Latvijas Universitātes (LU) Inovāciju centrs LUMIC no 20.–22.oktobrim organizēja sporta un aktīva dzīvesveida hakatonu “SportLab 2023”. Hakatona 1.vietas ieguvējas Elīna Krēmere un Elizabete Marta Purviņa intervijā ar LUMIC dalās savā pieredzē, attīstot sporta un aktīva dzīvesveida idejas. Komanda piedāvāja savu veidoto risinājumu – interaktīvo spēli “Roadgames skolām”.
Kāda bija Jūsu komandas ideja?
Mūsu ideja bija paņemt jau eksistējošu aplikāciju, šajā gadījumā “Roadgames”, un to pārtaisīt tieši priekš skolēniem. Skolēni nav spēles mērķauditorija, tādā veidā spēle veicinātu fiziskās aktivitātes ārpus klases un mācību nodarbībām. “Roadgames” jau ir izveidotas savas trases, kur cilvēki var doties ar kājam, velo vai pat auto. Rezultātā mūsu ideja ir ņemt jau gatavas trases, no tām iedvesmojoties, atsevišķi pielāgot spēli skolām. Protams, tur būtu daudz modifikācijas, bet ideja bija par šo.
Ka nonācāt pie idejas?
Pirms hakatona mēs minimāli prātojām par idejām, bet zinājām, ka dosimies spēļu un aplikāciju virzienā, ne ko vairāk. Mums sākumā bija citas idejas ar ko vēlējāmies startēt, bet kopā ar komandas eksperti sapratām, ka “Roadgames” būs īstais! Mums bija bail, ka tā nebūs inovācija, jo kaut kas tāds jau eksistē, var nebūt pietiekoši orģināls, bet tā nebija! Mums universitātē nesen bija studiju kurss par inovācijām, kur tika stāstīts, ka inovācija ne vienmēr ir pilnīgi jauns produkts, tas var būt kaut kas jau eksistējošs, bet ir jāpielāgo vai jāuzlabo jaunai grupai – ar šo domu mēs arī uztaisījām, pārveidojām un modificējām šīs jaunās spēles ideju.
Lai nonāktu pie inovatīvām idejām no sākuma ir vajadzīgs atrast problēmu un tad meklēt pētījumus. Mēs gājām cauri arī 2020.gada pētījumam par skolēnu problēmām sportā, mēklējām atbildes kāpēc viņi negrib sportot, un lielākajai daļai ir tas, ka viņiem nav iespēja izvēlēties ar kādu sportu nodarboties. Izvēle ir tas, kas pietrūkst skolēniem.
Kādi bija hakatona ieguvumi, kā tas Jūs ietekmēja, varbūt izjūtat to vēl šodien?
Dalība hakatonā atraisa radošo pusi, jūties ļoti motivēts, ideju pilns pat visu nākamo nedēļu pēc hakatona – šķiet, ka visu spēj izdarīt. Ir milzīgs motivācijas pieplūdums. Noteikti jāmin pašapziņas izaugsmi, tas ir apliecinājums sev, ka Tavas zināšanas ir pietiekamas, vari darīt un sasniegt to, ko esi iecerējis. Mēs abas esam 100% pārliecinātas, ka šo ideju ir pilnīgi iespējams īstenot.
Kā Jūs vērtētu atbalstu no LUMIC puses – piešķirto stipendiju – vai tas motivē neapsāties un strādāt/pilnveidoties tālāk?
Šāda naudas balva ir ļoti motivējoša un nepieciešama, lai motivētu sevi neapstāties. Šogad bija ļoti spēcīgi konkurenti, bet tomēr mums izdevās iegūt šo godalgoto 1.vietu, par ko esam ļoti pateicīgas un priecīgas. Mūs pašas joprojām izbrīna kā mēs trīs dienās varējām uztaisīt tādu pētījumu un produktu, kuram mēs pašas ļoti noticējām.
Ar kādiem izaicinājumiem komanda saskārās idejas/darba izstrādes laikā?
Tēma nebija viegla pati par sevi. Atrast izcilo risinājumu bija izaicinājums. Noteikti jāmin, ka mums bija superīga eksperte Līga Vecbērza, kura ļoti palīdzēja un motivēja, vienmēr atbalstīja. Šis haktons bija arī pierādījums, ka ne vienmēr pirmā ideja ir labākā, vienmēr ir jāaiziet cauri visai prāta vētrai, pirms atrodi risinājumu.
Svarīgākās kompetences, kurām jāpiemīt, lai veiksmīgi attīstītu savu ideju un piedalītos šādos pasākumos?
Ir jābūt motivētam, protams, katram motivācija var būt sava – citam rast risinājumu, rast start-up idejas skici, citam naudas balva, citam atkal tikai, lai uzlabotu savas prezentēšanas prasmes. Ir nepieciešams radošums, lai spētu iziet ārpus no ierastās domāšanas. Jāmāk atrast informācija, lai vispār varētu uztaisīt prezentāciju un pamatot savas domas, argumentēt. Bet vissvarīgākais ir pašam noticēt savai idejai, Tu nevari prezentēt un atbildēt pārliecinoši uz žūrijas jautājumiem, ja pats netici šai idejai. Labas prezentācijas prasmes ļoti palīdz. Kā arī svarīga ir laba komanda, komandas komunikācija.
Komanda “E kvadrātā” vēlas pateikt lielu paldies sporta hakatona “SportLab 2023” organizatoriem, mentoriem, kā arī konkurentiem. Paldies, ka atvērāt mūsu radošās šķautnes!
Programmas un hakatoni tiek īstenoti ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.
Latvijas Universitātes (LU) Inovāciju centrs LUMIC kopā ar LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti (LU PPMF) pavasarī studentiem piedāvāja noderīgu iespēju gūt skolotāja pieredzi inkubācijas programmā “Skolotāja kurpēs II”. Programmas dalībniece Leo intervijā ar LUMIC dalās savā pieredzē, attīstot pedagoģijas inovāciju idejas Latvijas skolās.
Vēlme būt labam pedagogam
Par programmu es uzzināju sociālajos tīklos, man izlēca šī ziņa starp citiem ziņu rakstiem, varbūt tādēļ, ka daudz interesējos par pedagoģiju un lasu ziņas par to. Jau trīs gadus ikdienā es strādāju par privātskolotāju, man bija vēlme apliecināt to, ka esmu labs pedagogs, gan pati sev, gan klientiem. Vēlējos apzināties savas spējas, noteikti iemācīties ko jaunu un pilnveidoties kā skolotājs, tādēļ pieteicos programmā.
Jaunie skolotāji, kas vēlas pārmaiņas
Man ļoti patika mana komanda, mēs viena otru ļoti forši papildinājām, visas trīs bijām uz viena vilņa, strādāt ar Justīni un Martu bija lieliski. Regulāri sazinājāmies Zoomā, taisījām darbnīcas, dalījāmies pieredzē ar digitālajiem rīkiem, ko viena otra izmantojām savā darbā. Ir ļoti forši iepazīties ar citiem cilvēkiem, kuriem ir tādi paši mērķi kā Tev. Lielākais ieguvums ir visi šie lieliskie kontakti ar cilvēkiem, kuri ir uz inovācijām vērsti jaunie skolotāji, kas arī vēlas pārmaiņas un attīstību izglītības jomā.
Izdarīt ko vairāk
Spēja un vēlme ģenerēt idejas! Tev ir jāspēj un jāgrib izdarīt kaut ko vairāk, jo šī ir programma, lai darītu vairāk nekā viduvējais students un skolotājs. Šādā programmā ļoti svarīgas ir komunikācijas prasmes, jo ir sadarbība komandā, ar skolēniem, skolotājiem. Ir jāspēj sadzirdēt, ko saka mentors un redzēt kā skolotājs ar skolēnu viens ar otru mijiedarbojās. Noteikti jāpiemin arī improvizācija. Nekad viss neies tieši pēc plāna, īpaši skolotāju darbā, noteikti jāspēj pielāgoties situācijai uz vietas, jāspēj sekot līdzi visam, kas notiek konkrētajā brīdī, tad ir vislabākis rezultāts.
Ar jauniegūto pieredzi pēc programmas, esam izveidojuši Academic Synergy Center. Kopā ar draugiem turpinam radīt – organizēt mācību nometnes un ekskursijas. Vairāk par mums var uzzināt Instagram platformā @acsyc.lv.
Atjaunoa draudzība un gandarījuma sajūta
Ar programmas palīdzību es atjaunoju vecu draudzību – MSTeams nodarbībās pamanīju pazīstamu vārdu, uzvārdu un, kā izrādās, sastapu senu skolas biedru ar ko esam mācījušies kopā un pateicoties šai programmai esam šo draudzību atjaunojuši, šis bija negaidītī, bet ļoti patīkami. Lielisks mirklis programmā ir pēc gala prezentācijas noprezentēšanas, tā bija fantastiska gandarījuma sajūta, kas mani pacēla mazliet virs zemes.
Nebaidīties pamēģināt, nebaidīties sākt
Raugoties uz dažādām dzīves jomām – visam jau nekad nepieāks īstais brīdis, bet ja tā iespēja ir un, ja pastāv kaut neliela iespēja, ka kaut kas sanāks, tad tā ir jāķer un vienkārši ir jādara. Svarīgākais ir nedzīvot savas dzīves tā, kā to grib citi, be gan tā, kā pats to vēlies. Ja vēlies būt pedagogs, tad tā ir pareizā izvēle, jo tā ir Tava izvēle. Nav svarīgi, ko domā citi, nav svarīgi vai cilvēki saka, ka Tev sanāks vai nesanāks. Ja Tevi tas interesē, tad ir jāizmēģina! Ir jāveido sinerģija kopā ar saviem ceļa biedriem ar dažādām pieredzēm un zināšanām, lai veidotu kaut ko lielu, kam ir viens mērķis.
Programmas tiek īstenotas ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.
Latvijas Universitātes (LU) Inovāciju centra LUMIC četru mēnešu inkubācijas programmas “Vides inovāciju ģenerators”, pirmās vietas ieguvēju komanda “SkinFuture”, tās dalībnieces Aiga Salmiņa un Demija Pleša, saņēma 2000 EUR stipendiju. Komanda piedāvāja videi un ādai nekaitīgus dabīgo filtru saules aizsarglīdzekļus, kas atšķiras no citiem ar to, ka tā pamatsastāvdaļa ir māla minerālupolifenolu kompozitmateriāls, kas nodrošina ne tikai aizsardzību pret UV starojumu, bet arī antiradikālās un pretnovecošanās īpašības, padarot produktus par multifunkcionālu risinājumu.
Ātri un spontāni
Pieteikšās “Vides inovāciju ģeneratoram” notika pavisam spontāni, lēmums tika pieņemts ļoti ātri, jo kā komanda esam salīdzinoši jauna. Iepazināmies viena ar otru tikai pāris nedēļas pirms šīs programmas izsludināšanas, un sapratām, ka abām ir kopīgi sapņi un mērķi radīt videi un cilvēkam draudzīgus kosmētikiskos līdzekļus. Pašu uzaicinājumu par iespēju piedalīties saņēmām no LU ĢZZF vadošās pētnieces Rūtas Ozolas-Davidānes, kura Aigu zināja jau vairākus gadus, jo Rūta ir Aigas promocijas darba vadītāja un kopā viņas piedalījušās vairākos projektos. Mūsu ideja bija tik tikko radusies, kā arī abas esam diezgan impulsīvas un mums patīk mesties iekšā dažādos piedzīvojumus, lai izaicinātu sevi un iegūtu jaunu pieredzi, tāpēc sapratām, ka šis būtu lielisks pirmais solis, lai mūsu ideja taptu realizējama.
Iespēja pilnveidot un popularizēt savu ideju
Mēs ļoti novērtējam iespēju piedalīties šajā programmā un to, ka tā ir pavērusi jaunas iespējas turpmāko mērķu sasniegšanai. Labākais ieguvums bija iespēja pilnveidot un popularizēt savu ideju, iegūt ļoti vērtīgas zināšanas no jomas speciālistiem un augt gan personīgi, gan kā komandai. Savukārt viens no grūtākajiem izaicinājumiem programmas ietvaros bija laika menedžments, sabalansēt savus jau esošos pienākumus ar programmā veicamajiem uzdevumiem.
Kopīgie mērķi komandas panākumu atslēga
Galvenā komandas panākuma atslēga ir vienošanās par kopīgo mērķi, ko vēlaties sasniegt un uzticības veidošana. Uzsākot dalību programmā bijām pazīstamas tikai divas nedēļas, taču šo četru mēnešu laikā esam kļuvušas ne tikai par lielisku komandu, bet arī par ļoti labām draudzenēm, kas viena otru spēj atbalstīt un motivēt, lai sasniegtu mūsu kopējo mērķi.
Darīt visu uz 100%
Finansējums jau sākumā mums deva lielu motivāciju darīt visu uz 100% un sasniegt augstāko iespējamo rezultātu programmas ietvaros, lai mums kā komandai izdodas uzvarēt. Esam ļoti priecīgas par iegūto finansējumu, kas ļaus mums sākt testēt kompozitmateriālu laboratorijas apstākļos un pavirzīties uz priekšu idejas attīstībā.
Drosme uzdrīkstēties un izaicināt sevi
Domājam, ka viena no svarīgākajām īpašībām ir drosme uzdrīkstēties un izaicināt sevi, nenobīstoties no nezināmā. Protams, ka sākumā ir jūtama nedrošība un nepārliecinātība par to, vai to spēsim, vai varēsim apvienot ar paralēlajiem darbiņiem, vai mēs neizgāzīsimies un citas reālistiskas domas, bet šādos brīžos nevajag domāt kā būtu, ja būtu, bet tomēr riskēt un piedalīties. Nekas nav neiespējams, visu var izdarīt, ja vien pietiekami to vēlas un zina, kur atrast palīdzību brīžos, kad pats škietami netiec galā.
Cilvēki, kurus iepazīsti, arī turpmāk būs gatavi Tev palīdzēt
Noteikti iesakām ikvienam, kam ir zinātniski ietilpīga biznesa ideja piedalīties šajā programmā. Piedaloties Jūs iegūsiet lielisku iespēju iegūt jaunus zināšanas, pieredzi, pārbaudīsiet savas idejas potenciālu un aktualitāti. Mūsuprāt, viens no lielākajiem ieguvumiem šīs programmas ietvaros ir cilvēki, kurus iepazīstat, kas arī turpmāk Tev būs gatavi palīdzēt.
Tikai darot mēs varam iegūt to, ko vēlamies
Viena no foršākajām atmiņām un viennozīmīgi ļoti vērtīgs ieguvums bija intervija ar “LABREINS” vadītāju Līgu Bruniņu. Līga ir ķīmiķe, uzņēmuma “Labrains” līdzīpašniece un kosmētikas zīmola radītāja”. Intervijas laikā noskaidrojām, kas ir jāņem vērā sava zīmola izveidē un kas ir svarīgākais produkta izveidei tieši kosmētikas industrijā. Kāds bija Līgas ceļš, lai sapnis par produktu īstenotos reālā produktā, kādas bija lielākās grūtības un cik viegli ir būt uzņēmumam, kurš savu filozofiju balsta uz videi draudzīgu produktu ražošanu? Runājām par to, kā ir būt sievietei biznesā, kā iemācīties sabalansēt savu sapņus profesionālajā jomā un privātajā dzīvē. Intervija mums pavēra jaunu perspektīvu un iedvesmoja tiekties pēc saviem mērķiem, neatlaidīgi strādājot pie savas idejas ik dienu. Nebaidies un dari! Tev viss izdosies! Jo tikai darot mēs varam iegūt to, ko vēlamies
Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.
Latvijas Universitātes Inovāciju centra LUMIC projektu vadītāja Anta Klepecka par ekspertu kļuva dabiski – vienā brīdī programmu bija tik daudz, ka vajadzēja palīdzēt darbā ar tām kā ekspertam. Vairāk par to, kā A. Klepeckai šis ieinteresēja un kā Anta kļuva par ekspertu – gan hakatonos, gan studentu inkubācijas programmās – lasi intervijā.
Darbs ar studentiem
Darbs ar studentiem ir dinamisks un interesants. Katrai studentu komandai, katram studentam ir jāatrod sava pieeja – individualizēta. Mūsdienās katram jaunietim vajag savu saziņas veidu. Jāatrod labākais komunikācijas un sastrādāšanās veids katrai komandai. Vienam produktīvāki ir rīti, citam vakari, vienam vajag klātienē, citam neklātieni, cits vēlas izmantot Whatsapp, cits Zoom platformu. No komunikācijas viedokļa tas ir ļoti dinamisks, bet interesants process, ieķlaujot arī dažādu grūtību pārvarēšanu, piemēram, sarežģījumi ar komandas motivāciju un savstarpējo sadarbošanos.
Mūsdienīga augstākā izglītība
Augstākā izglītība mūsdienās nav tikai teorētisku zināšanu apguve un prakse, bet tā ir arī savu spēku izmēģināšana, apvienojoties komandās, strādājot pie radošām inovācijām un idejām. Programmas, ko piedāvā LUMIC, ir ļoti iederīgas mūsdienu augstākajā izglītībā.
Būt zinošam dažādās jomās
Ekspertam ir jābūt neatlaidīgam un zinošam dažādās jomās – gan par projektu vadību, gan komandas vadību, gan par inkubācijas procesu kā tādu un noteikti jāspēj arī dažādos veidos komunicēt. Ja tā būtu īpašība, tad vēl minētu tādu iezīmi kā jauneklība, šī personības iezīme ļauj arī saliedēties ar jauniešiem, kas, savukārt, paver iespēju arī labāk sadarboties.
Dalībnieku emocijas
Sirsnīgākā un patiesākā emocija ir bijusi tad, kad vienā no hakatoniem mana komanda, kam biju eksperts, ieguva godalgoto 2. vietu un naudas balvu. Komandas dalībnieku emocijas – tās bija tik patiesas! Viņi man teica: “Anta, paldies Tev, paldies par visu, paldies, ka palīdzēji mūsu darbā!”. Tas bija fantastiski, un šī dēļ jau vien ir vērts kļūt par mentoru!
Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.
Latvijas Universitātes Biznesa inkubatora vadītāja Māra Birzniece atzīst: “Jebkuras idejas veiksmes formula ir laba komanda!”. Viņa ir pārliecināta, ka viss ieguldītais laiks un darbs dažādās izaugsmes un inkubācijas programmās palīdzēs studentiem virzīties uz priekšu un izaugt – profesionāli un individuāli kā cilvēkam. Plašāk par ieguvumiem un pieredzi M.Birzniece atklāj šajā intervijā.
Ko nozīmē Inkubācijas programma? Šobrīd šādas aktivitātes piedāvā gan LU studentu Biznesa inkubators, gan LU Inovāciju centrs LUMIC.
Inkubācijas programmas laikā komandām ir iespēja uzsākt savas idejas attīstīšanu, validēt to – saprast, vai tavam risinājumam tirgū ir pieprasījums un vajadzība (vai cilvēki ir gatavi par to maksāt). Programmas laikā komandas soli pa solim attīsta savas idejas, veido biznesa modeļa kanvu, pēta tirgus lielumu un definē savu klientu, saprot, kā sasniegt savu auditoriju un runā ar to. Inkubācijas programma ir lieliska aktivitāte, lai komandas saprastu, vai ideju ir vērts attīstīt un vai ar to iespējams nopelnīt.
Kādēļ studentiem ir nepieciešamas šādas programmas? Kādi ir galvenie ieguvumi?
Galvenie ieguvumi – iespēja iegūt jaunas zināšanas, prasmes, kas noteikti palīdzēs turpmākajā dzīvē un ceļā, ko katrs izvēlēsies, kļūstot par sava uzņēmuma vadītāju vai arī algotu darbinieku. Šāda programma paplašina ikviena zināšanu un kontaktu loku. Veidot savu networku jau studiju laikā ir lieliska iespēja, kā paplašināt savas iespējas nākotnē – programmas laikā mentori, ar kuriem tiekas komandas, iepazīst komandu dalībniekus arī individuāli, tādēļ šeit vari sevi parādīt arī potenciālajiem partneriem vai klientiem, ar kuriem iespējams sastrādāsies nākotnē. Jo vairāk jaunu iespēju tu uzņemies, jo vairāk iespēju tev pavērsies!
Saki, lūdzu, kas ir veiksmīgas idejas pamatā?
Ticu, ka jebkuras idejas viena no veiksmes formulām ir laba komanda! Spēcīga komanda var pavilkt pat viduvēju ideju un otrādi – viduvēja komanda var nogremdēt ģeniālu ideju. Ja komandā visiem ir skaidra vīzija, uz ko virzās, kāds ir katra dalībnieka mērķis un motivācija strādāt pie idejas, komanda komunicē savā starpā un pārzina katrs savas prasmes, tad šādai komandai ir lielas iespējas ne tikai attīstīt savu ideju inkubatora programmā, bet arī to turpināt tālāk citās atbalsta aktivitātēs.
Kā panākt savas idejas attīstību un praktisku realizēšanu? Vai ir kāda veiksmes formula?
Manuprāt, visam pamatā ir darbu plānošana un komunikācija savā starpā. Lai praktiski realizētu savu ideju, ir jābūt izstrādātam rīcības plānam vai uzdevumiem, ko katrs komandas dalībnieks ir gatavs darīt. Jo skaidrāk definēti uzdevumi būs idejas sākuma posmā, jo vieglāk sastrādāties būs komandai un veiksmīgāka būs idejas attīstība – komanda strādās harmoniski, sapratīs, kādi speciālisti vai mentori jāpiesaista, kādi ir problēmjautājumi un kur meklēt atbildes.
Kā izskatās tipiskais LU Biznesa inkubators – students? Vai tam ir kādas īpašas rakstura īpašības?
Šāds students ir hustleris. Viņš nāks un darīs un degs par savu ideju un komandu, ar kuru kopā strādā. Šāds students sapratīs, ka viss ieguldītais laiks un darbs palīdzēs viņam virzīties uz priekšu un izaugt – profesionāli un individuāli kā cilvēkam. LU Biznesa inkubatorā, protams, nāk dažādi studenti un katram ir savs mērķis, kādēļ ir pieteicies inkubatoram, bet jebkurā gadījumā – šādi studenti nebaidās no jaunām lietām, kāpj ārā no savas komforta zonas, iepazīstas ar jauniem cilvēkiem un izaicinājumus uztver kā iespēju augt.
Kādi pasākumi un programmas šobrīd ir visaktuālākās un pieprasītākās šobrīd?
Šobrīd vēl aizvien aktuālas ir programmas, kurās var piedalīties pavisam jaunas komandas ar svaigām idejām, taču redzams, ka no studentiem parādās interese piedalīties jau specifiska virziena programmās (piemēram, zaļās tehnoloģijas, digitāli risinājumi). Tas parāda studentu interesi par konkrētām un aktuālām tēmām un viņi seko līdzi šī brīža izaicinājumiem, ar ko saskaras konkrētas nozares gan lokāli, gan globāli.
Tu esi piedalījusies vērtēšanas komisijās un dažādos LUMIC pasākumos. Kādi ir Tavi novērojumi un secinājumi par studentiem un viņu ceļu uz inovācijām?
Mans lielākais novērojums – ļaut pavisam jauniem studentiem mācīties no saviem darbiem, kļūdām, lēmumiem. Jāļauj studentiem pašiem augt un celt savu latiņu. Iepriekš nesapratu, kādēļ jaunie studenti no bakalaura programmām neskatās uz globāliem izaicinājumiem un nemeklē risinājumus, kas varētu iziet arī ārpus valsts robežām, bet, strādājot ar komandām, sapratu, ka ikvienam studentam ir sava pieredzes bagāža, ar ko viņš vai viņa iesaistās programmā un aktivitātēs, tādēļ ir jāļauj viņam pašam iegūt jaunas zināšanas un izaugt, jo tikai tad arī sāks rasties nopietnākas idejas, kuras spēs konkurēt jau plašākā tirgū. Galvenais ir jauniešus mudināt nebaidīties pārdot savu risinājumu un runāt ar potenciālajiem klientiem, vai viņi būs gatavi iegādāties to, pie kā šobrīd strādā komanda. Ļoti bieži komandas ilgi strādā pie sava produkta, bet necenšas saprast, vai vispār kāds to pirks, tādēļ ir jārunā ar komandām un jāsaka, lai vispirms saprot, vai kādam vajadzēs tavu risinājumu un tikai tad veltīt visus resursus, lai izveidotu testējamu produktu.
Gita Janševica par Latvijas Universitātes Inovāciju centra LUMIC programmu un hakatonu ekspertu kļuva nejauši – bija laiks papildus pamatdarbam Biznesa augstskolā “Turība” strādāt ar studentiem, tāpēc piekrita šim izaicinājumam. Sākumā G.Janševica nezināja daudzas nianses, kā hakatoni norit, ar ko jārēķinās kopradē ar studentiem, bet tagad jau dalās ar savu pieredzi, secinājumiem un novērojumiem šajā jomā.
Darbs ar studentiem – izaicinošs
Jau 20 gadus strādāju ar studentiem gan kā docētāja, gan organizējot studiju procesu Biznesa augstskolas “Turība” Cēsu filiālē. Hakatoni ir dažādi – citi tiek realizēti trīs dienās, citi – vairākus mēnešus. Ilglaicīgajiem hakatoniem, studentiem ir dažādi patstāvīgi veicami uzdevumi. Studenti ir dažādi, bieži komandā cits citu nepazīst. Tas ir izaicinājums viņiem un man. Reizēm studenti neapzinās, ka hakatona mājasdarbu veikšanai ir jāieplāno laiks, jānosaka prioritātes, jāprot sabalansēt studijas un ārpusstudiju personiskās intereses.
Ieguvēji ir visi
Manuprāt, ir vairākās pievienotās vērtības – uzaicināto pasniedzēju iedvesmas lekcijas studentiem, komunikācijas prasmju attīstīšana, savstarpēji strādājot un komunicējot ar mentoru, iepriekš nezināmas informācijas un zināšanu apgūšana, kā arī vēl daudz kas cits. Vienlaikus hakatonu realizēšanā ieguvēji ir visi, arī Latvijas Universitāte, kas ar studentu iesaistīšanos var realizēt vai vismaz uzsākt procesu kādam svarīgam problēmas risinājumam.
Izprast studentu
Svarīgi atcerēties, ka arī docētājs kādreiz ir bijis students, mēģināt izprast studentu. Ja mentorēšanas process patīk pašam docētājam, to studenti jūt un sadarbība ir veiksmīga. Ir patīkami, ka komanda pēc projekta beigām aicina mentoru apmeklēt savus realizētos pasākumus, piemēram, tā bija pēc mākslas hakatona.
Visu pušu atbalsts
Mentoram ir svarīgi, lai projektu koordinātori ir izdarīgi un LU Inovāciju centrā LUMIC noteikti tā ir. Savlaicīga informācija, laba projekta organizācija, ieinteresētība par ikvienu komandas biedru ir priekšnoteikums, lai sadarbotos, justos piederīgs un panāktu veiksmīgu, uz inovācijām orientētu rezultātu.
Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.
Kārlis Kivlenieks pievienojās Latvijas Universitātes (LU) studentu Biznesa inkubatora komandai 2016. gadā, toreiz vienojoties, ka darbosies noteiktu periodu – laiks rādīs, vai radīsies iespēja un interese palikt ilgāk. Šobrīd viņš LU ir jau sešus gadus un šo gadu laikā ir vadījis arīdažādus projektus, tai skaitā arī eksperta statusā. Daloties ar pieredzi, K.Kivlenieks atklāj, ar kādiem izaicinājumiem saskārās darbā ar studentiem un komandā ceļā uz inovācijām un veiksmīgiem risinājumiem.
Eksperta loma – palīdzēt
Tā kā parasti šīm programmām un aktivitātēm ir konkrēts ilgums, tad kā eksperts cenšos palīdzēt, lai šajā laika posmā komanda sasniedz to mērķi, kuru sev ir izvirzījusi. Parasti cenšos palīdzēt ar padomiem, dalos ar materiāliem, kuros zinu, ka ir komandai noderīga info. Bet, ja pašam nav atbildes uz konkrēto vajadzību, tad meklēju caur kontaktiem, kādu citu kompetentu cilvēku, ar kuru komanda varētu satikties.
Komandu darba galarezultāts
Darba gaitā man, protams, gribētos, lai maksimāli visa uzmanība programmas laikā studentiem būtu vērsta uz attiecīgo projektu, lai šis projekts ir viena no galvenajām prioritātēm, kurai tiek veltīts, ja ne viss, tad lielākā laika daļa. Bet šo gadu laikā jau esmu sapratis, ka tas lielākoties tā nav, jo studentam bez dalības vēl ir citi pienākumi un aktivitātes: studijas, iespējams, darbs, utt.. Patīkamākā daļa šajā darbā ir noslēgums, kad komanda prezentē savu paveikto un parāda citiem, ko viņi ir izdarījuši.
Programmu un hakatonu pievienotā vērtība – praktiskā pieredze
Domāju, neviens vairs nešaubās par to, ka informācija, arī tā, ko pasniedz universitātē, ir pieejama tiešsaistē un, ja vien cilvēks ir motivēts un zina, ko vēlas atrast, tad šo informāciju var apgūt. Bet tieši šādas papildu aktivitātes, ko nodrošina LUMIC un Biznesa inkubators, sniedz studentam praktisko pieredzi. Dalības laikā studentam ir gan iespēja satikt nozaru profesionāļus, gan izveidot reālu risinājumu. Manuprāt, tieši tas, ka students var parādīt, kā studiju laikā ir pielietojis savas zināšanas, lai radītu reālu risinājumu ir svarīgāk, nekā parādīt, ka esi nokārtojis sesiju ar kādu noteiktu vērtējumu, lai arī sekmīgas mācības, protams, arī ir būtiskas.
Tiešsaistes zvani naktī
Ir bijuši vairāki interesanti gadījumi, piemēram, kad sākās pandēmija un komandām bija nepieciešams 3D printeris, bet universitāte bija ciet, tad printēšanu veicu pie sevis mājās, komandas sūtīja failus un es tos liku drukāt, lai komandai darbs ietu uz priekšu. Citreiz, ja komanda ir aktīva, tad arī ekspertam ir lielāka interese viņiem palīdzēt un iesaistīties, tāpēc ir bijis arī tā, ka naktī joprojām esam tiešsaistes zvanā un runājām par to, kā nonākt pie risinājuma kādai problēmai.
Svarīgākais komunicēt
Pirms dažiem gadiem biju ekspertu mācībās Lietuvā. Tur jau pašā sākumā ar praktisku uzdevumu nodemonstrēja, cik svarīgi ir ekspertam un studentam savā starpā komunicēt, jo īpaši sākumā, kad komandai ir jāpastāsta par savu mērķi. Pretējā gadījumā pat, ja eksperts zina, kāds ir programmas mērķis, viņš to var iedomāties vienā veidā, bet komanda patiesībā vēlas sasniegt kaut ko mazliet citu. Tāpēc, lai vēlāk nerastos pārpratumi, pirmā lieta vienmēr ir izrunāt, ko vēlas pati komanda. Tad arī man vieglāk saprast, ko no viņiem vēlāk sagaidīt. Bet kopumā, uzskatu, ka vienmēr jābūt atvērtam abpusējai komunikācijai un vēlmei palīdzēt.
Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.
Latvijas Universitātes (LU) Inovāciju centrs LUMIC sadarbībā ar LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti (PPMF) iesaistīja studentus trīs mēnešu programmā, lai veiktu studiju kursu digitalizēšanu, izstrādājot mūsdienīgus e-kursus ar ekspertu atbalstu. Ar savu pieredzi par dalību programmā dalās komandas dalībnieks, LU PPMF maģistra studiju programmas “Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai” absolvents Normunds Pauders.Viņa komanda digitalizēja un pilnveidoja studiju kursu – “Pedagoģisko procesu tiesiskie aspekti izglītībā”.
Kādēļ izvēlējāties piedalīties programmā “Studiju kursu digitalizācija”?
Ar Moodle platformu strādāju desmit gadus, līdz ar to man jau bija pieredze un es zināju, ka nebūs jāvelta ļoti daudz laika, lai apgūtu ko pilnīgi jaunu. Tobrīd arī studēju LU PPMF maģistra studiju programmā “Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai”, un vēlējos pielietot iegūtās zināšanas un nolēmu, ka tā ir lieliska iespēja piedalīties programmā, kur es varētu dalīties ar savu skatījumu par mūsdienīgu kursu izveidi un pilnveidošanu. Protams, vēlējos arī jaunu pieredzi, ko rezultātā arī ieguvu no šīs programmas sadarbībā pasniedzējiem un ekspertiem.
Kas bija izaicinošākais un labākais šajā pieredzē ?
Izaicinošākais bija tas, ka mūsdienās ir daudz un dažādi rīki, bet tomēr jāizmanto konkrēts rīks, lai, piemēram, profesors pēc tam varētu šos materiālus apgūt un izmantot mērķtiecīgi un ar pievienoto vērtību. Izaicinošākais – atjaunot šos kursus, lai tie būtu mūsdienīgi un profesoriem būtu ērti tos labot, nebūtu liels papildus slogs, ko rada tehnoloģijas un jaunas platformas. Tāpat izaicinoši ir konsekventi pieturēties pie vienotā stila, kā arī veiksmīga sadarbība ar komandas biedriem. Biju uzņēmies komandas vadītāja lomu, lai komanda spētu izcili darboties.
Kāda ir komandas darba atslēga, lai nonāktu līdz veiksmīgam rezultātam?
Komandas lomu sadalījums, izmērāmi uzdevumi, iknedēļas sapulces, kā arī atgriezeniskā saite no ekspertiem pirms gala nodevuma.
Vai finansējums bija noderīgs un veicināja motivāciju?
Noteikti jā, es biju students un strādāju, šis finansējums bija liels motivators, lai iesaistītos. Ja man nebūtu pieredze, būtu tikai students un nebūtu šī finansējuma, tad ļoti šaubos vai piedalītos, stipendija ir patiesi liels motivators.
Svarīgākās kompetences, īpašības, kurāmjāpiemīt, lai veiksmīgi piedalītos šādos pasākumos?
Manuprāt, jābūt IKT un digitālajām prasmēm, kā arī analītiskai domāšanai. Faktiski jāspēj adaptēties jaunu rīku lietošanai. Piemēram, ja kāds ko nezina, es parādu kā to var izdarīt, nevis katru reizi daru citu vietā. Tāpat jāpiemīt arī izpētes prasmēm, lai zinātu, kur atrast informāciju, kāarī prasmei prezentēt savu veikumu un idejas.
Pasākums tika organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.
Latvijas Universitātes (LU) Inovāciju centrs LUMIC sadarbībā ar LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti (PPMF) organizēja inovatīvu sporta un aktīva dzīvesveida ideju hakatonu “SportLab 2022”. Ar savu pieredzi par pasākumā piedzīvoto dalās komandas “Mūžīgie studenti” dalībnieks Vladislavs Gabovs. Komanda radīja ideju par lietotni, kas palīdzētu veicināt iedzīvotāju fiziskās aktivitātes. Tā veicinātu bērnu un jauniešu fizisko aktivitāti un tās uzskaiti, kā arī būtu paredzēta izmantošanai ne tikai skolēniem un studentiem, bet arī sporta skolotājiem, treneriem, metodiķiem un interešu pulciņu vadītājiem.
Kādēļ izvēlējāties piedalīties šajā pasākumā?
Uzzināju par hakatonu fakultātē. Pasniedzējs Rihards Parandjuks aicināja izskatīt iespēju piedalīties pasākumā. Ja godīgi, tad par tādu tehnoloģiju maratonu agrāk nebiju dzirdējis. Palīgā nāca kursabiedrs un draugs Kaspars Gorkšs, kas paskaidroja būtību. Tā kā tēma bija saistīta ar to, ko mēs daļēji plānojām darīt, tad nolēmām iesaistīties un izmēģināt savus spēkus šādā formātā, ģenerējot idejas ierobežotā laikā.
Kā vērtētu pieredzi Sporta hakatonā?
Bija ļoti interesanti un izaicinoši. Vajadzēja divās dienās apspriest, izveidot modeli, izlabot vājos posmus un arī uztaisīt interesantu un funkcionālu prezentāciju, kas atspoguļotu mūsu ideju. Bet visgrūtākais droši vien bija paspēt dažās minūtēs izstāstīt savu ideju žūrijas priekšā. Personīgi es guvu vērtīgu pieredzi, darbojoties tādā saspringtā grafikā.
Nosauciet, lūdzu, ieguvumus no šīs programmas, kā tas Jūs ietekmēja?
Droši vien lielākais ieguvums ir tas, kā mūsu ideju pamanīja. Tas nozīmē, ka šajā virzienā var mēģināt virzīties tālāk. Bet viss process bija arī pilns ar izaicinājumiem, kas turpmāk var palīdzēt jaunos projektos.
Ar kādiem izaicinājumiem Jūsu komanda saskārās darba izstrādes laikā?
Ja par galveno ideju mēs bijām vienojušies diezgan ātri, tad izstrādes detaļas un papildus opcijas lika mums nedaudz padiskutēt. Kaut gan mūsu lomas bija diezgan labi sadalītas. Kaspars atbildēja par idejas misiju, es par tehnisko izpildījumu.
Atskatoties uz komandas sākumposmu, vai ir kas tāds, ko Jūs būtu mainījuši/darījuši citādāk, uzsākot savas idejas realizāciju? Ja, jā, tad kas tieši?
Grūti pateikt. Droši vien varētu ātrāk iesākt ar pašas prezentācijas salikšanu, jo tā aizņēma vairāk laika, nekā es personīgi plānoju.
Svarīgākās kompetences, kurām jāpiemīt, lai veiksmīgi piedalītos šādās programmās, hakatonos?
Spēja atrast to, kas jums pašiem šķiet svarīgs un, protams, kas atbilst uzdotai tēmai. Zināšanas jomā, par ko ir plānots veikt prezentāciju. Tāpat arī spēja strādāt komandā un efektīvi sadalīt lomas.
Kāda ir Jūsu spilgtākā atmiņa no Sporta hakatona?
Spilgtākās atmiņas ir tieši no idejas prezentēšanas, kad mans kolēģis nedaudz aizrāvās ar stāstu par mūsu aplikācijas nepieciešamību, un man palika divreiz mazāk no ieplānotā laika, lai izklāstītu par aplikācijas būtību, tādēļ vajadzēja improvizēt un skriet pāri dažiem, ka vēlāk izrādījās, nenozīmīgajiem momentiem. Cik labi, ka beigās žūrija saprata domu un tik augsti novērtēja to!
“SportLab 2022” sporta hakatona mērķis bija piedāvāt jaunus, inovatīvus risinājumus saistībā ar sporta nodarbību pasniegšanu skolās, kā arī skolēnu intereses veicināšanu par sportu un aktīvu dzīvesveidu.
Pasākums tika organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.
Lai veicinātu pedagoģijas inovāciju idejas skolās, šī gada noslēguma semestrī studentiem tika piedāvāta unikāla iespēja iegūt skolotāja pieredzi STEM jomas mācību priekšmetos. Ar savu pieredzi par programmā piedzīvoto vairāk dalās Letīcija Zvejniece, Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) inženierijas un vadības programmas studente, viena no programmas “Skolotāja kurpēs” dalībniecēm, kura izmēģināja savus spēkus pedagoģijā.
Kādēļ izvēlējies piedalīties programmā “Skolotāja kurpēs”?
Piedalījos programmā, jo man interesē skolotāja profesija. Iedomājos, ja ir pieejama programma, kas dod ieskatu par šo darbu, turklāt ir iespējams pēc tam iegūt sertifikātu, kāpēc gan nepiedalīties? Pirms savas izvēlēs veikšanas – piedalīties vai ne – “pēdējais grūdiens” pieteikties bija stipendija.
Kas bija izaicinošākais un labākais šajā pieredzē – izmēģinot spēkus skolotāju profesijā?
Man vislabākais skolotāja profesijā šķita tas, ka bērniem esi ne tikai kāds, kas māca, bet arī draugs, pavadonis, palīgs, gids, psihologs, tiesnesis utt. Tas ir darbs, kas vispārīgi atbalsta un izglīto jauno paaudzi, izskaidro par visu mums apkārt notiekošo, sniedzot arī plašāku ieskatu par pasauli un tās raibajiem notikumiem.
Vai stipendija bija noderīgs un veicināja idejas attīstību?
Jā, stipendija finansējums deva šo “pēdējo grūdienu” piedalīties un vēlāk attīstīt ideju.
Kāda ir komandas darba atslēga, lai nonāktu līdz veiksmīgam rezultātam?
Jāatceras, ka komandā visiem jādarbojas kopīgi. Viens var būt vadītājs, kurš dod uzdevumus, bet jāatceras, ka komandas biedriem jādod iespēja darīt darbus un, ka neeksistē “katrs pats par sevi” koncepts.
Kāds ir nākotnes redzējums skolotāja profesijai un kā tas varētu ietekmēt pašlaik ļoti aktuālos procesus šajā jomā?
Nākotnes redzējums skolotājam diemžēl neizskatās īpaši spožs, kamēr pret skolotāja profesiju neizturēsies labāk kā pret pārdevēja profesiju, tikmēr nekas nemainīsies un skolotāju skaits saruks. Vēl viennozīmīgi jāņem vērā fakts, ka skolotāja profesiju ļoti iespējams nākotnē aizvietos tehnoloģijas, kas lēnām, šķiet, jau sāk notikt.
Vai iesaki arī citiem piedalīties LUMIC programmās?
Noteikti iesaku piedalīties šāda veida programmās! Var iegūt jaunas zināšanas un vērtīgu pieredzi. Varu teikt, ka programma man tiešām patika un es priecājos, ka tajā piedalījos!
Skolotāju kurpes programmā studentu komandas izstrādāja mācību moduļus un attīstīja pedagoģijas ideju inovācijas par izvēlētajām tēmām STEM mācību priekšmetos – fizika, ķīmija, matemātika, bioloģija, informātika un datorika. Programma tika īstenota sadarbībā ar Latvijas Universitātes pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti (PPMF).
Pasākums tika organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.
Trīs dienu mākslas un kultūras ideju ģenerēšanas maratonā “InovArt” studentu komandas radīja ilgtspējīgas un inovatīvas idejas, kas veicina pārmaiņas cilvēku ikdienas paradumos. 2. vietu un 1000 eiro stipendiju ieguva Latvijas Universitātes (LU) studentu komanda “MuzEjo”: Ieva Matjola, Anete Tumase, Ketlīna Tumase, Laima Zandarta un Katrīna Līva Karaša. Dalībnieces piedāvāja jaunu ideju memoriālo muzeju ekspozīcijai – lietotni “MuzEjo”. Intervijā ar saviem iespaidiem dalās komandas dalībniece, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes maģistra programmas "Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībā" studente Katrīna Līva Karaša.
Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par Jūsu ideju!
Mūsu ideja bija memoriālos muzejus papildinoša lietotne “MuzEJo”, kas ne tikai informētu lietotāju par muzeju pieejamību, bet ar interaktīviem uzdevumiem un papildinātās realitātes elementiem motivētu cilvēkus muzejus apmeklēt klātienē un labāk iepazīt tās personības, kam muzeji veltīti.
Kādēļ izvēlējāties piedalīties “InovArt”?
Ideja par “MuzEJo” man un komandai – manām kursabiedrenēm – radās studiju kursa ietvaros. Piedalīties “InovArt” hakatonā nolēmām, jo tā risināmās problēmas un piedāvātās lekcijas šķita tieši atbilstošas mūsu idejai.
Kā vērtētu savu pieredzi “InovArt”, kāda bija Jūsu motivācija rast un ģenerēt jaunas idejas?
“InovArt” sniegtā pieredze bija ļoti vērtīga, darba temps piespieda ātri rast risinājumus idejas validācijai. Šeit vēlētos izcelt sadarbību ar mūsu eksperti Austru Avotiņu, kura mums sniedza jomas profesionāļa ieskatu par idejas izstrādi.
Nosauciet savus ieguvumus no šī pasākuma, kā tas Jūs ietekmēja, vai izjūtat to vēl šodien?
Dalība hakatonā deva nepieciešamo atgriezenisko saiti, kas apstiprināja mūsu idejas nepieciešamību, palīdzēja neapstāties un turpināt “MuzEJo” idejas attīstību. Personīgi ieinteresēja arī citas “InovArt” risinātās tēmas – īpaši par pilsētvides attīstību.
Kā Jūs vērtētu atbalstu no LUMIC puses – piešķirto stipendiju – vai tas motivē strādāt un pilnveidoties tālāk?
Piešķirtā stipendija noteikti dod motivāciju. Tikko noslēgusies mūsu dalība LU studentu Biznesa inkubatorā, kurā esam guvušas vērtīgas atziņas un sadarbības partnerus lietotnes prototipa pilnveidei. Rudenī plānojam uzsākt darbu pie lietotnes pirmās versijas izstrādes – hakatonā saņemtā stipendija šeit lieti noderēs.
Ar kādiem izaicinājumiem komanda saskārās idejas izstrādes laikā?
Mūsu idejas galvenais izaicinājums bija un ir piemērotākā finansējuma modeļa atrašana, taču pa šo laiku komanda ir sapratusi, ka šajā jautājumā galvenais ir konsultēties ar dažādu jomu profesionāļiem un meklēt risinājumus neordinārās vietās, lai laicīgi apzinātu visas sev pieejamās iespējas.
Svarīgākās kompetencesun īpašības, kurām jāpiemīt, lai veiksmīgi attīstītu savu ideju?
Manuprāt, idejas izstrādes procesā galvenās īpašības ir atvērtība, uzklausot citu pušu viedokļus un ieteikumus, kā arī atklātums – ar komandu atklāti runāt par savām bažām, pārdomām.
Spilgtākā atmiņa no “InovArt”?
Manā gadījumā spilgtākā atmiņa no dalības hakatonā ir tieši apbalvotās vietas iegūšana – un ar to nedomāju tikai stipendijas saņemšanu, bet gan ekspertu pozitīvo novērtējumu. Tas komandai tiešām deva iespaidu, ka mūsu ideja varētu būt kādam noderīga un ka ir vērts to attīstīt tālāk.
LU Inovāciju centrs LUMIC sadarbībā ar LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti 11.–13. martam organizēja mākslas un kultūras ideju hakatonu “InovArt”. Radītās idejas tika pamanītas un realizētas prezentācijā Rīgas domes Attīstības departamentam.
Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.
Globālās situācijas ietekmē nepieciešams veicināt sabiedrības izpratni par drošības aspektiem gan ikdienā, gan ārkārtas situācijās. Inovāciju centrs LUMIC organizēja hakatonu “Globalsafe”, kur tika apskatīti dažādi temati – kiberdrošība, civilā aizsardzība, informatīvās telpas drošība, personīgā drošība un organizācijas drošība. Vairāk par savu pieredzi, piedaloties hakatonā, intervijā stāsta Kaspars Eglītis, kurš bija viens no Latvijas Universitātes (LU) komandas “Vairogs” dalībniekiem un pirmās vietas ieguvējiem.
Kāda bija Jūsu komandas ideja?
Hakatona norises laikā virmoja sajūta, ka tūdaļ sāksies karš, kā tas notika Ukrainā. Komandā neviens nebija lasījis 72 stundu bukletu un mūsu zināšanas no kursa “Civilā aizsardzība” bija pamatīgi ierūsējušas. Mēs nācām klajā ar vairākiem risinājumiem. Pirmās dienas beigās palika divas idejas: galda spēle par gatavošanos karam un mācību/Quest lietotne. Mēs izlēmām par labu lietotnei, jo tai bija vieglāk izstrādāt prototipu un mums bija tam nepieciešamās zināšanas. Varu piebilst, ka mēs cits citu nepazinām.
Kādēļ izvēlējāties piedalīties tieši šajā hakatonā?
Pirmkārt, esmu bijis vairāku hakatonu organizators, bet tikai pāris hakatonos esmu piedalījies. Mani piemeklēja sajūta, ka jāpavingrina savs problēmu risināšanas “muskulis”. Otrkārt, temata dēļ. Ukraiņi ir man tuvi cilvēki un es ļoti daudz klausījos viņu piedzīvotajās šausmās. Es vēlos, lai, ja gadījumā Latvijā notiks krīzes situācija (tfu-tfu-tfu!), iedzīvotājiem vismaz būtu vieglāk saprast, ko iesākt. Treškārt,man gluži vienkārši patīk hakatoni. Tie ir aizraujoši! Dalība tajos līdzinās garam pārgājienam vai laivu braucienam – Tu pavadi daudz laika intensīvi strādājot un izaicinot sevi, kas dīvainā veidā transformējas atpūtā.
Kā vērtētu pieredzi “Globalsafe”?
Ārkārtīgi labi. Mūsu mentors bija ļoti zinošs un pat tad, ja mēs nebūtu uzvarējuši, mēs būtu ļoti daudz iemācījušies. Papildmateriāli bija noderīgi – ļoti nedaudzos hakatonos vispār ir prezentācijas – šajā hakatonā tie šķita iepazīšanās vērti un noderīgi. Visbeidzot, temats nevarēja būt vēl vairāk relevants. Es ceru, ka turpmākajos gados hakatonā piedalīsies vairāk un vairāk cilvēki, lai likmes būtu augstākas.
Nosauciet ieguvumus no šī pasākuma?
Galvenais – es izlasīju 72 stundu bukletu. Hakatona laikā es atskārtu, cik ļoti neesmu gatavs ārkārtas situācijai, un šajā laikā vismaz nedaudz varēju tai bruņoties.
Kā Jūs vērtētu atbalstu no LUMIC puses – piešķirto stipendiju?
Stipendija tiešām ir vērtīga. Man šķiet, ka tas man bija apstiprinājums, ka gadi, ko esmu pavadījis mācoties, ir bijuši tā vērti. Kopš tā laika esmu nepārtraukti virzījies uz priekšu un aizvien vairāk ieguldījis mācību materiālos par inovācijām un programmatūras izstrādi.
Ar kādiem izaicinājumiem Jūsu komanda saskārās idejas izstrādes laikā?
Tas, ka no pasākuma sākumam līdz beigām bija sajūta, ka nepietiks laika. Ka mēs nemācējām sadarboties cits ar citu, jo pirms hakatona viens otru nepazinām. Es atceros, ka mums bija atšķirīgi viedokļi par to, kā prototipam jāizskatās, un dažbrīd mēs vienkārši “buldozējām” sarunas, lai tik vien kaut kas būtu. Dažbrīd mēs katrs devāmies savā virzienā un bijām ļoti tuvu tam, ka būtu izšķērdējuši, piemēram, pusi hakatonam atvēlētā laika. Īsumā, risinājuma veidošana nedaudz līdzinājās braukšanai ar velosipēdu lejā pa kalnu – bīstami, nav laika domāt un retrospektā – mums nedaudz paveicās, ka rezultāts bija jēgpilns.
Svarīgākās kompetences, kurāmjāpiemīt, lai veiksmīgi attīstītu savu ideju un piedalītos šādos pasākumos?
Spējai pieņemt lēmumus, darboties komandā un saprast, kas ir minimālais nepieciešamais, lai ieviestu ticību produktā. Man jau bija lietotņu izstrādes un IT projektu vadīšanas pieredze. Tā rezultātā man bija gana skaidra vīzija, lai es varētu noteikt projekta virzienu, vienīgi man bija skaidri jāmanevrē. Tas, manuprāt, arī ir daudzu hakatona komandu Ahileja papēdis – ja nav izstrādāta lēmumu pieņemšanas modeļa (despotiska vai demokrātiska), tad visi vilks deķi uz savu pusi un nogurs. Spēju strādāt komandā ļoti novērtēju Katrīnā un Lanā. Es esmu pateicīgs, ka viņas izraudzījās lomas, kurās viņas ir visspēcīgākās, un spēja brīnišķīgi izpildīt uzdevumus, kā arī parādīt man savu vietu, ja es vedu neceļos. Atceros vienu lektori, kura teica, ka “Sometimes to be number one, you have to be number two” (Dažreiz, lai būtu pirmais, Tev ir jābūt otrajam). Visbeidzot, pārliecības rašana. Tas ietver spēju veidot pārliecinošu naratīvu projekta prezentācijā. Manuprāt, oratora prasmes ir sekundāras. Primāri ir jāprot ilustrēt risināmo problēmu, lai varētu demonstrēt risinājuma jēgu un radīto vērtību.
Spilgtākā atmiņa no “Globalsafe 2022”?
Pats uzvaras moments. Noprezentējot projektu, es uzreiz pametu Microsoft Teams zvanu, jo man šķita, ka tā būs kaut kāda aplikācija, kas nav pelnījusi ievērību. Es nespēju noticēt, ka grupā sāka parādīties ziņas ar domu “AK, DIEVS, mēs esam uzvarējuši”. Ap to laiku jau sācis izbraukt no Rīgas, biju ticis pusceļā līdz savam galamērķim, kad ieslēdzu Teams, lai apstiprinātu sev, ka nav noticis pārpratums.
2022. gada 13.-15. maijā LU Inovāciju centrs LUMIC sadarbībā ar Aizsardzības ministrijas Zemessardzi, organizēja hakatonu “Globalsafe”.
Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.
“Ideju laboratorijā 2022” studenti no dažādām augstskolām cīnījās par spožākajām idejām Latvijas Universitātes (LU) attīstībai, kā arī inovācijām zinātnē un pētniecībā, kuras pēc divu dienu intensīva darba prezentētas žūrijai Inovāciju centra LUMIC rīkotajā Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienā. Par savu pieredzi ideju ģenerēšanas maratonā dalās 1. vietas ieguvēju komandas dalībnieks – LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) students Aivars Elksnis.
Kādēļ izvēlējies piedalīties Ideju laboratorijā?
Esmu cilvēks, kas tic inovācijām. Es ticu zinātniskai pieejai, hipotēzei un secinājumiem, kas ir izmērāmi ar rezultātiem. Manuprāt, inovācijas ir tas sektors, kur var iegūt vislielāko peļņu gan uzņēmējs, gan darbinieks, bet tas prasa arī vislielāko atdevi. Ticu, ka Inovācija balstās uz filozofiju – zinātne bez robežām. Tā ir sadarbība dažādos līmeņos, tas ir pamats zinātnei bez robežām, jo inovācijas rodas no tā, ka cilvēki ir radoši. Inovācijas jau ir ierakstītas manā DNS, tas bija tikai laika jautājums, kad es nonāktu “Ideju laboratorijā”.
Kā Tu vērtētu savu pieredzi “Ideju laboratorijā”?
Ienākot LU Zinātņu mājā, sākumā jutos nedaudz apmulsis, bet ierodoties “Ideju laboratorijā”, tā bija visveiksmīgākā uzņemšana un ieintegrēšana kādu jebkad esmu piedzīvojis savā pasākumu pieredzē. Lieliski bija tas, ka manas komandas mentori bija doktoranti, kas palīdzēja mums atbildēt uz dažādiem jautājumiem. Lekcijas bija foršas, tā vairāk gan bija praktiska pieredze, bet varu atzīt, ka, manuprāt, praktiska pieredze ir krietni labāka par tikai lekciju. Vēl varu minēt, ka process pats par sevi pieprasīja, ka man un manai komandai ir jābūt prasmju un uzdevumu augstumos, mēs nevarējām atļauties kļūdīties un lieki tērēt laiku.
Kā Tu vērtē atbalstu no Inovāciju centra LUMIC puses, kā arī iegūto vienreizējo stipendiju?
Atbalsts ir nepieciešams, manuprāt, šajā brīdī tas ir pietiekams un spēj motivēt piedalīties pasākumā un ģenerēt savas idejas. Ir ļoti svarīgi domāt, kā šāda veida idejas realizēt arī tālāk – tā, lai viss neapstātos pēc stipendijas iegūšanas.
Tavuprāt, svarīgākās īpašības vai kompetences, kurām jāpiemīt, lai veiksmīgi attīstītu savu ideju?
Manuprāt, viss sākas ar disciplīnu, jo tā ir spēja strādāt produktīvi un ātri spriedzes apstākļos. Bez disciplīnas ir ļoti sarežģīti sadarboties ar saviem kolēģiem un radīt ko veiksmīgu. Noteikti svarīga ir arī atvērtība, ja mēs nebūsim toleranti pret trakām idejām, tad mēs nespēsim radīt tās inovācijas, kuras iespējams būs visveiksmīgākās. Arī mērķtiecība ir ļoti svarīgs aspekts, lai spētu piepildīt to, ko esi iecerējis. Mērķtiecība ir drosme uzņemties atbildību par to, ka centīsies izdarīt vislabāko un nepievilsi komandu, tajā pašā brīdī uzlabosi savas prasmes, ļaujot sevī “nomirt” kaut kam vecam un “piedzimt” kam jaunam.
Spilgtākā atmiņa no “Ideju laboratorijas”?
Tādi momenti bija vairāki, bet spilgtākie bija tie, kad uz skatuves man tika uzdoti jautājumi, kur es spēju vēl detalizētāk izklāstīt komandas ideju un pārliecināt žūriju. Noteikti arī uzvaras brīdis bija prieka pilns, kad tas notika, tam bija grūti noticēt, bet tas pavisam noteikti mūs motivēja un bija gandarījuma sajūta!
Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu
2022. gadā Inovāciju centrs LUMIC jau ceturto gadu organizēja atklājumu un inovāciju pasākumu LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena. “Ideju laboratorija” bija iespēja studentiem iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar pasākumā radīto ideju vai inovāciju.
Līdz jaunā studiju gada sākumam studenti izstrādās virtuālo palīgu jeb čatbotu, kas tik piedāvāts Latvijas Universitātei (LU), asistējot un sniedzot atbalstu uzziņu iegūšanai par studiju procesiem. Virtuālā asistenta izstrādei Inovāciju centrs LUMIC izstrādāja izglītojošu un iesaistošu programmu, kurā tika piesaistīti motivētākie studenti. Ar saviem iespaidiem dalās viena no programmas komandām – Anastasija Galkina, Laima Niedra, Luīze Anelija Bīgele un Monta Monta Krista Dervina.
Kas Jūs mudināja piedalīties pasākumā?
“Apgūt jaunas zināšanas un stipendija bija lielākie motivatori”, atzīst Anastasija. Viņas sacīto papildina arī komandas biedre: “Izstrādājot savu bakalaura darbu man radās pirmie iespaidi un zināšanas par virtuālajiem sarunu biedriem, tie sniedz daudz ko labu un spēj atbalstīt cilvēkus. Tieši šī programma ļauj ieraudzīt, kā tas ir – mācīt un izveidot virtuālo sarunu biedru,” papildina Laima.
Kā Jūs vērtētu savu pieredzi “Čatbotu programmā”?
Programmā ir ļoti atsaucīgi cilvēki, ja iepriekš ko šādu neesi darījis, tad vienmēr viss tiek izskaidrots un parādīts, var uzdot jautājumus, uz kuriem vienmēr tiek saņemtas atbildes. Viens no lielākajiem ieguvumiem bija tieši izpratne, kā top čatboti. Iepriekš, protams, virtuālie asistenti bija redzēti, bet vienmēr šķita, ka tikai programmētāji var tādus izveidot, bet nē – viss ir iespējams, svarīgākais, ka esi gatavs mācīties un esi atvērts dažādiem izaicinājumiem.
Kā Jūs vērtētu atbalstu no LUMIC puses, piešķirto stipendiju, vai tas motivē neapstāties un strādāt tālāk?
Protams, ka šobrīd finansējums motivē gandrīz ikvienu. Stipendijas bija ļoti noderīgas, neradās sajūta, ka esam atstātas novārtā, vienmēr tiek atbildēts uz visiem jautājumiem, e-pastiem, komunikācija ir izcila! Tomēr dažkārt nepietiek tikai ar vēlmi iemācīties kaut ko jaunu, bet tieši šī stipendija bija motivators, ka darbs jāizdara pēc iespējas kvalitatīvāk. Stipendijas šādos projektos ir ļoti svarīgas, tās paaugstina darba kvalitāti.
Ar kādiem izaicinājumiem Jūsu komanda saskaras darba izstrādes laikā?
“Mūsu komandas lielākais izaicinājums bija tehniskā puse. Darba sākumā mums bija kļūdas un čatbots negāja, bet bija ļoti sekmīga konsultācija ar “Tildi”, kuri mums parādīja, kur tieši ir kļūda un viss atrisinājās. Vēl var minēt, ka sākumā viens no izaicinājumiem bija iemācīties sastrādāties komandā – izprast vienam otru un veikt darbu sadali, jo bijām pilnīgi sveši cilvēki. Sākotnēji problēma bija arī sarunāt, kad tikties, jo katrai ir savi darbi un atšķirīgi laika grafiki, tādēļ bija grūti vienoties par brīdi, kad spēs tikt visas, bieži tās bija tikai un vienīgi brīvdienas,” atminas komandas dalībnieces.
Kādas ir svarīgākās īpašības, kurām jāpiemīt dalībniekam, lai veiksmīgi piedalītos šādās programmās?
Cilvēkam ir jābūt atvērtam kam jaunam un nedrīkst baidīties mācīties. “Kā jau manas komandas kolēģes minēja, sākumā bija bažas un šaubas – vai manas zināšanas atbildīs šai programmai, bet es nenobijos un iesaistījos. Patiesībā vide bija lieliska arī cilvēkam kā man, bez pieredzes, tikai ar vispārīgu sapratnikā čatboti eksistē,” min Laima. “Arī pacietībai ir liela loma, nevar sagaidīt, ka vienā dienā apgūsi visu, tas noteikti prasīs laiku. Arī piedzimstam mēs bez zināšanām, tās tiek iegūtas laika gaitā, tādēļ arī šādās programmās ir jābūt ļoti pacietīgiem,” piebilst Anastasija. Kā arī nedrīkst aizmirst par spēju pielāgoties, jo komandai ir jāspēj vienoties par kopīgo viedokli, neraugoties uz to, ka esam tik dažādas.
Komandas spilgtākā atmiņa no “Čatbotu programmas”?
Lielu prieka sajūtu radīja, kad pēc tehniskās konsultācijas mums izdevās salabot radušos problēmu, tas bija brīdis, kad čatbots patiesi sāka atbildēt uz mūsu jautājumiem, tā bija lieliska sajūta par šo rezultātu un produktu, pie kā strādājām un nonācām. Arī čatbota vārda izvēle un loze palikusi atmiņā, jo iespēju bija tika daudz, bet bija jāizvēlas tikai viens.
“Čatbotu programmas” ilgums ir seši mēneši, 2022.gada martā programma tika atklāta, savukārt augusta pirmajā pusē plānotas noslēguma prezentācijas komisijai, prezentējot izveidoto čatbotu. Prakse un komandas darbs iet roku rokā ar teoriju un saturīgu mācību programmu.
Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu
Ideju laboratorija ir Latvijas Universitātes (LU) Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas pasākums, kurā ikvienam studentam ir iespēja ģenerēt un izstrādāt dažādas idejas augstskolas attīstībai, kā arī iegūt vērtīgas naudas balvas. Par savu pieredzi Ideju laboratorijā intervijā dalās LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes 2. kursa studente Linda Trofimoviča.
Linda, kādēļ piedalījies Ideju laboratorijā?
Ideju laboratorijā esmu piedalījusies jau divas reizes. Pirmajā gadā pieteicos, jo šis pasākums atšķīrās no vidusskolā pieredzētajiem pasākumiem. Šeit saredzēju lielisku iespēju dalīties ar savām idejām. Man bija interese par dažādiem pasākumiem, jo universitāte piedāvā ļoti daudz un dažādas iespējas, pasākumus, kas bija pārsteidzoši, un Ideju laboratorija bija viena no tām, kas piesaistīja manu uzmanību – iedomājos, kādēļ gan nepamēģināt?
Kā vērtētu savu pieredzi Ideju laboratorijā?
Viennozīmīgi pozitīva pieredze, kas joprojām ir kopā ar mani. Tā bija lieliska iespēja iepazīt LU, tās organizētos pasākumus un iejusties universitātes vidē, kas pirmajā gadā man kā pirmkursniekam bija ļoti noderīgi. Iemācījos arī pārvarēt sevi, izkāpt laukā no savas “kastes”, kurā atrados, stāstīt par savām idejām un uzstāties.
Kas motivēja rast un ģenerēt jaunas idejas?
Pirmajā gadā man nemaz nebija ideju, bija tikai interese par pašu pasākumu. Es devos uz Ideju laboratoriju ar bailēm, jo man nebija skaidrs, vai es vispār tur iederēšos. Tomēr mana ziņkārība ņēma priekšroku un noteikti nenožēloju savu izvēli ne mirki. Otrajā gadā gan devos jau ar savu ideju, jo zināju, ko vēlos sniegt, uzklausīt un būt uzklausītai.
Nosauc, lūdzu, ieguvumus no šī pasākuma, kā tas Tevi ietekmēja, vai izjūti to vēl šodien?
Iegūtā pieredze nekur neizzūd un jūtu to joprojām. Viens no ieguvumiem ir iegūtie kontakti. Strādājot komandā, vari iepazīties ar dažādiem jauniem cilvēkiem un iegūt vērtīgus kontaktus, protams, bija arī liels uztraukums par uzstāšanos, bet tas ir tas, ko šis pasākums man ļāva uzlabot, tieši šīs prezentācijas prasmes. Tāpat arī gandarījums par sevi un savu komandu, par to, kas kopīgi tika izdarīts un, ka kopā varējām ietekmēt universitātes attīstību ar studentu idejām.
Kā Tu vērtētu atbalstu no LU Inovāciju centra LUMIC puses – piešķirto stipendiju – vai tas motivē neapstāties un strādāt, pilnveidoties tālāk?
Tas ļoti motivēja! Svarīgi minēt, ka ir gan Ideju laboratorija, gan arīIdeju laboratorijas turpinājums. Ideju laboratorija ir vienreizējs pasākums, kur par savu ieguldīto darbu saņem pretī. Ideju laboratorijas turpinājumā ideju noformējam līdz galam, lai to varētu realizēt. Arī šajā turpinājumā ir ikmēneša stipendijas, kas pavisam noteikti turpina motivēt strādāt. Šīs ir divas dažādas pieredzes, abas izaicinājumu piepildītas, bet tieši stipendijas palīdz neapstāties un ir liels motivators brīžos, kad komandā rodas grūtības.
Ar kādiem izaicinājumiem Tu un komanda saskaras idejas izstrādes laikā?
Viens no spilgtākajiem izaicinājumiem bija rast komandas vienotu komunikāciju un savstarpējo sadarbību. Pieredze rāda, ka cilvēki ir ļoti dažādi, ar atšķirīgu uztveri un domāšanu. Dažbrīd bija sarežģīti atrast kopīgo, lai nonāktu līdz izvirzītajam mērķim, jo sākotnēji domu gaita var atšķirties. To risināt nācās, savstarpēji komunicējot un radot kompromisus. Šajā situācijā vēl papildus izaicinājums bija attālinātā komunikācija, kas deva gan “plusus”, jo to var realizēt jebkurā brīdī, bet nedaudz demotivē, jo neredzi cilvēkus klātienē, līdz ar toir grūtāk uztver runātāja vēstījumu, vienoties par sadarbību.
Foršākā atmiņa no Ideju laboratorijas?
Mana foršākā atmiņa ir brīdis pēc idejas prezentēšanas. Šis ir maģisks mirklis, kad komanda sanāk kopā, visi ir priecīgi, viens otru apsveic, apskaujas un emocijas ir “wow”. Šī ir mana visjaukākā atmiņa no Ideju laboratorijas.
Padoms tiem, kuri šaubās un nav vēl pieteikušies Ideju laboratorijai 2022!
Nebaidīties!Nebaidīties izmēģināt ko jaunu. Kā jau minēju, pirmajā reizē es nācu nesagatavojusies, bez jebkādām ekspektācijām, bet visi bija atsaucīgi. Ja ir kāda ideja, ar kuru vēlies padalīties, tad šī ir lieliska iespēja, kur to var izdarīt. Tāpat arī, ja idejas nav – spēsi atrast komandu, lai kopīgi realizētu kāda cita ideju un ģenerētu to kopā.
Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.
Elizabete Grinblate ir viena no labākajām Latvijas Universitātes (LU) Studentu zinātniskās konferences “INITIUM” dalībniecēm un LU Inovāciju centra LUMIC stipendijas ieguvējām, kura prezentēja referātu – ““Izspēlēt” Holokaustu jeb sarežģītā kultūrvēsturiskā mantojuma digitalizācija: Žaņa Lipkes memoriāla gadījums”. Elizabete zinātniskajā konferencē “INITIUM” piedalījusies jau otro gadu - viņa ir pateicīga par šādu iespēju, kas devusi ļoti daudz, uzsākot gaitas akadēmiskajā karjerā.
Kāda bija Jūsu motivācija piedalīties LU Studentu zinātniskajā konferencē “INITIUM”?
Piedalīties es izvēlējos divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, mans sapnis ir attīstīt akadēmisko karjeru. Tie cilvēki, kas ir sākuši šo akadēmisko ceļu, labi saprot, cik sarežģīti ir uzsākt. Šis process ir lēns, nedaudz “sāpīgs”. Lai iegūtu referenci, publikāciju, iespēju uzstāties konferencēs ir jāsāk ar maziem solīšiem. Šādas studentu zinātniskās konferences ir milzīgs palīgs un rīks studentiem, kas vēlas pierādīt sevi pasaulei, vai sev pašam, ka ir spējīgi iznest jebkāda veida pētniecisko darbu ne tikai rakstīšanas, bet arī uzstāšanās ziņā. Otrkārt, šī tēma nav pētīta ne Latvijas, ne Baltijas valstu kontekstā – līdz šim nav bijuši pētījumi par sarežgīto kultūrvēsturisko mantojumu un tā digitalizāciju, kas ir šķietami nesavienojamas vienības, ja runājam par “izspēlēt” un “holokausts”, jo pastāv noteiktas holokausta vai jebkuru citu sāpīgu notikumu reprezentācijas normas. Tā ir izaicinoša tēma, bet par sarežģīto mantojumu ir jārunā, jo drīzumā dzīvosim laikmetā, kurā aculiecinieki vairs nebūs starp mums – holokausta un genocīda izdzīvojušie, Sibīrijas bērni. Paliek jautājums, kā mēs šo mantojumu uzturam, nododam tālākām paaudzēm. Var teikt, ka mana paaudze ir pēdējā, kas vēl var sastapties ar šiem cilvēkiem. Digitalizācija ir viens no veidiem, ar kura palīdzību mantojums var tikt nodots tālāk.
Miniet, lūdzu, ieguvumus no šis konferences, kā tā Jūs ietekmēja?
Neskatoties uz to, ka ne vienmēr iegūsti ko taustāmu, piemēram, neiekļūsti kādā publikāciju apkopojumā, tas ir milzīgs solis pašattīstības ceļā. Es līdzīgi saku saviem mazajiem brālēniem, māsīcām – jums ir nepieciešams rakstīt mazos pārspriedumus latviešu valodā, citādi jūs neuzrakstīsiet savu bakalaura darbu (smejas). Līdzīgi ir ar šādām lokālām konferencēm, kur var trenēties uzrunāt publiku, saprast savas domas un sarežģītākais – atbildēt uz jautājumiem, jo tas piespiež ne tikai domāt par savu tematu, bet arī analizēt jautājumus un iekļauties konkrētajā laika sprīdi, atbildot tā, lai cilvēks saprot.
Šo pēdējo divu gadu laikā esmu ļoti pateicīga “INITIUM” konferences organizētājiem, jo abās konferencēs iekļuvu LU akadēmiskā apgāda izdotajā konferences rakstu krājumā, esmu ieguvusi arī LUMIC stipendijas un šogad arī ieguvu simpātiju balvu, taču šis ir tikai sataustāmais rezultāts. Svarīgākais rezultāts ir šis treniņš un spēja kaut vienam cilvēkam pavēstīt par šo tēmu, kas ir ļoti aktuāla.
Kā Jūs vērtētu atbalstu no LU un LUMIC, vai tas motivē neapstāties, strādāt un turpināt pilnveidoties?
Stipendijas kalpo kā garants tavai motivācijai. Tas ir kā konkrēts atskaites punkts. Pateicoties LU Studentu zinātniskajai konferencei, esmu gan iesaistījusies vairāku digitālo humanitāro zinātņu pārstāvniecībās, gan piedalījusies vēl citās ar digitālajiem jautājumiem saistītās konferencēs un semināros. Tā ir vēlme pierādīt, ka tu neapstājies pie viena sasnieguma, bet tā ir spēja turpināt pierādīt sevi konkrētos laika posmos ar konkrētiem soļiem. Stipendijas pavisam noteikti ir liela motivācija studentiem.
Jūsu padoms tiem, kuri vēlas realizēt kādu vēl sev nerealizētu sapni, ko ieteiktu citiem?
Vienīgais veids, kā sevi var uzturēt tonusā (gan fiziskā, gan prāta) ir pieturēties pie konkrētas struktūras. Tas, ka vari uzkāpt Everestā ir svarīgi, bet no tā ir arī jānokāpj, lai uzkāptu nākamajā kalnā. Tādēļ ir jāuztur vienota ikdienas struktūra – lasi grāmatas, vingro – tas veido atbalsta rīku, kas palīdzēs, kad būsi Everesta augšā vai tieši kalna lejā. Es novēlu iesākt ar mazām lietām ikdienā – agrāk vai vēlāk šīs kalna augšas tiks sasniegtas. Vajag atcerēties arī pasaudzēt sevi, jo pat ja augšā būsi uzkāpis, tāpat ir jāpaņem līdzi arī soma un siltas zeķes jeb sava atbalsta rīki.
Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.
“Pasaules lielākais spēks ir JAUNATNE”* — tāds ir Latvijas Universitātes (LU) studentu Biznesa inkubatora “StartSmart” programmā izveidotās komandas “Generation Powerful” sauklis. Izveidotās pasākumu organizācijas mērķis, caur dažādiem interaktīviem pasākumiem, motivēt un iedrošināt jauniešus piepildīt savus sapņus. Par komandas ideju un produktu intervijā dalās viena no komandas dalībniecēm, Helēna Marija Jēģere.
Ar ko nodarbojas “Generation Powerful”, kāds ir tās idejas mērķis?
"Generation Powerful" ir projekts, kura mērķis ir pacelt un iedrošināt jauniešus ar jautriem un interaktīviem pasākumiem. Mūsu komandā ir piecas jaunietes, kuras tikko uzsākušas studiju gaitas un savā skolas pieredzē piefiksēja vērtīgus, bet garlaicīgus pasākumus, vai arī jautrus pasākumus bez jebkādas vērtības. Vēlāk daudzi pasākumi nepaliek atmiņā, jo nav zīmīgas aktivitātes, kuras var atcerēties. Mūsu pasākumi ir par tādām tēmām, kā emocionālā inteliģence, laika menedžments, sabiedriskās kustības un vērtības, attiecības ar citiem, attiecības ar sevi, darba vidi un viss pārējais, kas jaunam cilvēkam, uzsākot patstāvīgu dzīvi, ir jāzina.
Kāda ir “Generation Powerful” mērķauditorija?
Mūsu mērķis ir aptvert jauniešu grupu vecumā no 12 līdz 25 gadiem. Tiklīdz komanda izaugs, pievērsīsimies arī citām vecuma grupām, jo mūsu “spēcīgā paaudze” arī aug tālāk.
Kādi ir lielākie ieguvumi tiem, kuri sastopas ar šīs idejas produktu?
Iedvesma, patiesi patīkamas emocijas, pārmaiņas pasaules uztverē, sajūta, ka neesi viens. Vēlamas arī uzlabotas attiecības ar sevi pašu un citiem.
Kādēļ tieši šāds nosaukums “Generation Powerful”?
Esam manījušas, ka mūsu paaudze — Gen Z — ir ļoti dedzīga par savām idejām, sapņiem un mērķiem. Tieši mūsu balss spēj ieviest spēcīgas pārmaiņas pasaulē. Ja iepriekšējās paaudzes šausminās par to, cik bezbailīgi mēs esam, tad mums tieši šķiet, ka tas spēks un jauda, kas mīt jauniešos, ir jākultivē un jāvērš par labu mūsu apkārtējai videi.
Kā un kur radās Jūsu komanda?
Mūsu komanda izveidojās LU studentu Biznesa inkubatora “StartSmart” programmas ietvaros. Uz vietas izklāstījām savas idejas un izveidojām komandu. Sākumā bija pavisam cita vīzija par to, kā piesaistīt atbalstu, bet, pateicoties ekspertiem inkubatora vidē, spējām novirzīt projektu uz sliedēm, kas neattopas strupceļā.
Kā LU Biznesa inkubators Jums palīdzēja attīstīt savu ideju?
Tas palīdzēja idejai tapt. “StartSmart” programma palīdzēja mums izveidot reālu biznesa atmosfēru — ar sapulcēm, ideju uzmetumiem, prezentācijām, iedvesmojošām uzrunām, ekspertu komentāriem. Mēs pavadījām tikai divas nedēļas, bet ieguvām mūžam vērtīgu iedvesmu. Sākumā ideja par savu biznesu likās nereāla, tomēr, noslēdzoties programmai, tā likās tik vienkārši sasniedzama. Vienkārši jādara!
Ar kādiem izaicinājumiem jūsu komandas saskārās idejas izstrādes laikā?
Ar sapratni, ka viss nenotiek tā, kā gribētos. Ne sliktā nozīmē, vienkārši jāatzīst, ka būs izmaiņas, būs ne visiem pa prātam. Šī programma palīdzēja saskatīt lielisko visliktākajā — tavs lielākais kritiķis patiesībā ir tavs labākais un noderīgākais draugs.Bija un ir vēlme padoties, atkāpties, aizmirst par ideju, jo ir tik daudz citu darbu, bet jādarbojas, negaidot īsto mirkli. Cenšamies visu savienot un neizdegt. Soli pa solim.
Svarīgākās kompetences, kurām jāpiemīt, lai veiksmīgi attīstītu savu ideju?
Izteikti — pasākumu organizācija, komunikācija, laika grafika veidošana, psiholoģija, projektu menedžments.
Viens padoms vai novēlējums tiem, kuri vēlas realizēt kādu nerealizētu sapni ?
Sāc darīt, tikai plānojot, nekur netiksi. Tāpat arī atliekot neko nepanāksi. Vienkārši noliec aizbildinājumus malā un sāc kaut vai piecas minūtes dienā darīt! Un atceries — nekas nav neiespējams! If you can dream it, you can do it! (tulk: Ja Tu to vari izsapņot, Tu vari to izdarīt!)
*“The world's biggest power is YOUTH”
Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.
Studentu komanda “Digitālais pārvaldnieks” ir radījusi nākamās paaudzes pārvaldības sistēmu, kas aizstās Excel tabulas ar mūsdienīgu rīku digitālajā vidē — Latvijas nekustamo īpašumu apsaimniekotāju tirgū. Par ideju un tās attīstību intervijā dalās Latvijas Universitātes (LU) studentu Biznesa inkubatora pavasara uzsaukuma 16 nedēļu programmas, pirmās vietas un naudas balvas ieguvējs, Dāvids Svēte.
Kas ir “Digitālais pārvaldnieks”, tā komanda un idejas mērķis?
“Digitālais Pārvaldnieks” ir nomas īpašumu pārvaldības risinājums. Komandas un idejas mērķis bija izplatīt “PROPERENTY” jeb nākamās paaudzes pārvaldības sistēmu, kas aizstās Excel tabulas ar mūsdienīgu rīku digitālajā vidē — Latvijas nekustamo īpašumu apsaimniekotāju tirgū. Produkta auditorija ir namīpašnieki, apsaimniekotāji un biroju kompleksu pārvaldnieku uzņēmumi.
Kādi ir lielākie ieguvumi šīs sistēmas lietotājiem?
Mūsu piedāvātais risinājums automatizē līdz pat 70% no īpašumu pārvaldnieku pienākumiem. Tostarp ir automātiska rēķinu izsūtīšana nomniekiem, nomas līgumu termiņu izsekošana, atgādinājumu izsūtīšana nomniekiem, ja maksājums ir kavēts, tehnisko problēmu uzskaites sistēma un pat īpašumu katalogs, ko nosūtīt potenciāliem nomniekiem.
Kā un kur radās “Digitālais pārvaldnieks” komanda?
Es un mans komandas biedrs Emīls 2021. gada februāra sākumā “salikām kopā galvas”, lai radītu ideju, ar kuru piedalīties LU studentu Biznesa inkubatorā, jo vienmēr esam zinājuši, ka uzņēmējdarbība ir perspektīva nozare. Biznesa inkubatora programma tika uztverta kā vēl viens izaicinājums un iespēja pilnveidoties sadarbībā ar mentoriem un citu komandu pārstāvjiem.
Kā LU studentu Biznesa inkubators Jums palīdzēja attīstīt ideju?
LU studentu Biznesa inkubators komandai palīdzēja sākotnējo ideju pielāgot tirgus apstākļiem, sastrukturēt vīziju un nospraust skaidrus mērķus tās īstenošanai. Kā arī katru nedēļu atgādināja par izvirzīto rīcības plānu un iedvesmoja tiekties līdz uzvarai.
Ar kādiem izaicinājumiem jūs saskārāties idejas izstrādes laikā?
Galvenais izaicinājums bija uzstādīt pareizus mērķus un saplānot ikdienas aktivitātes tā, lai enerģija tiktu sabalansēta starp dzīves lauciņiem pēc iespējas harmoniskāk.
Svarīgākās kompetences, kurām jāpiemīt, lai veiksmīgi attīstītu savu ideju?
Komunikācijas un prezentēšanas prasmes, kā arī pārliecība, pacietība un pateicība.
Atskatoties uz idejas sākumposmu, vai ir kas tāds, ko Jūs būtu mainījuši/darījuši citādāk, uzsākot savas idejas realizāciju? Ja, jā, tad kas tieši?
Viss noritēja tik lieliski, ka komanda nevēlotos mainīt neko — katra diena tika uztverta kā solis pretim nospraustam mērķim, un ikkatra iegūtā pieredze no mācībām bija nepieciešama tieši laikā!
Viens padoms/novēlējums tiem, kuri vēlas realizēt kādu sapni par reālu ideju, ko ieteiktu citiem?
Novēlām veiksmīgi izvirzīt prioritātes un plānot savu ikdienu apkārt savām idejām, vīzijām un mērķiem!
Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.
Latvijas Universitātes (LU) “IPP” komanda jeb “Innovative Personal Protection” ir radījusi izsmidzināmu līdzekli, kas nodrošina ilgtermiņa dažādu virsmu dezinfekciju, lai ar tā palīdzību spētu izvairīties no slimību izplatības, pasargātu sevi un citus. Par komandas ideju un produktu intervijā dalās LU studentu Biznesa inkubatora 9. sezonas pavasara uzsaukuma, otrās vietas un naudas balvas ieguvējs, viens no vadītajiem, Rihards Ruska.
Kā jums radās ideja par “IPP” un šādu produktu?
“IPP” ideja radās pagājušajā gadā, pavisam nedaudz pirms uzsākām dalību LU studentu Biznesa inkubatorā un tā joprojām turpina attīstīties. Esam iztrādājuši izsmidzināmu līdzekli, kas nodrošina dažādu virsmu ilgtermiņa dezinfekciju. Ja spirts tikai likvidē baktērijas un vīrusus no virsmas, un tie var ātri atgriezties atpakaļ, tad mūsu radītais produkts parūpējas, ka vīrusi un baktērijas uz apstrādātās virsmas nenokļūs ilgu laiku. Šis radītais līdzeklis ir daudzas reizes efektīvāks par “parastajiem” spirta dezinfekcijas līdzekļiem. Produkts ir paredzēts vietām, kur koncentrējas liels cilvēku skaits, līdz ar to ir arī potenciāls risks izplatītiesslimībām. Piemēram, tās ir ražotnes ar dažādām iekārtām, pie kurām mainās cilvēki, un, ja kāds saslimt, tad vēlāk var nākties ciest visam ražotnes kolektīvam, tādēļ šāds līdzeklis ir tik noderīgs. Svarīgi pieminēt, ka tieši LU studentu Biznesa inkubatora programmas laikā mēs izstrādājām produkta prototipu, bet tagad esam ņēmuši dalību “Buildit Accelerator” un turpinām uzlabot produktu, precīzāk, nodarbojamies tieši ar tā izplatīšanu.
Pastāstiet, lūdzu, sīkāk, kas ir “Buildit Accelerator”?
Tas ir akselerators, kur gadījumā, ja ideja, komandas dalībnieki un viss pārējais ir ļoti aizraujošs, tiek investēts finansējums jaunuzņēmuma attīstībā. Tā nav kā grantu iespēja, kur piešķir konkrētu finasējumu, bet akselerators iegulda tieši uzņēmumā. Viņi saņem dažus procentus no uzņēmuma, bet mums tiek piešķirts finansējums, lai uzņēmums turpinātu attīstīties. Izdevīgi ir abiem, gan mums, gan viņiem — viņi var nopirkt procentus no uzņēmuma, kas vēlāk var kļūt par lieluzņēmumu, gan mums, jo varam augt un attīstīties. “Buildit” pamatā koncentrējas uz investīcijām uzņēmumos, kas nodarbojas ar kaut kā ražošanu, piemēram, kā “IPP”.
Kā LU studentu Biznesa inkubators Jums palīdzēja attīstīt ideju?
LU studentu Biznesa inkubators mums ļoti palīdzeja. Mēs kā fizikas un ķīmijas studenti nācām ar savām zināšanām par pašu produktu un tā izstrādi, toties inkubators mums sniedza ieskatu nevis no zinātnes puses, bet gan no uzņēmējdarbības skatupunkta. Programmas laikā katru nedēļu bija jaunas lekcijas, lektori un tēmas, tas bija patiesi noderīgi.
Ar kādiem izaicinājumiem vai grūtībām “IPP” saskārās produkta izstrādes laikā?
Man ar Tomu (komandas biedru) lielākās problēmas sagādāja tieši darbs ar biznesu, jo mēs sevi lielākoties definējam kā zinātniekus. Izstrādāt pašu produktu mums nebija sarežgīti, lielākais izaicinājums bija produkta popularizēšana un izplatīšana. Bet ir labā ziņa — pēc LU studentu Biznesa inkubatora programmas beigām, esam komandai piesaistījuši vēl cilvēkus, kas mums palīdz ar šo.
Kāds ir Jūsu viedoklis par šī brīža tendencēm, kā arī situāciju tirgū šādu vai līdzīgu produktu izstrādē?
Šobrīd daudz pasaules vietās aktīvi rodas dažādi jaunie uzņēmumi saistībā ar inovācijām dezinfekcijas jomā. Šī gada janvāra sākumā ar “IPP” sazinājās viena uzņēmuma pārstāvis no Ķīnas, viņu uzņēmums izstrādā robotus, kuri dezinficē. Roboti pārvietojas pa telpām un izsmidzina spirtu vai izstaro ultravioleto gaismu, kas dezinficē dažādas virsmas un iekārtas, mums tas šķiet ļoti inovatīvi. Vēl ir viedtālruņa ekrāna dezinficējošās aizsargplēves. Tā kā pēdējos gados ir ļoti daudz jaunu un dažādu inovāciju — gandrīz pilnīgi jebko, ko varam iedomāties, kāds mēģina attīstīt un izgatavot.
Kādām trīs svarīgākajām kompetencēm jāpiemīt, lai veiksmīgi attīstītu inovācijas ideju?
Cilvēkam ir jāpiemīt spējai kritiski domāt, spējai mācīties un mainīties. Esmu novērojis, ka bieži cilvēki nav gatavi pilnveidot un mainīt savas idejas. Tas rada problēmas. Arī “IPP” galaprodukta ideja ir mainījusies reizes piecas! Uzsākot gaitas LU studentu Biznesa inkubatorā mums šķita, ka produkts ir gatavs, atliek tikai piedalīties un iegūt balvu, bet tā nebija. Ir jābūt disciplīnai, jāmāk strādāt, pieturēties pie plāna un nevienu iesākto darbu, ideju nepamest pusceļā.
Jūsu komandas novēlējums un ieteikumi tiem, kuriem ir bail spert soli savu ideju realizēšanā?
Mest bailes projām, neturēt ideju sevī, uztraucoties, ka to kāds nozags. Daudz cilvēki šaubās un nav pārliecināti, ka ideja būs nepieciešama un pietiekami inovatīva, bet par to nav jādomā. Neviens neko nenozags, vajag droši doties apspriest ideju — brīdī, kad citi cilvēki par to uzzinās, tikai tad tā spēs uzlaboties. Vajag nebaidīties, iet un darīt!
Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.
Latvijas Universitātes (LU) entuziastu komanda Team Voila ir radījusi interaktīvu pilsētu ceļvedi – fotoorientēšanās aplikāciju, kuru var lejuplādēt un izvēlēties kādu no komandas sastādītajiem maršutiem, iepazīstot Latvijas pilsētas. Plašāk par ideju un savu produktu intervijā dalās LU studentu Biznesa inkubatora 9. sezonas pavasara uzsaukuma, trešās vietas un naudas balvas ieguvēja, Team Voila veidotāja un vadītāja, Daniela Studente.
Daniela, mazliet pastāsti par sevi un Team Voila komandu?
Mēs esam minimālisti, kuru mērķis ir maksimāli reducēt jebkādas esošas fiziskas lietas un parādīt to, ka patiesās vajadzības un vērtības ir komunicēt, draudzēties, kontaktēties, pieredzēt – iegūt bez fiziskām lietām. Mēs šobrīd dzīvojam kapitāliskākajā laikmetā, apkraujam sevi ar liekām mantām, kas vēlāk kļūst nevajadzīgas. Tāpēc mūsu mērķis ir nodrošināt dažādus pasākumus un individuālus digitālos konceptus, kur cilvēki var doties, pieredzēt un apskatīt vidi sev apkārt. Mēs sākām ar pasākumiem, kas bija vērsti uz socializēšanos – “Speed Friending”, “Speed Dating”, “Action Friending” un vēlāk, kad pandēmija skāra arī mūs, bija jānonāk pie idejas, kā cilvēkus var aizvest pasākumā, ja mēs tur neesam. Tā radās “Latvijas haips”. Team Voila izkartēja Latvijas pilsētas ar mērķi, lai cilvēki aktīvi pavadītu savu brīvo laiku, vienlaikus palīdzot celt vietējo ekonomiku. Mēs esam tie, kuri pielāgojas dažādām situācijām, jo mērķis ir maksimāli samazināt patēriņa resursus, mēs esam kā tilts starp nepazīstamo un pazīstamo jeb starp vēlmēm un mērķiem.
Kādēļ tieši Team Voila?
Voila – no franču valodas tulkojot, nozīmē – lūk, tā. Par cik es pati esmu mācījusies franču valodu un arī padzīvojusi Francijā, parasti šo vārdu izmanto sarunvalodā, piemēram, “Re, kādi garšīgi plācenīši man sanāca, voila!” Voila ir kā punkts uz “i”, kā ķirsīts uz deserta. Un “team”, tulkojot no angļu valodas, nozīmē komanda, jo neviens no mums nav individuālists, cilvēkiem ir nepieciešams socializēties. Tie, kuri iekļaujas mūsu konceptā, ir daļa no Team Voila komandas, kurai svarīgākais ir vienas vēlmes un vērtības.
Kāda ir Team Voila mērķauditorija?
Lielākoties tie ir cilvēki no 23 līdz 48 gadu vecumam. Aptuveni 73% sievietes un pārējie vīrieši, kā arī cilvēki, kuriem ir savas automašīnas. Vieni ir tie, kuri nāk uz “Speed Dating”, “Action Dating”, citi ir tieši lietotnes “Latvijas haips” auditorija.
Ar kādiem izaicinājumiem saskārāties Team Voila izstrādes laikā?
Noteikti izaicinājums ir tehniskie risinājumi, Latvijā mēs veidojām prototipu, iztestējām savu ideju un šobrīd ir plāns pārcelties uz Spāniju, lai attīstītos un augtu tālāk. Mēs turpināsim attīstīties tur un izstrādāt jaunus digitālos maršutus. Mūsu šī brīža aktuālākais mērķis ir attīstīt “Haipu” gan Spānijā, Portugālē, Francijā un Itālijā. Izveidot produktu Latvijas tirgum, kas veiksmīgi “aiziet”, ir viens no mūsu lielākajiem izaicinājumiem.
Svarīgākās kompetences, kurām jāpiemīt, lai veiksmīgi attīstītu savu ideju?
Neviens neticēs tavai idejai, pirms pats nebūsi tai noticējis. Tev ir jāparāda, ka tā funkcija, kuru veic, ir vajadzīga visiem, turklāt – tā spētu risināt kādu problēmu. Mana problēma, ceļojot un braucot uz dažādām Eiropas pilsētām, bija informācijas nepieejamība. Varēju atrast tikai novecojušus, vairs neaktuālus bukletus, no kuriem nevarēja iegūt noderīgu un interesantu informāciju. Tādēļ mēs izveidojām lietoni, kur visi ceļojošie aktīvisti to visu var iegūt.
Team Voila komanda ir bijusi visās Latvijas pilsētās, lai izveidotu dažādus interesantus maršutus un saprastu, kas ir tas, kas jāredz ikvienam. Ir jāmēģina maksimāli iegūt jaunus klientus, testēt, saprast kļūdas, meklēt sadrabības partnerus, grantu iespējas – mainīties un attīstīties. Vienkārši ir jāriskē!
Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.
In order to improve students' interest in the learning process, engaging and interesting tools are needed, especially in the current situation, when distance learning is becoming more and more relevant. MindCave is developing support tools for the self-learning process. Pupils are offered tests that test their knowledge in previous years' centralized exams - mathematics, English and Latvian. For its part, MindCave offers teachers materials that will be useful in promoting the learning process.
"Our priority is education. Our goal is to promote interest in the education sector, as well as to develop logical thinking in a convenient and fun way for people of all ages, ”emphasizes Santa Bartušēvica, a member of the Business Incubator of the University of Latvia (UoL).
How did you come up with the idea for such a tool?
As we are students ourselves and actively involved in issues related to education, we definitely knew that we would like to develop our business idea in this direction. The pandemic situation is increasingly highlighting the quality of distance learning, as more than ever before students need to learn to organize their work independently. Our goal is to improve the range of materials and to create materials relevant to the curriculum, which will be useful for both teachers and students as a support in the lessons or as an assistant for independent consolidation of knowledge.
What did you have to face to get a tangible result for your idea?
We work with software development, so initially we had to invest quite a lot of resources to develop our business idea not only in terms of material, but also in terms of time and manpower. Despite the challenges, we have certainly grown and improved our skills. We have learned a lot new things - especially from business management and work organization.
Was the funding that supported your idea helpful and contributed to the development of your idea?
The funding allocated will certainly give us an opportunity to develop. With the allocated funding, we plan to expand our field of activity. We want to focus more on iOS device software development, which will definitely expand the availability of our products. We wanted to acquire this market share for a long time, but it needs additional resources. Taking into account that initially we only invested our own funds in the company, the obtained financing will allow us to realize the business idea much more and more widely.
What is the key to teamwork to develop an idea and create a successful innovation?
In our opinion, the main key to successful innovation is passion for the chosen business idea. We knew we were on the right track when we enthusiastically discussed all active and planned projects. If you are interested in your own project, then it will definitely be easier to attract potential customers.
When working in a team, mutual communication is also very important. For a project to develop and be successful, everyone involved must be on the same page. In this respect, we are very lucky, because we work in a team as one family and the pandemic situation did not affect the quality of communication.
Another important aspect is the optimal allocation of work and resources, which in a sense results from successful communication. We each have our strengths. We have very different skills and fields of knowledge, so we divided the work based on each person's abilities.
How did you come up with the name?
We also planned to attract a foreign audience, so we knew that the company name must be in English. We wanted the name to be binding on young people as well, but at the same time clearly linked to education. That's how we came to "MindCave" or "mind cave" in Latvian. We each keep the most important in our "mind cave". It is important that the knowledge and experience we store fosters creativity and has a positive effect on our perceptions and ability to work. We have also included this concept in our company logo design.
What is the vision for the future of this type of innovation and how could it affect the very current processes in this field?
The uptake of technology in the education sector is becoming increasingly important and will certainly continue to be so after the pandemic. We use various applications related to education on a daily basis and it does not seem that this trend will decrease in the coming years. We spend more and more time on our smart devices and computer screen, so we believe that it would be better to spend this time productively, improving ourselves and gaining new knowledge in an exciting and interactive way.
Do you recommend others to participate in the UoL Student Business Incubator?
We strongly recommend that others try to participate in the Business Incubator. Even if there are no rewards for participation, the experience gained will definitely be worth it. A business incubator is also a good way to validate your business idea and get feedback from other people working with starting a business. The organizers of the business incubator and the mentors involved are very responsive and will definitely help to improve business management skills.
Maybe there is some additional information that would be important to tell readers about your innovation?
The key is not to be afraid and try! The idea of starting your own business may seem very unrealistic and distant at first, but if you are passionate and passionate, you can definitely turn your ideas into business. Perseverance and interest will also stimulate other people's interest. Communication with others operating in similar industries is also important. We do not see others operating in this industry as competitors, but as potential partners. In our opinion, such an attitude is very healthy for business, as it opens up much wider opportunities for further development.
More about “MindCave” - www.mindcave.lv
The activity is implemented by the ERDF co-financed project No. 1.1.1.3/18/A/007 “University of Latvia Innovation Grants for Students” support.
In order to help seniors and people with special needs, as well as sell their products and products during trade fairs and limited on-site sales, the members of the University of Latvia (UoL) Student Business Incubator set up an online store www.tiptip.lv Agnese Slišāne shares more about the idea and getting to social entrepreneurship in the interview.
How to help a grandmother who knits socks, but does not know how to sell them, meet a person who wants a heartfelt gift, but does not know where to get it? The idea arose at a time when people cannot meet, but online stores are booming at this time. Tiptip.lv developed an online store that offers a variety of goods and products created by retirees or residents from a socially vulnerable group. This product helps both - people who are "on you" with technology, but are able to create great products, so help is given to sell them, while others who are in a better financial situation are helped to get a product that is created with special sincerity. .
How did you come up with the idea?
We came up with the idea when we were thinking about the Covid-19 pandemic, which has caused significant restrictions and impact on remote processes. The idea came during the seminar when my colleague and I went for a coffee break in a small cafe in Riga. She told me about ideas that could be implemented because I run student training companies and I also have a connection to entrepreneurship. We discussed, generated ideas together and one of the ideas came to my mind. I think it has a great added value: helping seniors and people with special needs to sell their products at a distance when there are no fairs and people can't meet.
What did you have to face to get a tangible result?
The biggest challenges were related to the technical side, because we had a vision, ambitions and ideas on how to implement it, but there was no knowledge in the field of information technology, programming or design. Thus, the challenges ranged from website design, photography, placement, to communication with seniors. Admittedly, even the first address and gaining trust is not easy, so trust us that we can really help sell them. My colleague was more responsible for the legislative side so that everything was legally in order. Of course, when doing something for the first time, especially when starting a business, it is difficult to open accounts, be clear about all patent fees and everything else.
Was the funding that supported your idea helpful and encouraged its development?
Yes, I would say that the LU Business Incubator promoted the development of our idea. It helped to get to the end very quickly, because it is not just a story of the financial support we received and were able to pay the various bills, but also of the fact that our tasks and responsibilities towards the program made the teachers act faster to achieve the result. And, of course, the financing itself was useful for the formation of raw materials, for paying for websites, transport and photography expenses. Because, of course, all this required additional resources.
What is the key to success in developing an idea and creating a product or service?
The key to our team's success is work ethic and a sense of responsibility towards each other. Also the ability to divide responsibilities according to each person's strengths, as well as the desire to invest in this team work. We have divided our responsibilities and we know what our responsibilities are, so the work is moving forward. We also provide support to each other when needed. Other times there are reflections, is this worth it to those who need it, or do we really provide any added value to society? It is at these moments that the team has an extremely strong shoulder of support. Of course, our partners, our seniors, and also the buyers who buy and provide feedback. But, I would say that any team is based on work ethic, responsibility, respect for work and time. Everything is based on work planning.
How did you come up with the name?
We looked at whether the original name of the domain already exists, we thought of variants. And then we came to the fact that tiptip.lv would be louder. "Tip" in English is a fee for a good service - we also link it a bit to the fact that people who buy this product get the product they need, whether it's wicker or leather or a ceramic dish, this money also in a way helps and says thank you to the manufacturer for his work, because then we want to support senior associations from the profits of this company.
What is the future vision for this type of innovation and how could it affect the current processes in this area?
It seems to me that it is only a matter of time before seniors and people who are unfamiliar with digital tools and the possibilities of the digital internet also enter this environment. At the moment, seniors cannot do it themselves and that is why we are like an intermediary between the producer and the buyer. In addition, we are also a service provider that provides the establishment of a store. We collect, fill in, describe, place, market and deliver this product from seniors to the buyer. And, in my opinion, the innovation as such is that fairs are moving online. Any boundary that is time or space disappears. And anyone, anywhere in the world, can buy the thing, the product they need, without leaving home and going to that particular fair. I think the processes that are taking place in the world influenced the development of this idea, but further, I think that this innovation will help many others to understand the importance of moving from traditional trading opportunities to those that are very relevant today and very fast growing. .
Do you recommend others to participate in the UoL Student Business Incubator?
Of course, I highly recommend participating in the Business Incubator, as it is a good way to minimize the negative consequences of risk. By that I mean that the Incubator provides funding with which you can develop your idea much faster. I appreciate the knowledge gained and the opportunity to validate the idea with professionals. It is also motivating to be among like-minded people who have similar goals, who want to develop, want to create something, introduce new innovations - it gives strength. I recommend joining and trying to start at the UoL Student Business Incubator.
The activity is implemented by the ERDF co-financed project No. 1.1.1.3/18/A/007 “University of Latvia Innovation Grants for Students” support.
On April 22, the Business Incubator team of the University of Latvia (UoL) “FoodLink” won the 1st place on the Demo Day, where together with other teams they fought for cash prizes to further develop their idea. Walter Slava tells about his idea and shares his experience.
FoodLink is a platform that connects food suppliers with various companies operating in the catering industry, such as cafes, restaurants and canteens. "Currently, cafe orders are relatively chaotic, and due to the disorderly environment, it takes a lot of time for responsible employees, and cafes do not always get the most advantageous and best offer, because they simply do not find out about it," says team representative Valters Slava. The author came to this idea by working on a completely different idea, but by conducting interviews and analyzing the obtained data, he came to the conclusion that this is exactly the idea that needs to be developed and addressed.
How did you come up with the idea for such a platform?
I had already been thinking about developing my ideas for several years, but I only got to the end of last year when I joined the LU Student Business Incubator. It was certainly not my goal to make a platform, but in the course of my daily paid work, I saw how disorganized the communication of catering companies with suppliers is. The digitization of these areas seems to have been somewhat forgotten, as a large proportion of chefs and cafe owners still order by making lists on leaflets, taking pictures of them, sending WhatsApp or calling. At the same time, suppliers are persistently trying to build their own e-shops, but since each cafe has several suppliers, it is not very convenient to use about 10 different e-shops. Examining this area in more detail, we realized that both sides are facing problems and the FoodLink platform is trying to alleviate them.
What did you have to face to get a tangible result for your idea?
Upon joining the Incubator, we wanted to create an e-shop that would unite all suppliers and all catering companies would use the platform. We realized quite quickly that initially we would not be able to meet all the needs, so we had to look for a niche to start with. Therefore, the biggest challenge is to define a specific idea, because the original idea is already a good idea, but to get to it, it takes a longer way, as it may have seemed at first.
What is the key to teamwork to develop an idea and create a successful product / innovation?
In my opinion, the main keys are continuous learning, because if a person thinks that he knows everything better than others and does not need to supplement his knowledge, then success alone, in my opinion, will not be enough for a competitive company.
It is also very important not to be afraid. Sometimes when I have to address a representative of a large company, I also doubt and am a little worried what this other person will think of me, but at the same time I ask myself - what is the worst that could happen !? Asking such a question and it is clear that there is no excuse to fear.
How did you come up with the name?
The name essentially covers what the FoodLink platform does. The name consists of two words in English "Food" - food and "Link" - connect. As the main suppliers of catering companies are food suppliers, and the platform brings them together in one place, the name seems very appropriate to us and came up with the idea. We have realized that by the time we are ready for a larger market than Latvia, the name will probably have to be changed, because in many countries this sonorous name is already used by other catering companies.
What is the future vision for this type of innovation and how could it affect the current processes in this area?
Similar analog products with similar functionality are being developed worldwide. For example, in the United States, the company has now attracted more than 60 million. USD investment to develop such a platform, as well as a similar solution is emerging in southern Europe, and also in Asia. In our opinion, such a solution will act as a bridge to the improvement of this area. Currently, the platform only offers an ordering function, but the possibilities to grow it with several additional solutions are wide.
Do you recommend others to participate in the UoL Student Business Incubator?
I definitely recommend participating! As I said before, I think that learning and constantly updating knowledge is one of the keys to success. I will admit that when I joined the incubator and saw the list of lectures, at first it seemed that I already knew all this and I would rather be able to teach someone here than me. But looking back, I am a little ashamed that such thoughts I had in mind, because the lecturers are really professionals in their field and each lecture was useful and only revealed more and more things that I do not know and need to think about when developing my business. The incubator has also provided very valuable contacts from other teams, managers and mentors, with whom we had the opportunity to meet and who, to be honest, also helped to find the right solution for the initial launch of the product.
The activity is implemented by the ERDF co-financed project No. 1.1.1.3/18/A/007 “University of Latvia Innovation Grants for Students” support.
Marta Veldre, a member of the Business Incubator of the University of Latvia students, started making alternative sweets five years ago, when she was faced with the challenge of finding products that match her lifestyle on store shelves. Now the idea has turned into a business and a home-grown manufacturer of healthy vegetable sweets, which makes sweets without artificial additives, allergens and refined sugar. Marta Veldre, the founder of "My Food Intelligence", shares more about her idea and getting to the result in the interview.
How did you come up with the idea for such a product?
The idea for healthy and equally filling and tasty sweets came to me more than four years ago. The idea was born without being able to find sweets to suit your diet on store shelves. After the birth of the girl, as well as facing major health problems in the family, we started to lead a different lifestyle, avoiding products of animal origin, as well as various allergens - lactose, gluten, in principle, choosing only the most natural and non-chemical products. However, being big sweets lovers, there was a lack of really natural, healthy and equally delicious products on store shelves. For several years I slowly experimented in the home kitchen until, with the onset of the Covid-19 pandemic, I lost my job and decided to start something myself.
What did you have to face to come up with a tangible result for the idea?
I can say that I have come through a rather difficult path to come up with a product to offer my customers. It all started with the development of recipes, the purchase of the most necessary production equipment, investment of time and own resources. This was followed by the creation of social platforms, myself and also with the help of the incubator I had to learn things I had not known before, such as the creation of websites. Since my product is a food product, I couldn't expect a lot of customers to appear in one day, because it takes some time to get my audience. Now I am glad that it has increased greatly for me now and I cannot complain about the lack of orders, but I continue to work every day to increase my circle of interested people.
Was the funding that supported your idea helpful and helpful in developing the idea?
The support of the incubator has definitely contributed to the development of my idea - first of all, the moral encouragement I received from mentors and managers, because undoubtedly there are several doubts until the first regular customers and the fruits of labor, ? Expert encouragement, as well as good customer feedback, gives motivation not to stop. Second, the incubator sets deadlines for achieving specific goals, which also gives them the impetus to do something faster that might otherwise have dragged on.
The funding I received at the end of the first round of the incubator helped me to purchase the production equipment I needed specifically for my product, with which I could really make my job of ordering more efficient. It is now possible to do this much faster and with better quality, and if necessary, larger volumes can be produced. For the received funding, I am also working on the establishment of a professional online store.
What is the key to success in developing an idea and creating a product?
I mostly worked on the product development myself, but undoubtedly I was helped by the support of family and friends in various tasks. I would say that what helps to develop an idea the most is how much you are passionate about it, because while there is enthusiasm, in the meantime, I think it is possible to do great things.
I'm working hard to promote the product to create a so-called word of mouth when people recommend my product to their friends and acquaintances. It took some time for more people to take an interest and place orders. I try to increase the number of my customers organically by pleasing customers with some bonuses, special design and flexible delivery time, so that they are satisfied and recommend me to others. I don't think it makes sense to attract customers artificially through online contests or growing followers, because only those who are really interested will place orders. Quality social network content is also very important.
How did you come up with the name?
Inventing the name was really not easy, because although the name sounds complicated, I wanted it to be based on a deeper thought that would describe the idea I wanted to convey with my product. The key to the product is a combination of good taste and healthy and healthy ingredients. I think that knowledge is needed to create a delicious product from only healthy ingredients, which is why this name is food intelligence, addressing those who are themselves knowledgeable in this field and consciously choose specific products.
What is the future vision for this type of innovation and how could it affect the current processes in this area?
For the time being, I distribute my product as a home producer, but I am working to make the product available on store shelves. Of course, this process goes forward in small steps, and there are many difficulties and requirements that must be met in order to be able to implement something like this. Veganism, a healthy lifestyle, and the exclusion of various allergens from the menu are globally growing trends, but the niche for these foods is not yet filled, so I know that my product has potential.
Do you recommend others to participate in the UoL Student Business Incubator?
I definitely recommend others to participate in the UoL Student Business Incubator, because it really expands the range of opportunities - without participating in the incubator, I would probably never have met several of our mentors, who with their advice contributed a lot to the development of my project. It should also be mentioned that in the incubator we are all teams together, which gives a sense of being part of a community where everyone works on their ideas. If the idea has viability - with the help of the incubator it will definitely be possible to develop it faster and much more successfully!
The event is organized by ERDF co-financed project no. 1.1.1.3/18/A/007 “University of Latvia Innovation Grants for Students” support.
One of the successful start-ups of the university incubator is Correcty, which has developed a posture-correcting t-shirt. The innovation is special in that its t-shirt support correction scheme helps to train back muscle memory. Orthopedists and physiotherapists were also consulted during the development of the product in order to develop it according to its functions.
To get to the end result, the idea had to be developed by Ekaterina Romanova and Natalia Jermolayeva, who had previously used this type of product, but together and agreed on compromises, developed a product that allows the muscles to properly fix and work. The shirts are especially special in that they are mostly handmade - it is the strength of both girls that these products are designed in this way.
Currently, there are various aids available on the market to improve posture, but their daily use is not convenient, so the main goal in developing the product was to create an easy-to-wear posture corrector that does not require additional adjustment. It was important to be able to adapt this t-shirt to any style and it would improve both posture and self-confidence. For this reason, the correction scheme for the shirt is embedded from the inside and is almost invisible.
Most of the day, both colleagues spend working together, but of course you can't do without collaborating with other people who have helped in different areas, such as responsive mentors sharing their knowledge on all kinds of issues. There was no difficulty in inventing the name of the new company, because the explanation is quite simple - t-shirts improve the posture or "Corrects your posture", so in the end it was "Correcty".
Jekaterina mentions communication with each other as a key to the success of a successful team, as well as clearly defined both personal goals and team goals, which in different situations can find clarity on how to proceed. Of course, it is important not to mention that Correcty girls are still in the early stages of their innovation, as these goals include different plans for how the company can grow and develop even more. It is important to believe in your own strengths and to do your best to reach the end result.
In order to be able to develop this innovation, one of the sources of funding was funding from the European Union funds, which was the basis for Catherine and Natalia to develop "Correcty". Jekaterina herself does not regret that she chose the University Incubator as one of the starting points for the development of her innovation, so she recommends that others do the same - do not be afraid, go with a clear idea and use this kind of opportunity immediately.
The activity is implemented by the ERDF co-financed project No. 1.1.1.3/18/A/007 “University of Latvia Innovation Grants for Students” support.
One of the teams of the University Incubator called "Humico" is actively working on an efficient, environmentally friendly method of soil improvement, which, as a result of optimization, can achieve peat processing technology for obtaining new innovative products from natural raw materials. The author of this innovation, Kristīne Irtiševa, has been working on the idea for quite some time, and in order to arrive at a more efficient product, she conducted interviews with customers for whom this humic solution would help to improve the soil.
The university incubator has given Kristine and the development of this innovation enough experience, criticism from mentors, as well as a lot of success to continue to improve it and create something that would be useful for a specific target audience.
Kristīne herself can admit that the main thing is to believe in her own strength, not to be afraid to speak and to ask for help if there are difficulties, as well as the main thing is to accept criticism with a clear mind, which undoubtedly helps to understand mistakes and analyze them. With this type of innovation, it is necessary to be able to 'go beyond the frame' in order to be able to create something that does not yet exist and benefit a particular industry. One thing that helps to convince others of your idea is to be enthusiastic about it and to set out the details with enthusiasm, as well as be aware of all the details involved if you need to answer all kinds of questions.
Working with other colleagues on this innovation, Kristīne is able to recognize that the key to successful teamwork is the division of responsibilities so that everything succeeds, as well as continuous communication and awareness of work so that the process does not stop. So far, working with others has not caused misunderstandings, but you should always be able to compromise if there is disagreement or a different view of the plan.
The name "Humico" is very simple - Humi describes the solution of the humic substances themselves, while co describes the technologies used to create the solution itself. A good name always attracts the right people who will know that the product can have a positive effect, as well as trust the product itself.
One of the sources that helped to develop innovation to another level was funding from European Union funds. Kristīne's involvement in the University Incubator was full of adventure and struggle, because the selection of teams is difficult and full of obstacles, but it was definitely worth it. "If you have the opportunity to apply and are passionate about your idea for innovation, without thinking twice - apply!" says Kristine herself. The experience, contacts and knowledge gained from mentors at the University Incubator, as well as support in the late evening when it was needed, is a unique opportunity to strive for the development of your idea.
The activity is implemented by the ERDF co-financed project No. 1.1.1.3/18/A/007 “University of Latvia Innovation Grants for Students” support.
Among the University Incubator's aspirants is a team with the innovation "Grow!", Who are still working on a knowledge-intensive bioeconomy solution - a biodegradable potted plant with increased efficiency for growing plants, which is a product of "zero waste" and circular economy and improves soil quality.
The author of the innovation Vaira Obuka came up with such an idea already while working on her master's thesis at the university, so all that was needed was the pursuit of a goal and action plan, as well as could not do without advisors - mentors who provide all the necessary experience and ideas. , which helps to strive for tangible innovation.
The result of this innovation is very positive and environmentally friendly - the raw materials of the product are agricultural, energy, wood processing by-products, as well as a by-product of the lake reclamation process - organic lake sediments - sapropel, and these are the nutrients the plant needs immediately. The added organic ingredients provide nutrients for plant development.
The name of the innovation is "Plant!" originated simply - with the help of her mentor, Vaira has already kept her name in mind for a very long time, because she has figured within another project and seemed very relevant to the development of this project. "Growing up!" the significance is that both the innovation itself and the masterpiece of the products it creates, or the plants themselves, grow.
Of course, along the way we had to face various obstacles that complicated the innovation development process, but, as Vaira herself admits, the key to successful teamwork is not to lose inspiration and find the slightest success, common team goals and most importantly - goals set by each individual. In order to avoid any complication or unexpected obstacle, the team members must maintain close communication with each other so that everyone can move forward together.
In order to be able to develop this innovation, funding from European Union funds was part of the driving force, which was undoubtedly a good guarantee that innovation would be taken forward and that the process would develop as it went. Undoubtedly, Vaira herself can admit that anyone who wants to develop a business idea should try their hand at this University Incubator, because the support and advice provided will certainly not be obtained elsewhere, as well as new experience and contacts for the future. , because the activity takes place under the supervision of skilled mentors.
The University of Latvia Innovation Grants project provides students with an opportunity to obtain a scholarship with the aim of promoting the implementation of LU students 'innovation applications, developing students' innovation capacity and entrepreneurship, solving problems important to society or its part. At the LU Student Scientific Conference “Mundus et”, which took place at the end of last year, in which, despite the restrictions created by the pandemic, 18 young researchers from 9 LU faculties presented their research to the general public.
One of the conference participants is Alise Pokšāne, a student of the Faculty of Biology of the University of Latvia, whose research has fascinated for a long time - combining historical research with molecular biology, The aim of which is to find out how, with the help of ancient DNA analyzes, it is possible to supplement the existing knowledge acquired with such research methods as literature and source analysis, as well as archeological methods, using specific modern burial sites in Riga as an example.
Within the framework of the work, the ancient DNA extraction and analysis was performed, the results of which are connected with the archaeological and historical context of the burial, thus putting forward hypotheses based on the theory of population genetics about the origin of specific individuals. As a result of the research, the approximate origin and gender of the studied individuals were clarified and several different regions of origin were identified, which confirms that the inhabitants of Riga in the early modern period were ethnically diverse.
Alise worked within the framework of the project “Gender, Gender and Status in the Iron Age in the Territory of Latvia (7th-12th Centuries)” jointly implemented by the Institute of Latvian History of the University of Latvia and the Latvian Biomedical Research and Study Center, headed by Dr.hist. Guntis Gerhards. Although the main focus of the project is on the Iron Age, Alice's research focused specifically on the early modern period (late 15th century to the 18th century). Despite the fact that bioarchaeology and ancient DNA research are rapidly gaining popularity in the world, there are not many such researchers in Latvia. Alice's research differs in that its main focus is on the study of the historical and archaeological context, as in other similar studies, the main focus is usually on the genetic analysis and methodology of the samples. Given the limited number of sources, currently a large part of ancient DNA research is devoted to the study of prehistoric periods, while Alice has focused on the early modern period, combining literature and source analysis with the results of ancient DNA analysis, looking at specific individuals in the context of Riga existing knowledge of Riga society.-
One of the main challenges that Alice mentions in her research is the fact that ancient DNA is very fragmented, which is why this type of research can be described as a "game of chance" to some extent - precisely because DNA fragmentation is a process that takes place , when the bone in the burial decomposes and which can significantly affect the results of the study for each sample individually, it is difficult to work with the ancient bone material. However, as the most positive in her research, Alice mentions that all the samples of the studied individuals are very interesting, because each of these individuals is unique - with its own roots and its own story. Looking at the results of ancient DNA analyzes of origin and gender in the context of archaeological excavations, it is possible to learn a lot of new and come up with brand new questions that were not even worth asking before, which is why Alice is so excited to work with this study.
In addition to the main goal set in the author's study, Alice had the opportunity to touch on the topic of epidemics, which is relevant right now. Some of the individuals considered in this study came from mass burials, which are thought to be related to major epidemics in Riga, which is why Alice also briefly described the impact of major epidemics on Riga's socio-demographic processes during the period under review.
Obtaining a University of Latvia Innovation Grant Scholarship by participating in the Scholarship Competition of the LU Student Scientific Conference provided Alice with additional inspiration, as well as great motivation and support to focus more on the development of further research. Alice definitely recommends that this opportunity be used by other young researchers to get to know the world, broaden their horizons and promote self-growth. Future vision Alice's research is the acquisition of new methods, increasing the number of samples to be studied, as well as researching demographic aspects in other periods of time, expanding the existing knowledge about the origins of individuals living in the territory of Latvia in earlier periods.
The activity is implemented by the ERDF co-financed project No. 1.1.1.3/18/A/007 “University of Latvia Innovation Grants for Students” support.
"Our mobile application helps people with different eating habits to quickly and easily orient themselves in the composition of food, identifying hidden food ingredients and revealing possible health threats," shares Gunta Līdaka, a member of the University of Latvia (LU) Business Incubator from the Good Mood Food app team. .
Contribution to yourself and others
The mobile application helps people with various eating restrictions to quickly and easily navigate the composition of food. All you have to do is download the application, note which ingredients or specific products you can't or don't want to eat, go to the store and scan the composition of the food. The app will show you within a few seconds whether the product in question is recommended or undesirable for you. This idea helps those people who face various eating restrictions. It is intended for people who have been restricted by life (allergies, food intolerances, high blood sugar, which puts them at risk of diabetes) and those who have made their own lifestyle choices (such as vegans, vegetarians or people who want to follow suit). principles of a healthy lifestyle).
How did the idea come about?
Asked how the team came up with the idea for such an application, the authors admit that it is based on a personal story. "For example, I have a gluten intolerance, my colleague Lada Gorjunova does not eat sugar. We both once spent more than a year researching food ingredients and nutrients to customize our meals. We talked to other people and realized that many people face a similar problem. That's how our idea came about and we started researching the market, ”admits Gunta Līdaka.
As a result, the idea has won not only the Riga Courage Grant, but also won the first place and a 5,000 euro cash prize for the further development of its idea at the end of eight weeks on Demo Day.
Continue to develop your idea
The creative team noted that it is still on the way to a tangible result. Intensive work is currently underway to prepare the application for functional testing in several stages in order to develop user-friendly solutions both technologically and in terms of design. As well as informative support for prospective customers, the Good Mood Food Facebook page was created, and a new website is under development.
It is expected that the healthy eating community and followers will soon have access to educational information on the effects of modern food on human health and how a balanced diet can help maintain a healthy lifespan, vitamins, nutrients, and attention should be paid to high cholesterol. or high sugar levels.
Positive brand communication and challenges
The brand name is based on the idea that good food is associated with good mood and well-being in general. The developers emphasize that everyone has the right to know what we eat. In addition, research shows that what we eat today determines our future health and well-being. Most people nowadays eat processed food, in this case the application is a tool to find their way more easily and know what lies behind, for example, 58 different names of sugars and their substitutes, unknown names, as well as mysterious e-substances.
The role of the UoL Business Incubator
The founders of Good Mood Food acknowledge that an important factor in the development of a business idea is the support of the Incubator. "The incubator helps to put everything on the shelves. We received support every day and as needed. There is someone who advises, who suggests something, supports, and the right direction. Through training and our own tasks, we built our project in small steps and developed it. We worked on both the technological process and the idea development cycle, adding critical thinking. Trying to understand how current the problem is. There were customer surveys, an exhibition of business models, and a thorough market research. We would like to thank you and definitely recommend other students to use this opportunity to join the Business Incubator, ”Lada Gorjunova, a student of the Faculty of Computer Science of the University of Latvia and Lada Gorjunova, shares her experience.
It should be noted that the UoL Student Business Incubator is the largest student business incubator in Latvia. The incubator helps students and their teams of all study levels and directions to start and develop business, offering comprehensive support, which, for example, includes the opportunity to participate in classes organized by the incubator, receive support from mentors and coaches, access to office and production facilities, and financial support in the form of grants and scholarships.
Good Mood Food team members:
Gunta Līdaka, MBA, innovation, marketing
Lada Gorjunova, LU, 1st year master's student of IT, MBA, finance and accounting
Kenny Kruber, RSU student, aspiring physician UI / Mob.app programmer
Anda Ancāne, chemist, food technologist
To give people the opportunity to create a feeling of celebration and respite at home, to learn something new behind the scenes of cooking and to take gourmets closer to the chefs - such a task and mission was set by the University of Latvia (LU) Business Incubator "We are here to change your eating experience," the start-up addresses boldly potential customers.
Private chef service, recipes and the opportunity to draw inspiration from professional chefs. An innovative platform will soon be up and running, where gourmets can communicate with chefs, customers can freely express their wishes about dinner, communicate with the most appropriate professional or agree on remote assistance in the online age. Foodie.lv co-founder Aleksandrs Teilāns shares more about this innovative idea in the interview.
How did you come up with the idea for such a service?
First, the idea for such a service came to Gatim (note - Gatis Lauva, the other co-founder of Foodie). Being a professional chef and working in this field in Latvia, Switzerland and Scotland, he was able to understand and see that the niche of private chefs in Latvia is generally undeveloped and decentralized.
Secondly, I have been working in a well-recognized restaurant in Norway in the summers for the last few years. Putting our minds together, we both came up with different common denominators and nuances that would be useful for such a service and started working in hackaton, which was a condition for one of our university courses. There we also got to know some mentors and got a chance to start in the LU Business Incubator.
What did you have to face to get a tangible result for your idea?
First, we participated in one of the hackathons organized by the University of Latvia, where we finally presented this idea and won various awards, including participation in the Business Incubator of the University of Latvia. Until the beginning of the incubator, we managed to participate in a hackaton organized by Riga Stradiņš University and test this idea from another point of view - health and diet. In this hackaton, too, the idea was appreciated and we won second place. During these two hackathons, we got the first mentors, as well as worked in two different formations, which allowed us to understand the way we want to work and what works in team work, what does not.
Further, we continued working with our mentors and started in the 8-week program of the University of Latvia incubator, where we gained new information on how to evaluate our idea, we dropped, changed and added various nuances. Currently, we have reached the 16-week final phase of the LU incubator and in the second half of April we will have reached the point where we will finally open the first version of Foodie.lv. The first chefs have already signed up for membership in Foodie, there is visible interest from gourmets in Latvia.
But in general we can say that there have been no big ups and downs, we have been stable and balanced in moving forward with our idea.
Was the funding that supported your idea helpful and helpful in developing the idea?
Within the framework of the 16-week program of the LU incubator, we obtained funding, which allowed us to purchase a template for the creation of a full platform. It was an important step forward and an invaluable benefit for us to be able to deliver to the users of the platform the idea we started with, starting first in various hackathons. We plan to open the platform in the coming weeks and then everyone will be able to see the vision with which we started working on Foodie.
What is the key to teamwork to develop an idea and create a successful innovation?
The main key for us is probably a common, unified vision of where we want to go and how to develop Foodie. We are definitely lucky because we in the Foodie team understand each other practically from a half-word, which allows us to quickly exchange views, reach a common denominator and work on each of our company's development issues, without questioning the end result and doing everything with confidence.
In general, we think that the main key to teamwork is understanding what each individual's strengths are. By combining the right competencies and working with a common vision, there should be no problems in the team. Secondly, of course, do not be afraid to seek help and seek advice from other team members as well as attached mentors.
How did you come up with the name?
We came to the name in a rather natural way. In fact, we had to come up with a team name to participate in one of the hackathons, and we got to Foodie almost immediately. However, it is a global gourmet term. There really weren't even two thoughts on the name. Foodie English by definition is a person who enjoys / shows interest in various dishes and culinary wonders. As we introduce gourmets to chefs, the name seemed quite logical and understandable.
What is the future vision for this type of innovation and how could it affect the current processes in this area?
In general, private chef services in various forms already exist elsewhere in Europe and the world. We also want to introduce the Latvian society to such opportunities and create a stronger connection, mainly between gourmets and chefs. I think that in our latitudes, people are mostly used to rarely going to a restaurant on holiday, having a good evening and returning to their daily routine. We want to take gourmets closer to the chefs (who are actually responsible for the art we enjoy in restaurants) in a convenient way with a simple and understandable concept platform, to create an opportunity to create a sense of celebration and relaxation at home, maybe learn something new behind the scenes.
The past year has also forced us to think about ways in which we can integrate this whole concept into the online environment and offer a digital and innovative alternative to regular recipe books in the future.
Do you recommend others to participate in the UoL Student Business Incubator?
For our part, we can recommend any new entrepreneur with their idea to participate in a business incubator. The most valuable is the opportunity to get new contacts and advice / consultations from the incubator managers and lecturers involved in the program. In general, even if you have knowledge of any of the business-related topics, various teachers and specialists are able to provide new perspectives from which to view, evaluate and improve your idea, and move towards its successful implementation.