzināt daudz jauna, gan nonākt pie pavisam jauniem jautājumiem, kurus iepriekš pat nebija pamata uzdot, un tieši tādēļ Alisei ir tik aizraujoši strādāt ar šo pētījumu.

Papildus autores pētījumā izvirzītajam galvenajam mērķim,  Alisei bija iespēja pieskarties arī epidēmiju tematikai, kas ir aktuāla tieši šobrīd. Daži no šajā pētījumā aplūkotajiem indivīdiem nāca no masu apbedījumiem, kuri, domājams, saistāmi ar lielajām epidēmijām Rīgas teritorijā, kādēļ Alise arī īsumā aprakstīja galveno epidēmiju ietekmi uz Rīgas sociāldemogrāfiskajiem procesiem apskatāmajā laika periodā.  

Latvijas Universitātes Inovāciju grantu stipendijas iegūšana, piedaloties LU Studentu zinātniskās konferences Stipendiju konkursā, Alisei sniedza papildus iedvesmu, kā arī lielu motivāciju un atbalstu, lai pastiprinātāk pievērstos tālāko pētījumu izstrādei. Alise noteikti šo iespēju iesaka izmantot arī citiem jaunajiem pētniekiem, lai iepazītu pasauli, paplašinātu redzesloku un veicinātu pašizaugsmi. Nākotnes redzējums Alises pētījumam ir jaunu metožu apguve, pētāmo paraugu skaita  palielināšana, kā arī demogrāfisko aspektu pētīšana arī citos laika periodos, paplašinot esošās zināšanas par Latvijas teritoriju agrākos laika posmos apdzīvojošo indivīdu izcelmi.

 

“Mūsu mobilā aplikācija palīdz cilvēkiem ar dažādiem ēšanas ieradumiem ātri un viegli noorientēties pārtikas produktu sastāvā, identificējot slēptās pārtikas produktu sastāvdaļas un atklājot iespējamos draudus veselībai,” dalās Latvijas Universitātes (LU) studentu Biznesa inkubatora dalībniece Gunta Līdaka no komandas “Good Mood Food app”.

Pienesums sev un citiem

Mobilā aplikācija palīdz cilvēkiem ar dažādiem ēšanas ierobežojumiem ātri un viegli orientēties pārtikas produktu sastāvā. Viss, kas ir jāizdara – jālejupielādē aplikācija, jāatzīmē, kādas sastāvdaļas vai konkrētus produktus nevari vai nevēlies ēst, jādodas uz veikalu un jānoskenē pārtikas produkta sastāvs. Lietotne pāris sekunžu laikā Tev parādīs, vai attiecīgais produkts Tev ir ieteicams vai arī nav vēlams. Šī ideja palīdz tiem cilvēkiem, kas saskaras ar dažādiem ēšanas ierobežojumiem. Tā paredzēta gan tādiem cilvēkiem, kam ēšanas ierobežojumus ir noteikusi dzīve (alerģijas, pārtikas nepanesības, paaugstināts cukura līmenis asinīs, kas rada risku par diabētu), gan tādiem, kas paši izvēlējušies savu dzīvesveidu (piemēram, vegāni, veģetārieši vai cilvēki, kas vēlas sekot veselīga dzīvesveida principiem).

Kā radās ideja?

Atbildot uz jautājumu, kā komanda nonāca līdz idejai par šādu aplikāciju, autores atzīst, ka tās pamatā ir personīgs stāsts. “Man, piemēram, ir glutēna nepanesība, kolēģe Lada Gorjunova neēd cukuru. Mēs abas savulaik, lai pielāgotu savu ēšanu, vairāk nekā gadu pavadījām, pētot  pārtikas produktu sastāvdaļas un uzturvielas. Parunājām ar citiem cilvēkiem un sapratām, ka ar līdzīgu problēmu sastopas ļoti daudzi. Tā radās mūsu ideja un mēs sākām tirgus izpēti,” atzīst Gunta Līdaka.

Rezultātā ideja ir ieguvusi ne tikai Rīgas drosmes grantu, bet arī astoņu nedēļu noslēgumā “Demo dienā” ieguva pirmo vietu un 5000 eiro naudas balvu savas idejas tālākai attīstībai.

Turpina attīstīt savu ideju

Radošā komanda atzīmēja, ka vēl ir ceļā uz taustāmu rezultātu. Pašlaik notiek intensīvs darbs pie aplikācijas sagatavošanas funkcionālai testēšanai vairākos etapos, lai izstrādātu lietotājiem draudzīgus risinājumus gan tehnoloģiski, gan dizaina ziņā. Tāpat kā informatīvais atbalsts topošajiem klientiem tika izveidota “Good Mood Food” Facebook lapa, kā arī attīstības stadijā ir jaunā tīmekļa vietne.

Paredzēts, ka drīzumā veselīga uztura kopienai un sekotājiem būs pieejams saturs ar izglītojošu informāciju par mūsdienu pārtikas ietekmi uz cilvēka veselību un kā ar sabalansētu uzturu varam veicināt veselīgā dzīves ilguma saglabāšanos, vitamīniem, uzturvielām, kā arī kam būtu jāpievērš uzmanība, ja ir paaugstināts holesterīna līmenis vai paaugstināts cukura līmenis.

Pozitīva zīmola komunikācija un izaicinājumi

Zīmola nosaukums ir balstīts idejā par to, ka labs ēdiens saistās ar labu garastāvokli un labsajūtu kopumā. Izstrādātāji uzsver, ka katram ir tiesības zināt, ko mēs ēdam. Turklāt, kā apliecina pētījumu rezultāti, tas ko mēs ēdam šodien, nosaka mūsu veselību un labsajūtu nākotnē. Lielākoties cilvēki mūsdienās ēd apstrādātu pārtiku, šajā gadījumā aplikācija ir instruments, lai vieglāk noorientētos un zinātu, kas slēpjas, piemēram, aiz 58 dažādiem cukura un to aizvietotāju nosaukumiem, nezināmiem nosaukumiem, kā arī noslēpumainajām e-vielām.

LU Biznesa inkubatora loma

“Good Mood Food” dibinātājas atzīst, ka nozīmīgs faktors biznesa idejas attīstībā – Inkubatora atbalstam. “Inkubators palīdz visu salikt pa plauktiņiem. Mēs saņēmām atbalstu katru dienu un pēc nepieciešamības. Ir kāds, kas nokonsultē, kas kaut ko iesaka, atbalsta un pareizo virzienu. Caur mācībām un pašu uzdevumiem sev, mēs maziem solīšiem būvējām savu projektu un to attīstījām. Strādājām gan pie tehnoloģiskā procesa, gan pie idejas pilnveidošanas cikla, pievienojot kritisko domāšanu. Mēģinot saprast, cik tā problēma ir aktuāla. Notika klientu aptaujas, biznesa modeļu izstāde, rūpīga tirgus izpēte. Mēs vēlamies pateikt paldies un noteikti iesakām arī citiem studentiem izmantot šādu iespēju, iesaistīties Biznesa inkubatorā,” pieredzē dalās LU Datorzinātņu fakultātes studente un aplikācijas “Good Mood Food” Lada Gorjunova.

Jāatzīmē, ka LU studentu Biznesa inkubators ir lielākais studentu biznesa inkubators Latvijā. Inkubators palīdz visu studiju līmeņu un virzienu LU studentiem un viņu komandām uzsākt un attīstīt uzņēmējdarbību, piedāvājot vispusīgu atbalstu, kas, piemēram, iekļauj iespēju piedalīties inkubatora rīkotajās nodarbībās, saņemt atbalstu no mentoriem un koučiem, iegūt pieeju ofisa un ražošanas telpām, kā arī iespēju iegūt finansiālu atbalstu grantu un stipendiju formā.

“Good Mood Food” komandas biedri:

Gunta Līdaka, MBA, inovācijas, mārketings

Lada Gorjunova, LU, IT maģistratūras 1.kursa studente, MBA , finanses un grāmatvedība

Kenny Kruber, RSU students, topošais ārsts UI/Mob.app programmētājs 

Anda Ancāne, ķīmiķis, pārtikas tehnologs

Dot cilvēkiem iespēju radīt svētku un atelpas sajūtu mājās, iemācīties ko jaunu par kulinārijas aizkulisēm un aizvest gardēžus tuvāk pie pavāriem – šādu uzdevumu un misiju sev izvirzīja Latvijas Universitātes (LU) Biznesa inkubatora dalībnieki no “Foodie.lv” komandas. “Mēs esam šeit, lai mainītu Tavu ēšanas pieredzi,” drosmīgi potenciālos klientus uzrunā jaunuzņēmums.

Privāto pavāru serviss, receptes un iespēja smelties iedvesmu no profesionāliem pavāriem. Jau pavisam drīz savu darbu sāks inovatīva platforma, kur gardēžiem komunicēt ar pavāriem, klientiem brīvi izteikt savas vēlmes par vakariņām, sazināties ar sev atbilstošāko profesionāli vai vienoties par attālinātu asistēšanu tiešsaistes laikmetā. Vairāk par šo inovatīvo ideju intervijā dalās Foodie.lv līdzdibinātājs Aleksandrs Teilāns.

Kā nonācāt līdz idejai par šādu pakalpojumu?

Vispirms ideja par šādu pakalpojumu radās Gatim (piezīme – Gatis Lauva, otrs Foodie līdzdibinātājs). Būdams profesionāls pavārs un darbojoties šajā sfērā kā Latvijā, tā Šveicē un Skotijā, viņš spēja saprast un ieraudzīt, ka privāto pavāru niša Latvijā ir kopumā neattīstīta un decentralizēta.

Otrkārt, es pēdējos gados vasarās strādāju pietiekami atzītā restorānā Norvēģijā. Saliekot prātus kopā, abi nonācām pie dažādiem kopsaucējiem un niansēm, kas būtu noderīgas šādam pakalpojumam un sākām darboties hakatonā, kas attiecīgi bija nosacījums vienam no mūsu universitātes kursiem. Tur arī iepazinām atsevišķus mentorus un ieguvām iespēju startēt LU Biznesa inkubatorā.

Ar ko nācās saskarties, lai nonāktu pie taustāma rezultāta jūsu idejai?

Vispirms piedalījāmies vienā no LU rīkotajiem hakatoniem, kur noslēgumā prezentējām šo ideju un ieguvām dažādas balvas, ieskaitot dalību LU studentu Biznesa inkubatorā. Līdz inkubatora sākumam vēl paspējām piedalīties Rīgas Stradiņa universitātes rīkotā hakatonā un patestēt šo ideju no cita – veselības un diētu – skatupunkta. Arī šajā hakatonā ideja tika novērtēta un ieguvām otro vietu. Šo divu hakatonu laikā ieguvām pirmos mentorus, kā arī darbojāmies divos dažādos sastāvos, kas ļāva izprast veidu kā vēlamies darboties un kas komandas darbos strādā, kas nē.

Tālāk jau turpinājām darbu ar mūsu mentoriem un startējām LU inkubatora 8 nedēļu programmā, kur ieguvām jaunu informāciju, kā novērtēt mūsu ideju, dažādas nianses atmetām, nomainījām, pievienojām. Šobrīd esam sasnieguši LU inkubatora 16 nedēļu noslēguma fāzi un aprīļa otrajā pusē būsim nonākuši līdz tam, ka beidzot atvērsim pirmo Foodie.lv versiju. Pirmie pavāri jau ir pierakstījušies rindā uz dalību Foodie, ir redzama interese no gardēžiem Latvijā.

Taču kopumā varam teikt, ka nav bijuši lieli kāpumi vai kritumi, esam stabili un nosvērti virzījušies uz priekšu, attīstot mūsu ideju.

Vai finansējums, kas atbalstīja jūsu ideju bija noderīgs un veicināja idejas attīstību?

LU inkubatora 16 nedēļu programmas ietvaros ieguvām finansējumu, kas mums ļāva iegādāties sagatavi pilnas platformas izveidei. Tas bija būtisks solis uz priekšu un neatsverams ieguvums, lai mēs spētu līdz platformas lietotājiem nogādāt to ideju, ar ko sākām, vispirms startējot dažādos hakatonos. Plānojam platformu atvērt tuvāko nedēļu laikā un tad katrs varēs redzēt to vīziju, ar ko sākām darbu pie Foodie.

Kāda ir komandas darba atslēga, lai attīstītu ideju un izveidotu veiksmīgu inovāciju?

Galvenā atslēga mums, visticamāk, ir kopīga, vienota vīzija par to, kur vēlamies virzīties un kā attīstīt Foodie. Mums noteikti ir paveicies, jo mēs Foodie komandā saprotam viens otru praktiski no pusvārda, kas ļauj ātri apmainīties ar viedokļiem, nonākt pie kopsaucēja un strādāt katram pie savām uzņēmuma attīstības lietām, neapšaubot gala rezultātu un visu darot ar uzticību vienam pret otru.

Kopumā domājam, ka galvenā komandas darba atslēga ir izpratne par to, kura ir katra indivīda spēcīgā puse. Apvienojot pareizās kompetences un darbojoties ar vienotu vīziju, problēmām komandā nevajadzētu būt. Otrkārt, protams, nebaidīties meklēt palīdzību un jautāt padomu kā citiem komandas biedriem, tā arī piesaistītiem mentoriem.

Kā nonācāt pie nosaukuma?

Pie nosaukuma nonācām diezgan dabīgā veidā. Patiesībā, mums vajadzēja izdomāt komandas nosaukumu dalībai vienā no hakatoniem un pie “Foodie” nonācām praktiski uzreiz. Tas tomēr ir globāls gardēžu termins. Īsti pat nebija divu domu par nosaukumu. Foodie angliski pēc definīcijas ir persona, kas izbauda/izrāda interesi par dažādiem ēdieniem un kulinārijas brīnumiem. Tā kā mēs iepazīstinām gardēžus ar pavāriem, nosaukums šķita visai loģisks un saprotams.

Kāds ir nākotnes redzējums šāda veida inovācijai un kā tas varētu ietekmēt pašlaik ļoti aktuālos procesus šajā jomā?

Kopumā privāto pavāru servisi dažādos veidolos jau pastāv citviet Eiropā un pasaulē. Vēlamies Latvijas sabiedrību arī iepazīstināt ar šādām iespējām un veidot stiprāku saikni galvenokārt starp gardēžiem un pavāriem. Domāju, ka mūsu platuma grādos cilvēki galvenokārt ir pieraduši pa retai reizei svētkos doties uz restorānu, labi pavadīt vakaru un atgriezties savā ikdienas rutīnā. Mēs vēlamies ērtā veidā ar vienkārša un saprotama koncepta platformu aizvest gardēžus tuvāk pie pavāriem (kas patiesībā ir atbildīgi par to mākslu, ko izbaudām restorānos), dot iespēju radīt svētku un atelpas sajūtu mājās, varbūt iemācīties ko jaunu par kulinārijas aizkulisēm.

Pēdējais gads ir piespiedis mūs domāt arī par veidiem, kā mēs šo visu konceptu varam integrēt tiešsaistes vidē un nākotnē piedāvāt kādu digitālu un inovatīvu alternatīvu parastām recepšu grāmatām.

Vai iesakāt arī citiem piedalīties LU studentu Biznesa inkubatorā?

No mūsu puses varam ieteikt jebkuram jaunam uzņēmējam ar savu ideju piedalīties biznesa inkubatorā. Pats vērtīgākais ir iespēja iegūt jaunus kontaktus un padomus/konsultācijas no inkubatora vadītājiem un programmai piesaistītajiem lektoriem. Kopumā, pat ja Tev ir zināšanas par kādu no ar uzņēmējdarbību saistītām tēmām, dažādi pasniedzēji un speciālisti spēj sniegt jaunus skatupunktus, no kuriem apskatīties, novērtēt un uzlabot savu ideju, un virzīties uz tās veiksmīgu realizāciju.