Latvijas Universitātes pētniece Leila Neimane izstrādā pētījumu, kura mērķis ir analizēt Baltijas jūras reģiona jūras telpiskās plānošanas aktualitātes, tostarp veicot salīdzinājumu plašākā Eiropas Savienības piekrastes valstu kontekstā. Ar sava pētījuma galvenajām atziņām un tiesību principu jaunradi Baltijas jūras plānošanā pētniece iepazīstināja klausītājus Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas Zināšanu agorā.

“Jūras teritorijas plānošana ir publisks process, kurā analizē un īsteno cilvēka darbību telpisko un laika sadalījumu jūras teritorijās, lai sasniegtu politisko procesu rezultātā noteiktos ekoloģiskos, ekonomiskos un sociālos mērķus. Tas ir process, kurā attiecīgās dalībvalstis iestādes analizē un organizē cilvēka darbības jūras teritorijās,” skaidro Leila Neimane.

Tiek izstrādāts nepieciešamais jūras telpiskās plānošanas tiesību principu kopums, kā arī tiek izvērtēta to piemērojamība, izstrādājot otrās un nākamo paaudžu jūras teritorijas plānus.

Salīdzinošā analīze tika veikta Eiropas Savienības piekrastes valstīs. Kopumā tās ir 23 piekrastes valstis. “Lai arī katrai valstij ir dažādi ģeogrāfiskie un sociālekonomiskie apstākļi, šāda analīze ar vairāk nekā 30 indikatoriem sniedz zināšanu pārnesi ar atšķirīgu teorētisku un praktisku jūras telpiskās plānošanas pieredzi. Attiecīgi šāda izpratne un informācija sniedz lielāku sadarbības iespēju un saskaņotību jūras telpiskās plānošanas valstu starpā,” uzsver pētniece.

Salīdzinošās analīzes rezultātā tika konstatēti jau iepriekš zināmi, kā arī jauni principi, kas virza jūras telpiskās plānošanas procesu. Kā būtiskus pamatprincipus L.Neimane atzīmēja: uz ekosistēmu balstītas pārvaldības (pieejas) principu, integrētas pārvaldības principu, pārredzamības un koordinācijas principu, daudzkārtējas lietošanas principu, darbību prioritāšu noteikšanas principu, hierarhijas principu, funkcionālās integrācijas principu, kā arī sistemātiskas saglabāšanas plānošanas principu.

Pētniece uzsver, ka turpmākās izpētes jautājumi ir saistīti ar to, ka būtu teorētiski nepieciešams apzināt un padziļināt principu saturu un normatīvo orientāciju, lai tos varētu iekļaut arī politiskajos dokumentos un tiesību aktos, attiecīgi arī piemērojot nākamo paaudžu jūras teritoriju plānu izstrādē. Saskaņā ar direktīvas prasībām jauni plāni ir jāizstrādā vismaz ik desmit gadus.

Augstākminētie secinājumi izriet no pētījuma daļas “Tiesību principu jaunrade Baltijas jūras plānošanā”. Savukārt turpinājuma pēcdoktorantūras projekts “Efektīvas jūras telpiskās plānošanas regulējuma ietvars un īstenošanas izaicinājumi un paraugprakses piemēri Baltijas jūras kontekstā” mērķis ir nodrošināt tiesiskā vides caurskatāmību, atvieglojot efektīvas Baltijas jūras teritorijas plānošanas ieviešanu saskaņā ar tās tiesisko regulējumu. Projekta rezultāts būs praktiska rokasgrāmata tiesību normu piemērotājiem, nozares pārstāvjiem un teritorijas plānošanas speciālistiem.

 

23. un 24. septembrī LU norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.

“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā. Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja vairāk nekā 50 pētījumi, kas aktualizēja dažādas tēmas, izaicinājumus un inovatīvus risinājumus vairākās jomās.