Viens no veiksmīgajiem universitāšu inkubatora jaunuzņēmumiem ir «Correcty», kas izstrādājis stāju koriģējošu t-kreklu. Inovācija ir īpaša ar to, ka tās t-krekla atbalsta korekcijas shēma palīdz trenēt muguras muskuļu atmiņu. Produkta izstrādes laikā noritēja arī konsultācijas ar ortopēdiem un fizioterapeitiem, lai to izstrādātu atbilstoši tā funkcijām.

Lai nonāktu pie gala rezultāta, ideju nācās attīstīt Jekaterinai Romanovai un Natālijai Jermolajevai, kas jau iepriekš bija lietojušas šāda veida produktus, bet kopīgiem spēkiem un vienojoties par kompromisiem, izstrādājušas produktu, kas ļauj pareizi fiksēties un strādāt muskuļiem. Krekli ir īpaši ar to, ka tas lielākoties ir roku darbs - abu meiteņu spēkiem ir panākts tas, ka šie produkti tiek izstrādāti šādā veidā.

Šobrīd tirgū ir pieejami dažādi palīglīdzekļi stājas uzlabošanai, taču to lietošana ikdienā nav ērta, tādēļ galvenais mērķis izstrādājot produktu bijis izveidot ērti valkājamu stājas korektoru, kam nav nepieciešama papildus pielāgošana. Liela nozīme bijusi, lai šo t-kreklu varētu pielāgot jebkuram stilam un tas uzlabotu kā stāju tā pašapziņu. Šī iemesla dēļ korekciju nodrošinošā shēma kreklam iestrādāta no iekšpuses un tikpat kā nav redzama.

Lielākā daļa ikdienas abām kolēģēm paiet strādājot divatā, bet, protams, nevar iztikt bez sadarbošanās ar citiem cilvēkiem, kas palīdzējuši dažādādu jomu jautājumos, kā piemēram, atsaucīgiem mentori dalījās ar savām zināšanām visāda veida jautājumos. Ar jaunuzņēmuma nosaukuma izdomāšanu nebija grūtības, jo skaidrojums ir pavisam vienkāršs - t-krekli uzlabo stāju jeb “Corrects your posture”, tāpēc beigās izveidojies tieši “Correcty”.

Kā veiksmīgas komandas panākumu atslēgu Jekaterina min komunikāciju savā starpā, kā arī skaidri definēti gan personīgie mērķi, gan komandas mērķi, kas dažādās situācijās var rast skaidrību par to, kā tālāk rīkoties. Protams, nevar nepieminēt to, ka “Correcty” meitenes vēl ir tikai savas inovācijas sākumposmā, jo starp šiem mērķiem ir dažāda veida plāni tam, kā uzņēmums var augt un attīstīties vēl plašāk. Ir svarīgi ticēt saviem spēkiem un ar visu sparu nodoties iespējām, lai nonāktu līdz gala rezultātam.

Lai spētu attīstīt šo inovāciju, kā viens no finansēju avotiem bijis Eiropas Savienības fondu finansējums, kas bija pamats tam, lai Jekaterina un Natālija attīstītu “Correcty”. Pati Jekaterina nenožēlo, ka izvēlējās Universitāšu Inkubatoru kā vienu no atspēriena punktiem savas inovācijas attīstībai, tāpēc iesaka to darīt arī citiem - nebaidīties, iet ar skaidru ideju un šāda veida iespēju izmantot uzreiz.

Viena no Universitāšu inkubatora komandām ar nosaukumu «Humico» aktīvi strādā pie efektīvas, videi draudzīgas augsnes uzlabošanas metodes, ar kuru optimizēšanas rezultātā var panākt kūdras pārstrādes tehnoloģiju jaunu inovatīvu produktu iegūšanai no dabas izejvielām. Šīs inovācijas autore Kristīne Irtiševa pie idejas strādā jau diezgan ilgu laiku, un lai nonāktu līdz efektīvākam produktam, tā attīstības ceļā veica intevijas ar klientiem, kam šis humusvielu šķīdums līdzētu augsnes uzlabošanā.

Universitāšu inkubators Kristīnei un šīs inovācijas attīstībai devis pietiekami daudz pieredzes, kritikas no mentoriem, kā arī daudz panākumus, lai turpinātu to uzlabot un radīt tādu, kas noderētu konkrētai mērķauditorijai.

Pati Kristīne var atzīt to, ka galvenais ir ticēt saviem spēkiem, nebaidīties runāt un prasīt jebkuram paīdzību, ja ir radušās grūtības, kā arī galvenais - uzņemt kritiku ar skaidru prātu, kas bez šaubām palīdz saprast radušās kļūdas un ļauj analizēt tās. Ar šāda veida inovāciju izstrādi ir jāprot “iziet no rāmjiem”, lai spētu radīt ko tādu, kas vēl nepastāv un nāktu par labu kādai konkrētai nozarei. Viena lieta, kas palīdz pārliecināt citus par savu ideju - jābut sajūsmā par to un jāizklāsta detaļas ar entuziasmu, kā arī jāapzinās visi sīkumi, kas saistīti ar to, ja nepieciešams sniegt atbildes uz visa veida jautājumiem.

Strādājot ar citiem kolēģiem pie šis inovācijas, Kristīne spēj atzīt, ka veiksmīga kopdarba atslēga ir atbildības zonu sadale, lai viss veiksmīgi izdotos, kā arī nepārtraukta komunikācija un darbu apzināšanās, lai process neapstātos. Līdz šim sastrādāšanās ar citiem nav radījusi nesaprašanos, bet vienmēr jāprot iziet uz kompromisiem, ja rodas domstarpības vai savādāks skatījums uz plānu.

Nosaukums “Humico” veidots pavisam vienkārši - Humi raksturo pašu humusvielu šķīdumu, savukārt co raksturo tehnoloģijas, kas izmantotas paša šķīduma radīšanā. Labs nosaukums vienmēr piesaista pareizos cilvēkus, kas zinās, ka produkts spēj pozitīvi ietekmēt, kā arī uzticēsies pašam produktam.

Viens no avotiem, kas palīdzēja inovāciju attīsīt citā līmenī, bija Eiropas Savienības fondu finansējums. Iesaiste Universitāšu inkubatorā Kristīnei bija piedzīvojumu un cīņas pilna, jo komandu atlase ir sarežģīts un šķēršļu pilns, bet tas noteikti bija tā vērts. “Ja rodas iespēja pieteikties un ir degsme par savu ideju inovācijai, divreiz nedomājot - piesakies!” saka pati Kristīne. Universitāšu Inkobatorā iegūtā pieredze, kontakti un zināšanas no mentoriem, kā arī atbalsts vēlās vakara stundās, kad tas bija nepieciešams, ir vienreizēja iespēja tiekties uz savas idejas attīstību.

Starp Universitāšu inkubatora censoņiem ir komanda ar inovāciju «Augam!», kuri joprojām strādā pie zināšanu ietilpīgas bioekonomikas risinājuma – biodegradējama augsnē stādāma podiņa ar paaugstinātu izmantošanas efektivitāti stādu audzēšanai, kas ir «zero waste» un aprites ekonomikas principos izstrādāts produkts un uzlabo augsnes kvalitāti. 

Inovācijas autore Vaira Obuka pie šādas idejas nonāca jau laikā, kad strādāja pie sava maģistra darba universitātē, tāpēc viss, kas bija vajadzīgs, bija tiekšanās uz mērķi un darbības plāns, kā arī nevarēja iztikt bez padomdevējiem – mentoriem, kuri sniedz visu nepieciešamo pieredzi un idejas, kas palīdz tiekties pēc inovācijas taustāma rezultāta.

Šīs inovācijas rezultāts ļoti pozitīvs un videi draudzīgs - produkta izejvielas ir lauksaimniecības, enerģētikas, kokapstrādes blakusprodukti, kā arī ezeru rekultivācijas procesa blakusprodukts – organiski ezera nogulumi – sapropelis, un tās ir augam uzreiz nepieciešamās barības vielas. Pievienotās organiskās sastāvdaļas nodrošina barības vielas auga attīstībai.

Inovācijas nosaukums “Augam!” radies vienkārši – ar sava mentora palīdzību, Vaira nosaukumu jau prātā turējusi pavisam ilgu laiku, jo tas esot figurējis cita projekta ietvaros un licies ļoti atbilstošs tieši šī projekta attīstībai. “Augam!” nozīme ir tāda, ka aug gan pati inovācija, gan tās radīto produktu pamatlieta jeb paši augi.

Protams, pa ceļam nācās saskarties ar dažādiem šķēršļiem, kas sarežģīja inovācijas izstrādes procesu, bet, kā atzīst pati Vaira, veiksmīga komandas darba atslēga ir iedvesmas nezaudēšana un rašana no kaut vai vismazākajiem panākumiem, kopīgi komandas mērķi un galvenokārt – katra indivīda nospraustie mērķi. Lai nerastos kāds sarežģījums vai negaidīts šķērslis, komandas biedriem savā starpā ir jāuztur cieša komunikācija, lai visi spētu kopīgiem spēkiem virzīties uz priekšu.

Lai spētu attīstīt šo inovāciju, kā daļa no dzinējspēka bija Eiropas Savienības fondu finansējums, kas bez šaubām bija labs nodrošinājums tam, lai inovāciju virzītu tālāk un process attīstītos atbilstoši norisei. Pati Vaira bez šaubām var ikvienam atzīt, ka jebkurš, kas vēlas attīstīt kādu biznesa ideju, ir jāizmēģina savi spēki šajā Universitāšu inkubatorā, jo tas atbalsts un padomi, kas tiek sniegti, noteikti netiks iegūti citur, kā arī tiks iegūta jauna pieredze un kontakti nākotnei, jo darbība notiek prasmīgu mentoru uzraudzībā.

Latvijas Universitātes Inovāciju grantu projekta stipendijas saņēmēja Alise Pokšāne ir LU Bioloģijas fakultātes studente, kuru pētniecība aizrauj jau labu laiku - apvienojot vēstures pētniecību ar molekulāro bioloģiju, Alisei izdevies veikt pētījumu “Agro jauno laiku Rīgas kapsētu apbedījumu izpēte ar senās DNS analīzēm: nozīmīgākās pieejas un izpētes perspektīvas”, kura mērķis ir noskaidrot, kā ar senās DNS analīžu palīdzību ir iespējams papildināt jau esošās zināšanas, kas iegūtas ar tādām pētniecības metodēm kā literatūras un avotu analīze, kā arī arheoloģijas metodēm, kā piemēru izmantojot konkrētas jauno laiku Rīgas apbedījumu vietas.

Stipendijas iegūšana jeb finansiālais atbalsts palīdz pētījuma ietvaros veikt senās DNS izdalīšanu un analīzi, kuras rezultāti sasaistīti ar apbedījumu arheoloģisko un vēsturisko kontekstu, tādejādi izvirzot populāciju ģenētikas teorijā balstītas hipotēzes par konkrēto indivīdu izcelsmi. Pētījuma rezultātā noskaidrota aptuvena izcelsme un dzimums pētāmajiem indivīdiem un konstatēti vairāki atšķirīgi izcelsmes reģioni, kas apliecina to, ka Rīgas iedzīvotāji agro jauno laiku periodā bijuši etniski daudzveidīgi.

Alisei ir iespēja darboties LU Latvijas vēstures institūta un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra kopīgi realizētā projekta “Dzimte, dzimums un statuss dzelzs laikmetā Latvijas teritorijā (7-12.gs)” ietvaros. Lai gan projekta galvenais fokuss ir vērsts uz dzelzs laikmetu, Alise savā pētījumā koncentrējās tieši uz agro jauno laiku periodu. Par spīti faktam, ka bioarheoloģija un senās DNS pētniecība pasaulē jau strauji gūst popularitāti, Latvijā šādu pētnieku nav daudz - Alises pētījums atšķiras ar to, ka tā galvenais uzsvars ir likts tieši uz vēstures un arheoloģiskā konteksta izpēti, jo citos līdzīgos pētījumos parasti galvenais fokuss ir tieši uz paraugu ģenētisko analīzi un metodiku. Ņemot vērā ierobežoto avotu daudzumu, šobrīd ļoti liela daļa senās DNS pētījumu ir veltīti aizvēstures periodu izpētei, savukārt Alise ir fokusējusies tieši uz agro jauno laiku periodu, kombinējot literatūras un avotu analīzi ar senās DNS analīzes rezultātiem, konkrētos indivīdus apskatot Rīgas vēsturisko norišu kontekstā un papildinot esošās zināšanas par Rīgas sabiedrību.

Latvijas Universitātes Inovāciju grantu stipendijas iegūšana, piedaloties LU Studentu zinātniskās konferences Stipendiju konkursā, Alisei sniedza papildus iedvesmu, kā arī lielu motivāciju un atbalstu, lai pastiprinātāk pievērstos tālāko pētījumu izstrādei. Alise noteikti šo iespēju iesaka izmantot arī citiem jaunajiem pētniekiem, lai iepazītu pasauli, paplašinātu redzesloku un veicinātu pašizaugsmi.

Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir fakts, ka senā DNS ir ļoti fragmentāra, kādēļ, veicot šāda veida pētījumus, tos zināmā mērā iespējams raksturot kā “laimes spēli” – DNS fragmentācija ir process, kas norisinās, kaulam apbedījumā sadaloties un kurš ļoti būtiski var ietekmēt pētījuma rezultātus katram paraugam individuāli, strādāt ar seno kaulu materiālu ir sarežģīti. Tomēr kā pozitīvāko savā pētījumā Alise min to, ka visi pētīto indivīdu paraugi ir ļoti interesanti, jo katrs no šiem indivīdiem ir unikāls – ar savām saknēm un savu stāstu.

Veicot pētījumu, papildus tam Alisei bija iespēja pieskarties arī epidēmiju tematikai, kas ir aktuāla tieši šobrīd. Daži no šajā pētījumā aplūkotajiem indivīdiem nāca no masu apbedījumiem, kuri, domājams, saistāmi ar lielajām epidēmijām Rīgas teritorijā.

Nākotnes redzējums Alises pētījumam ir jaunu metožu apguve, pētāmo paraugu skaita  palielināšana, kā arī demogrāfisko aspektu pētīšana arī citos laika periodos, paplašinot esošās zināšanas par Latvijas teritoriju agrākos laika posmos apdzīvojošo indivīdu izcelmi.