LU ĢZZF docente Elīna Apsīte-Beriņa. Foto: Roberts Eleksis

Studenti un jauni cilvēki ir tā sabiedrības daļa, ko Covid-19 pandēmija ietekmēja visvairāk, secināts Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) pētījumā “Iedzīvotāju uzvedības un paradumu maiņa Covid-19 ietekmē”.

“Covid-19 pandēmija 2020. gada sākumā radīja nozīmīgus izaicinājumus daudzās dzīves jomās. Latvijā, līdzīgi kā citviet Eiropā un pasaulē, valdība ieviesa ceļošanas un pārvietošanās ierobežojumus, lai samazinātu vīrusa izplatību,” prezentējot pētījuma rezultātus Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas Zināšanu agorā stāstīja ĢZZF docente Elīna Apsīte-Beriņa.

Kā uzsver E. Apsīte-Beriņa – vairākos pētījumos pandēmijas laikā analizētas norises sabiedrībā. Izpētes rezultāti Latvijā atklāj, ka daļa cilvēku pandēmijas laikā ir pārvērtējuši attieksmi pret dzīvi, meklējuši darba un privātās dzīves līdzsvaru, kā arī  saskārušies ar dažādiem psiholoģiskiem izaicinājumiem, piemēram, miega traucējumiem, vientulības sajūtu u.c.

Pētījums “Iedzīvotāju uzvedības un paradumu maiņa Covid-19 ietekmē” veikts divās kārtās – 2020. gada jūnijā (1473 respondenti) jeb pandēmijas 1. viļņa laikā, un šā gada martā jeb 2. viļņa laikā (1023 respondenti). Aptaujās piedalījās Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 64 gadiem.

Kā rāda pētījuma rezultāti, tieši jaunieši vecumā no 18 – 24 gadiem, salīdzinot ar citām vecuma grupām, pandēmijas laikā ikdienā pārvietojušies ievērojami mazāk. Pastiprinātu vientulību un trauksmi biežāk izjuta tie iedzīvotāji, kuri dzīvo vieni, pensionāri, kā arī studenti, jo viņiem ietekmētas ikdienas socializēšanās iespējas. “Tiem, kas pusotru gadu studējuši attālināti, tagad ir ļoti grūti atkal iejusties ikdienas klātienes dzīvē,” norāda docente. Ikdienas dzīves un darba līdzsvars būtiski mainījās arī vecākiem ar pirmsskolas vai skolas vecuma bērniem mājsaimniecībā.

“Statistiski nozīmīgas atšķirības vērojamas gan starp vecuma grupām, gan pēc aptaujas dalībnieku nodarbošanos. Lielāka pandēmijas ietekme uz ikdienas procesiem bija studentiem, nekā, piemēram, uzņēmumu īpašniekiem, dažāda līmeņa vadītājiem vai zemu kvalificēta darba darītājiem,” stāsta docente.

Vispirms uztrauca neziņa, vēlāk – ienākumu samazināšanās

Pirmā pandēmijas viļņa laikā pārmaiņas pārsvarā raisījušas vientulības sajūtu, neziņu par nākotni, jo nevienam nebija skaidrs, kas sekos, kāda būs notikumu attīstība, kur mēs nonāksim, skaidro E. Apsīte-Beriņa. Savukārt otrajā vilnī pētnieki lielāku uzmanību pievērsuši dažādiem psiholoģiskajiem aspektiem un atklājies, ka lielākās bažas sabiedrībā bijušas par ikdienas ienākumu samazinājumu, jo vairākas tautsaimniecības nozares ar to saskārās un daudzu strādājošo ienākumu plūsma tika būtiski ietekmēta.

Pētījums atklāja, ka pandēmijas laikā pieaudzis attālinātā darba veicēju īpatsvars respondentu vidū. Pirms pandēmijas katru darba dienu uz darbu brauca 58,9% respondentu, 1. pandēmijas viļņa laikā – 21,9%, 2. pandēmijas viļņa laikā – 31,7% respondentu. Kopumā ikdienas brauciena skaita samazinājums noticis visā Latvijas teritorijā, secināts pētījumā. Viens no lielākajiem izaicinājumiem, protams, bija uzsākt darbu attālinātā režīmā. Un te būtiskas atšķirības parādās, analizējot aptaujas dalībniekus pēc to izglītības. Proti – cilvēki ar augstāko izglītību pieredzēja nozīmīgākas izmaiņas ikdienas mobilitātes paradumos, jo labāk pielāgojās attālinātajam darbam. “Protams, jautājums, cik attālinātais darbs ir psiholoģiski veselīgs katram cilvēkam, ja jau vairākus gadus strādājam no savas viesistabas tērpušies pidžamā,” piebilst docente.

Pētījums veikts valsts pētījumu programmas projekta “Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem” ietvaros.


23. un 24. septembrī LU norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.

“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.

Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja vairāk nekā 50 pētījumi, kas aktualizēja dažādas tēmas, izaicinājumus un inovatīvus risinājumus vairākās jomās.

Related Content